Karaliene Elizabete II: Tā ir Skotijas tautas izvēle
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons trešdien vērsies pie skotiem ar aicinājumu 18.septembrī gaidāmajā referendumā balsot par palikšanu Lielbritānijas sastāvā, ziņo LETA/AFP.
Rakstā, kas publicēts laikrakstā “Daily Mail”, Kamerons balsošanu par neatkarību salīdzinājis ar lēcienu tumsā. “Apvienotā Karaliste ir vērtīga un īpaša valsts. Tas ir likts uz spēles. Tāpēc, lai neviens Skotijā nešaubās: mēs izmisīgi vēlamies, lai jūs paliekat; mēs nevēlamies, lai šī (..) ģimene tiek izjaukta,” norādījis Kamerons, kurš trešdien kopā ar leiboristu līderi Edu Milibendu apmeklēs Skotiju.
“Ja Lielbritānija izjuks, tā izjuks uz visiem laikiem. Tādēļ jums izvēle ir skaidra: lēciens tumsā ar balsojumu “par” vai gaišāka nākotne Skotijai, balsojot “pret”,” norādījis Kamerons.
Balsojot pret neatkarību, skoti izvēlēsies ne tikai palikšanu Lielbritānijas sastāvā, bet arī lielāku autonomiju Skotijas parlamentam aizņemšanās, nodokļu un izdevumu jautājumos, piebildis premjers.
Viņš arī paudis atbalstu trīs lielāko partiju atbalstītajam plānam par lielāku pilnvaru piešķiršanu Skotijai.
Lielbritānijas karaliene Elizabete II nepiedalīsies sabiedriskajā diskusijā par Skotijas neatkarības referendumu, paziņojis Bekingemas pils preses dienests.
“Jebkuras aizdomas par to, ka karaliene vēlas ietekmēt kampaņas rezultātu pirms referenduma, neatbilst patiesībai. Viņas Karaliskā Augstība uzskata, ka tā ir Skotijas tautas lieta,” teikts paziņojumā.
Līdz referendumam par Skotijas neatkarību atlikusi tikai nedēļa, un otrdien publiskotie aptaujas rezultāti liecina, ka abu nometņu atbalstītāju skaits ir izlīdzinājies.
Saskaņā ar aptauju, kuru veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums “TNS Scotland”, par Skotijas neatkarību 18.septembrī grasās balsot 38% respondentu, kamēr 39% joprojām atbalsta Lielbritānijas vienotības saglabāšanu. Tajā pašā laikā 23% aptaujāto vēl nav izšķīrušies, kā balsot.
Savukārt starp respondentiem, kas pauduši noteiktu apņēmību referendumā piedalīties, abu nometņu atbalstītāju skaits ir vienāds – 41%.
Komentāri (28)
Ieva 10.09.2014. 12.04
Vispār tas ir ļoti interesanti. Pūli bieži vien vada nolieguma nolieguma likums. Piemērā to var izskaidrot šādi: bērnudārzā zālē ar krītu novilka strīpu, un bērniem teica, ka to nedrīkst pārkāpt. Abas zāles puses bija vienādas, nekādas vajadzības strīpu pārkāpt nebija, bet bērni kaut ar purngalu, kaut bišķi, mēģināja to izdarīt..
Tāpēc ka noliegums bieži vien ir spēcīgāks stimuls, kā atļauja.
Velkot paralēles ar Skotijas referendumu- daudzi skoti balsos YES, jo tas ir dumpīgi, un tas būs protesta balsojums pret kaut ko. nav pat īsti svarīgi pret ko. Protesta un viss. Zatlers ,savaulaik, ieguva vairākuma Saeimā tieši šī paša mehānisma dēļ, un nevis tāpēc ka viņš un viņa domubiedri bija labāki, gudrāki, godīgāki, zinošāki..
