Porošenko pieļauj divpusējas ugunspārtraukšanas iespēju
Ietekmīgāko NATO valstu vadītāji ceturtdien vienojušies, ka nepieciešams paplašināt sankcijas pret Krieviju tās agresīvās darbības dēļ Ukrainā, ziņo Baltais nams. Piektdien ES pieņemamais lēmums par sankcijām būs atkarīgs no notikumiem Ukrainā un tā, vai tiks panākts progress pamiera jautājumā.
NATO alianses tikšanās laikā valstu galvas saskaņojušas savas pozīcijas sankciju jautājumā, ziņo Dw.de. NATO valstu līderi apsprieda Ukrainas teritoriālās vienotības un suverenitātes pārkāpumus, kā arī bija vienisprātis, ka nepieciešamas stingrākas sankcijas pret Krieviju, ziņo AP.
Eiropas Savienība gatavojas lēmumu par sankcijām pret Krieviju pieņemt 5.septembrī. Kāds tas būs, ir atkarīgs no notikumiem Ukrainā un tā, vai tiks panākts progress pamiera jautājumā, paziņoja Francijas prezidents Fransuā Olands.
NATO samita laikā Ukrainas prezidents ceturtdien tikās ar ASV, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Itālijas valstu vadītājiem.
Ja tā dēvētās Ukrainas kontaktgrupas sarunās Minskā tiks panākta vienošanās par miera plānu, var tikt pieņemts lēmums par divpusēju ugunspārtraukšanu, ceturtdien paziņoja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
“Piektdien plkst.14 ir jānotiek trīspusējās kontaktgrupas sēdei, kurā ir jāparaksta dokuments, kas paredz pakāpenisku miera plāna iemiesošanu. Un tajā pirmais elements būs ugunspārtraukšana,” Ņūportā, Velsā, pēc sarunām NATO samitā ar piecu lielvaru līderiem sacīja prezidents, ziņo LETA.
Kontaktgrupas sanāksmēs piedalās Kijevas, Maskavas un EDSO delegācijas, kā arī Krievijas finansēto un apbruņoto Austrumukrainas teroristu grupējumu pārstāvji.
“Ja tikšanās tiks apstiprināta, ja tā notiks, es došu rīkojumu Ģenerālštāba vadībai par divpusēju ugunspārtraukšanu, un mēs ceram, ka miera plāna iemiesošana sāksies jau rīt pat [t.i., piektdien],” sacīja prezidents. “Ja tas nenotiks, tad varbūtība, ka mēs veiksim ļoti apņēmīgas darbības, lai panāktu konflikta deesakalāciju, ir ļoti augsta.”
“Taču gribu uzsvērt, ka Ukraina tiecas pēc miera un negribēja karu, ir nogurusi no kara,” norādīja Porošenko.
Savukārt teroristu grupējuma “Doņeckas tautas republika” pārstāvji intervijā Krievijas ziņu aģentūrai “Interfax” apliecināja, ka ir gatavi Minskā spriest par pakāpenisku miera plāna īstenošanu.
Porošenko: NATO atbalstīs militāru palīdzību Ukrainai
NATO pieņems deklarāciju, atbalstot spēcīgāku militāro palīdzību Ukrainai, pret kuru šobrīd izvērsta Krievijas agresija, ceturtdien paziņoja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
“NATO savā deklarācijā apstiprinās apņēmīgus tās dalībvalstu divpusējos soļus un tehnisku palīdzību Ukrainai,” Porošenko sacīja Velsā notiekošā NATO samita kuluāros. “Tieši to mēs gaidām,” uzsvēra prezidents.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens ceturtdien sacīja, ka alianses reakcija, par ko tiks spriests samitā, būs “pilnībā atbilstoša” 1997.gada NATO-Krievijas Pamatpaktam – galvenajam līgumam, kas ierobežo NATO un Krievijas militārās aktivitātes Austrumeiropā, ziņo LETA/AFP.
