Prezidents Bērziņš uzaicina Romas pāvestu nākamgad apmeklēt Latviju

Uzaicinājums ir pieņemts

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš oficiālās vizītes laikā Vatikānā Romas pāvestam Franciskam, kā arī Vatikāna valsts sekretāram un premjeram kardinālam Pjetro Parolinam izteica uzaicinājumu nākamgad apmeklēt Latviju.

Kā aģentūra LETA uzzināja Prezidenta preses dienestā, uzaicinājums tika pieņemts. Tas gan vēl automātiski nenozīmē, ka abi Vatikāna vadītāji nākamgad patiešām apmeklēs Latviju, taču ar šādu soli viņi ir pauduši ieinteresētību atbraukt uz šejieni, skaidroja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne, piebilstot, ka tālāk būs jārisina šīs iespējamās vizītes saskaņošanas jautājumi.

Ar pāvestu Francisku un Vatikāna premjeru Parolinu Bērziņš pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Latvijas valsts un Svētā Krēsla labo attiecību vēsturi. Šīs attiecības pirms vairāk nekā 20 gadiem vainagojās ar pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti Latvijā, kad tā tikko bija atguvusi neatkarību. Arī prezidents izteica uzaicinājumu Vatikāna vadītājiem apmeklēt Latviju, īpaši uzsverot to, ka 2015.gadā tiks atzīmēta Terra Mariana 800 gadu jubileja, kam par godu notiks starptautiska konference.

Izklāstot situāciju Latvijā, Valsts prezidents īpaši izcēla Latvijas ekumenisma stiprās tradīcijas un kristīgo konfesiju regulāro sadarbību, kas Latviju izvirza kā sava veida paraugu kristiešu savstarpējai sapratnei un tolerancei salīdzinoši nelielā un daudzkonfesionālā valstī. Bērziņš sarunā ar pāvestu Francisku minēja arī Aglonas bazilikas 15.augusta svētku nozīmību ne tikai Latvijas kristiešu vidū, bet arī to plašo starptautisko rezonansi, piesaistot gan kaimiņvalstu kristiešus, gan svētceļniekus no Rietumeiropas. “Valsts un baznīcas attiecības Latvijā ir ļoti labas,” uzsvēra Valsts prezidents, piebilstot, ka Latvija var būt gan paraugs, gan tilts šādas sapratnes nostiprināšanai.

Pārrunājot Latvijas pašreizējos lielākos izaicinājumus un uzdevumus, Valsts prezidents izklāstīja situāciju saistībā ar joprojām pastāvošajiem emigrācijas draudiem Latvijai, kā arī savu redzējumu par tās risinājumu, arvien vairāk ieguldot izglītībā, tās līmeņa paaugstināšanā, lai cilvēkiem būtu iespēja iegūt konkurētspējīgu profesiju un darbu Latvijā.

Pārrunājot starptautiskās aktualitātes un situāciju Austrumukrainā, puses bija vienisprātis, ka vienīgais risinājums ir sarunu ceļš miera un situācijas stabilizācijas vārdā. “Ne militāra pretdarbība, ne bruņošanas vai reāla kara darbība nebūs risinājums. Tas ved uz nekurieni,” atzina Bērziņš, vienlaikus piebilstot, ka Latvija var justies droša NATO sastāvā, jo īpaši, ņemot vērā tikko aizvadītā NATO samita lēmumus attiecībā uz reģionālo drošību.