Un, ka tik neiznāk tā kā Krimā, kur Krimas krievi bija sasapņojušies par lielajām algām un labo dzīvi Krievijas sastāvā. Rezultātā veikali ir tukši un pārtikai cenas pieaugušas trīskārt…
Domāju, ka vidējais Skotijas vēlētājs īsti nav izanalizējis plusus un mīnusus, balsos tādas vai citas aģitācijas iespaidā. Tam, ka tā darbojas, pierādījumi tālu nav jāmeklē. Pie mums pozīciju Ukrainas jautājumā nosaka tas, kādu televīziju cilvēks skatās, un kā ir izskalotas smadzenes. Vienkārši un tupi, bet tā ir.
Reiz vēsturē bija periods, kad veidojās feodālās valstiņas. Pēc tam tās apvienoja vai tās apvienojās. Vai esam šajā spirāles punktā atkal?
0
Ieva 10.09.2014. 13.31
Skotija, Katalonija, Kurdistāna..
Paņemam savas mantiņas ,atrodam savu stūri, un uzceļam sētu…
Objektīvi apsverot kādi ir labumi un sliktumi, kur neatkarība ir, un kur nav vajadzīga:
Kulturas neatkarība – viennozīmīgi ir.
Saimnieciskā – nav vairs tik viennozīmīgi – globalizācija ir darījusi savu, naturālā saimniecība, naturālā saimniekošana vairs nav iespējama, bizness sen vairs nav nacionāls, protekcionisms pasaulē netiek atbalstīts, savukārt uzņēmumi, rūpnīcas, korporācijas jau sen ir internacionālas arī tāpēc, ka izejvielas, izmaksas vienā vai otra vietā atšķiras. Globalizācija ir notikusi izmaksu samazināšanas dēļ, izolacionisms viennozīmīgi novedīs pie pretēja efekta- izmaksu pieauguma. Šobrīd ekonomiski ātrāk attīstās valstis, kas izmanto globalizācijas priekšrocības, nevis izolējas no pasaules.. Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja, kā piemērs.
Militārā – noteikti nē, viens ciems, pilsēta vai maza valsts nespēj sevi aizsargāt, tas nozīmē, ka ir jābūt kāda bloka sastāvā- kāda tad tur īsti neatkarība vairs.
Teritoriāla – noteikti nē. Šengenas līgums ir kļuvis par ikdienas lietu, nez vai vispār kāds gribēs, lai atkal ir robežkontrole, muita.
Faktiski lieta, kas paliek neviennozīmīga – saimnieciskā neatkarība, un lielāka juridiska brīvība. Droši vien reģioniem būtu jābūt lielākai lemtspējai. Nu, man arī nekas nebūtu pretim, lai tā būtu. Nu kāpēc, piemēram, Pārgaujas novads nevarētu pieņemt atšķirīgus sodus par spļaušanu sabiedriskā vietā. Kā Singapūrā, piemēram.
Bet paliek jautājums – vai tāpēc ir vajadzīgs referendums par pilnu neatkarību?
3
Andris Jautriņš > Ieva 10.09.2014. 14.04
Paņemam savas mantiņas ,atrodam savu stūri, un uzceļam sētu…
Ķīps, nu gluži par Latviju, vai ne? :) Tikai sētas būvē attīstītas valstis – Izraēla, ASV, pat Grieķija, bet mums kā Ukrainai ekonomiski pavelkams būtu tikai grāvis.
0
Andris Jautriņš > Ieva 10.09.2014. 18.05
Raicha, grāvja koncepcijā melorēt nevar, purvi tieši jāuztur tehnikai neizbraucamā stāvoklī. Pa sausumu tanks piebrauks un grāvīti aizbērs :)
0
esmeralda_se > Ieva 10.09.2014. 15.03
Labs grāvis labāks par sūdīgu sienu:) Prettanku grāvis, piemēram. Pie reizes vēl kādu purvu/mežu nomeliorēt var.
0
Marta Zariņa 10.09.2014. 13.28
http://www.bbc.co.uk/news/business-29103445
“Voters in Scotland go to the polls on Thursday, 18 September, when they will be asked the “Yes/No” question: “Should Scotland be an independent country?”
The poll, which featured in the Sunday Times, suggested that – of those who had made up their mind – 51% would vote to leave the UK, compared to 49% who would vote not to.”
Mazliet citādāk, kā raksta ir.lv
0