Attiecībās ar Krieviju ir svarīgi saglabāt atvērtus diplomātiskos kanālus, kaut arī “visiem ir skaidrs, ka Krievija ir pārkāpusi NATO-Krievijas Pamatpakta fundamentālos principus”, norādīja Rasmusens.
Ukrainas valdība vēlas panākt valsts iestāšanos NATO un ir iesniegusi parlamentam likumprojektu, kas paredz atcelt Ukrainas blokiem nepievienojušās valsts statusu, piektdien pavēstīja premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks.
Krievijas karaspēka regulārās daļas 27.augustā iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē. Ukrainas amatpersonas ziņo, ka lielas Krievijas armijas regulārā karspēka vienības, arī tanku vienības, piedalās kaujās pie Ilovaiskas un Luganskas.
Rietumu amatpersonas pauž satraukumu, ka Krievija, izvēršot uzbrukumu Ukrainas Azovas jūras piekrastē, ir sākusi operāciju, lai nodrošinātu sauszemes savienojumu ar februārī okupēto Ukrainas Krimas pussalu, ziņo laikraksts “The New York Times” (NYT).
Cits izskaidrojums varētu būt, ka Krievija cenšas iekarot Ukrainas Azovas jūras piekrasti gadījumam, ja Krievija centīsies nodibināt Ukrainas austrumos separātistu anklāvu, sacīja Rietumu amatpersona.
Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.
Jau ziņots, ka pirms NATO samita Velsā NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens stingri paziņoja – “Krievija uzbrūk Ukrainai, situācija drošības jomā dramatiski ir mainījusies”, ziņo “Reuters”/Dw.de.
Pirms samita Rasmusens uzsvēra, ka nepieciešams atjaunot mieru Ukrainā, un par to tiks spriests arī samitā.
Rasmusens teicis, ka apsveic jebkurus mēģinājumus mierīgai Ukrainas krīzes noregulēšanai. “Tomēr pats galvenais ir tas, kas patiesībā notiek valsts teritorijā,” teica Rasmusens, atbildot uz dažādiem pirms tam Krievijas amatpersonu izplatītajiem paziņojumiem par miera noregulēšanu Ukrainā.
NATO ģenerālsekretārs teica, ka diemžēl visi redz Krievijas darbības, kas destabilizē situāciju. Tāpēc Ziemeļatlantijas alianse joprojām pieprasa Krievijai atvilkt savu karaspēku no Ukrainas robežām, pārtraukt piegādāt ieročus kaujiniekiem un kaujinieku iekļūšanu Ukrainas teritorijā, kā arī atbalsta sniegšanu separātistiem.
Rasmusens teica, ka Krievijai jāsper konkrēti politiski soļi un reāli jāsniedz savs ieguldījums miera nodrošināšanā Ukrainā.
Savukārt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite Velsā teikusi, ka NATO jāpārskata sava līdzšinējā sadarbība ar Krieviju un jālemj, kā nākotnē attīstīt attiecības ar valsti, kura klaji pārkāpj starptautisko tiesību normas, neievēro vienošanās un neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt agresiju Ukrainas austrumos.
Viņa uzsvērusi, ka Lietuvas interesēs vienmēr bijusi reģiona valstu drošība, tādēļ ir svarīgi turpināt atbalstīt Ukrainu. Lietuva allaž atbalstījusi arī NATO atvērto durvju politiku. Grībauskaite norādījusi, ka cer uz lielāku alianses satuvināšanos ar Gruziju un Moldovu.
(papildināta no sākuma)
Komentāri (33)
silvija_vitina 04.09.2014. 15.12
putleram no šādas retorikas kā jau kārtīgam čekistam ausis nesvilst. putleru apstādinās tikai sankcijas un pilnīga izolācija.
