Visvairāk pasaules labāko augstskolu ir ASV, Lielbritānijā un Vācijā
Latvijas Universitāte (LU) jau otro gadu pēc kārtas iekļuvusi “QS World University Rankings” reitingā, ieņemot 701.-800.vietu, paziņo LU preses centrs.
“QS World University Rankings” tiek veidots kopš 2004.gada un 16. septembrī tas ir publicēts jau desmito reizi.
LU ir pirmā un pagaidām vienīgā Latvijas augstskola, kas iekļuvusi šāda līmeņa reitingā. Iegūtā vieta nozīmē, ka LU stabili ir starp 5% labāko pasaules universitāšu.
Pasaules labāko universitāšu reitingā “QS World University Rankings” šogad kopumā iekļautas septiņas Baltijas valstu augstskolas, no kurām Latviju pārstāv tikai Latvijas Universitāte (LU).
LU atrodas līdzvērtīgās pozīcijas kopā ar trim Lietuvas augstskolām – Kauņas Tehnisko universitāti, Viļņas Ģedimina tehnisko universitāti un Vītauta Magnusa universitāti.
Baltijas valstu vidū visaugstāk reitingā ierindotas Igaunijas augstākas izglītības iestādes, proti, Tartu Universitāte ieņem 379., bet Tallinas Tehniskā universitāte – 501.-550.vietu.
Lietuvu reitingā pārstāv četras augstskolas, no kurām visaugstāko jeb 551.-600.vietu ieņem Viļņas Universitāte.
Šogad reitinga pirmajā vietā ir Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (ASV), otrajā – Kembridžas Universitāte (Lielbritānija), bet trešajā – Londonas Karaliskā koledža (Lielbritānija).
Hārvardas Universitāte šogad šajā reitingā “izkritusi” no labāko trijnieka, paliekot ceturtajā vietā.
Pirmajā desmitniekā iekļuvusi arī Londonas Universitātes koledža, Oksfordas Universitāte, Stenfordas Universitāte, Kalifornijas Tehnoloģiju institūts un Prinstonas Universitāte. Labāko desmitnieku noslēdz Jeila Universitāte.
200 labākās pasaules universitātes atrodas 31 valstī, visvairāk to ir ASV (51), Lielbritānijā (29), Vācijā (13), Nīderlandē (11), Kanādā (10), Japānā (10) un Austrālijā (8).
Londona ir vienīgā pilsēta pasaulē, kurā atrodas piecas no Top 100 universitātēm. Tai seko Bostona un Honkonga – katrā ir pa trim labākajām universitātēm, savukārt Ņujorkā, Parīzē, Tokijā, Melburnā un Pekinā atrodas divas no Top 100 augstskolām.
“QS World University Rankings” kopā ar Šanhajas ARWU un “Times Higher Education” reitingiem veido vienu no pasaules trim ietekmīgākajiem universitāšu reitingiem. Tas tiek veidots, vadoties pēc vairākiem indikatoriem: pasaules mēroga reputācijas, augstskolu mācībspēku un darba devēju aptauju rezultātiem, citējamības, pasniedzēju un studentu skaita attiecības, kā arī ārvalstu studentu un mācībspēku īpatsvara.
QS veido gan pasaules, gan Āzijas un Latīņamerikas reģionu universitāšu reitingus. Tāpat QS veido arī reitingus pēc studiju jomām.
Vairāk informācijas šeit.
(papildināta ar Baltijas valstu universitāšu reitingu)
Komentāri (14)
Janîna Smoïenska 16.09.2014. 13.31
Ar MIT, protams, ka grūti spēkoties, taču būtu godīgi salīdzināties ar kaimiņiem – Tartu ir 379, Tallinas tehnoloģiju universitāte 501-550, Viļņas universitāte 551-600, Viļņas Ģedimina tehniskā universitāte 701+, LU arī 701+.
0
IvetaKazoka 16.09.2014. 13.41
Rakstā apgalvots, ka LU ir stabili starp 5% starp labākajām universitātēm pasaulē. Pasaulē apmēram 9000 universitāšu. 5% no 9000 = 450. Tātad, lai iekļūtu apgalvotajos stabilajos 5%, LU būtu jābūt vismaz 450 vietā, bet reāli 701-800. vieta. LU slikti māca rēķināt vai labi melot?
3
IvetaKazoka > IvetaKazoka 16.09.2014. 14.56
Dažādas augstskolas varbūt arī 17000+, bet vai jebkurai augstskolai ir tiesības saukties par universitāti?
0
aigarsaboltins > IvetaKazoka 16.09.2014. 14.58
Angļu mēlē katra augstākā mācību iestāde ir “University”.
0
Janîna Smoïenska > IvetaKazoka 16.09.2014. 13.59
Par augsskolu kopējo skaitu domas dalās, ir arī saraksti, kur minētas 17000+
0
janis17 16.09.2014. 18.11
Šie topi ir bezjēdzīgi, jo vienīgais, ko tie reāli salīdzina ir IZMĒRS.
Lielākai skolai būs vairāk publikāciju, vairāk Nobela laureātu, vairāk gandrīz jebkurā rādītājā.
The ranking compares 1200 higher education institutions worldwide according to a formula that took into account alumni winning Nobel Prizes and Fields Medals (10 percent), staff winning Nobel Prizes and Fields Medals (20 percent), highly cited researchers in 21 broad subject categories (20 percent), articles published in the journals Nature and Science (20 percent), the Science Citation Index and Social Sciences Citation Index (20 percent) and the per capita academic performance (on the indicators above) of an institution (10 percent). The methodology is set out in an academic article by its originators, N.C. Liu and Y. Cheng.[9]
http://en.m.wikipedia.org/wiki/Academic_Ranking_of_World_Universities
1
0
0
Atbildēt
@Janîna Smoïenska > janis17 17.09.2014. 08.04
Kā tad, protams – būtu LU lielāka, tad gan Nobelis būtu neizbēgams
0