10
madara_heidemane > silvija_vitina 04.09.2014. 16.04
Ja tas ko pauž Rasmundsens ir taisnība, tad rodas jautājums ‘KĀPĒC’ oficiālā Kijeva vēl nav pasludinājusi kara stāvokli? Pēc starptautiskajiem likumiem, tad Ukraina oficiāli varētu lūgt citu valstu militāro palīdzību. Kāpēc tas netiek darīts? Tad nu atliek secināt ka patiešām ir “zināms pierādījumu deficīts” kas apliecinātu Krievijas iebrukumu. Jāņem vērā ka dzīvojam augsto tehnoloģiju laikmetā un virs austrumukrainas “karājas” neskaitāmi militārie pavadoņi, fotogrāfē, filmē un…. kā nav to pierādījumu tā nav. KĀPĒC? Kāpēc nekur masu medijos neparādās ne rindiņa par EDSO vērojumiem uz Krievijas-Ukrainas robežas? Viņi taču šo robežu vēro un veic monitoringu veselu mēnesi! Kur ir kaut viens ziņojums? Tas liek ļaudīm ar analītisku prātu aizdomāties, ka nav viss kā pūlas masu mēdītāji pūlim ierīvēt smadzenēs. Ja Krievu karaspēks ir iebrucis Ukrainā, tad jautājums ir kā tieši? Sanāk ka pa pazemes tuneļism, ja reiz neviens nav redzējis un fiksējis.
0
Dina > silvija_vitina 04.09.2014. 15.24
Madies čalīt. Pastudē vēsturi. Nu kaut nedaudz.
Tad varbūt pieleks – ja krievi nolems, ka viņu partneris ir žuliks un nolikt to pie vietas ir principa, lieta, tad viņus neapturēs nekas.
Tas pat nav smieklīgi – salīdzināt visas Eiropas iekarotājus un dirsinātājus Kārli XII, Napoleonu, Bismarku vai Hitleru ar šodienas jeņķu vai Nato klauniem. Un visi tie – Lielie Vīri – aplauza savus zobus pret krieviem. Tagad būs tieši un precīzi tas pats.
Plus. Miera periods Krievijas – Rietumu attiecībās ir beidzies. Un, kad kārtējo reizi dabūs pa purnu un atkal krieviem stāstīs, smilkstot un puņķus pa visu ģīmi izziežot, ka tas tik bija joks, pārpratums un „mēs jau neko … nekad vairs … nemūžam” … – tam visam krievi vairs neticēs … : )
0
Jânis Bankoviès > silvija_vitina 05.09.2014. 14.30
Nu un tagad mērkaķi , sliekurīma, paskaidro kā tad “dižie principiālie krievi” ( Tavs fetišs droši vien ir vatenis, vāļinkas, kājauti un ausaine, tas nu laikam sen ir skaidrs), apsēdināja Bismarku un Villiju nr. 2? Tik tā detalizēti, vai tie gadījumā nebija viņi kas pabeidza savu Impērsiko eksistenci zem krietno vācu spiediena? Kādas gan ir “dižo krievu” uzvaras? Vienas vienīgas Pirra uzvaras nevienas spīdošas stratēģiskas un taktiskas uzvaras, viss panākts ar SAVĒJO asiņu jūrām.
Dižais vēsturniek, lūdzu, kaut vai vienu piemēru( karam), kur krievi būtu uzvarējuši ar vienādu vai pat mazāku karaspēku savus pretiniekus, kaut vai vienu piemēru. Tas ka “dižie krievi” atškirībā no racionāliem oponentiem ir naski uz PIRRA uzvarām( diemžēl tūkstošgade verdzībā-dzimtbūšanā ir savu izdarījusi ar ģenētisko mantojumu un uzvedības modeli) arī ir iemesls kāpēc visas viņu “uzvarētās” valstis pēc kāda laika ir daudz labākā kondīcijā, nekā uzvarētāja, pat ja “vaņkas” ir uzvarējuši.
0
dro > silvija_vitina 04.09.2014. 15.46
andrejs. Mongoļu valsts, kuru sauc par Krieviju.
0
Ansis > silvija_vitina 04.09.2014. 19.44
Igors
…
Kāpēc nekur masu medijos neparādās ne rindiņa par EDSO vērojumiem uz Krievijas-Ukrainas robežas? Viņi taču šo robežu vēro un veic monitoringu veselu mēnesi! Kur ir kaut viens ziņojums? …
Rekur vari paskatīties ar savu “analītīsko prātu” pašu EDSO ziņojumu.
http://www.osce.org/om/123151
Atgadināšu, ka EDSO novēro vien divus kotrolpunktus uz robežas un Krievija liedz viņiem pārvietoties gar robežu vai izmantot UAVus novērošanai.
Bet ar visu to – ziņojuma rakstīts, ka pat robežkontroles punktā par robežu brīvi pārvietojas militārpersonas (protams, ka nav teikts, ka tās ir vai nav Krievijas armijas kareivji, jo EDSO nav reālu iespeju to pārbaudīt, ja viņiem nav Krievijas armijas atpazīšanas zīmes). Militarpersonas pārvietojas – veseli turp un redzami ievainoti atpakaļ.
Kā minimums, tad tas skaidri pierāda, ka Krievija netraucē teroristiem brīvi ieklūt Ukrainas teritorijā.
Nu un zonu ārpus šiem diviem kontrolpunktiem EDSO patreiz nekontrolē.
Guardinan zurnalists rakstīja ka redzējis militarās tehnikas kolonnu, kas šķērso robežu tur, kur robežkontroles posteņa žogā caurums – pār lauku. Nedēļu vēlāk cits žurnālists šo vietu bija nofotografejis dienas laikā – caurums žogā un izbrauktas sliedes. Skaidrs, ka tas gluži nav EDSO …
Paši teroristi ap lielījās, ka saņēmuši papildinājumu – ap 1200 trīs mēnešus Krievijas teritorijā trennētus kaujiniekus ar bruņutehniku.
Un tur tiešām arī Ukraini ar šādiem saskārās un pie Snežnie šādu kolonnu sašāva ar savu artilēriju. Pēc tam Krievijas soc tīklos parādījās ziņas, ka tur ap 100 Krievijas kareivji gajušī bojā. Sagadīšanās? Provokācija?
Nu vismaz padomā – no kurienes šie teroristi ņem bruņutehniku un munīciju?
(Nu labi -tagad pēdējās dienās saņem no ielektajiem Ukraiņiem, bet līdz 24. augustam sādu masveida aplenkumu nebija un iespēju tik daudz ieročus iegūt no Ukraiņiem nebija – piedevām – Ukraiņi ir ieguvuši daudz trofejās daudz tādus ieročus, kadu Ukrainas armijas bruņojumā nav bijis un kādi ir tikai Krievijas armijai.
Nu tas netieši pierāda, ka Krievija apgadā. Vai tas ir normāli? Nē!
Bet sākot ar 24. augustu teroristu pusē karojošo kaujinieku un bruņutehnikas daudzums strauji pieauga. Vismaz par kādiem 4000-5000. Ar modernu Krievijas ražojuma bruņutehniku – bet bez Krievijas tehnikas un kareivju atpazīšanas zīmēm.
Nu kas tie tādi? Brīvpratīgie?
Un reizē panesās Krievijas mēdijos ziņas, par bojagajušajiem un ievainotaji8em desantniekiem.
Sagadīšanās?
Skaidrs, ka EDSO neatradīs uz robežas Putinu, kurš komandē Krievijas armijas vienību iebraukšanu Ukrainā caur kontrolpunktu.
Bet netiešie pierādījumi ir pietiekami, lai nerastos šaubas, ka Krievija ne tikai apgadā teroristus, bet arī ar savām armijas daļām Uzbrūk Ukrainai.
0
Anatolijs K. > silvija_vitina 04.09.2014. 15.45
kurmi, nu nesmīdini! Un nepīpē visādus mēslus, lai nerādās halucinācijas!
0
Ansis > silvija_vitina 04.09.2014. 17.39
Kurmi – nezin vai izvelējies pareizo līdzību vēsturē?!
Bija tads Krimas karš, kad Krievija nolema nostāties uzreiz pret Turciju, Lielbritāniju un Franciju (vispār pret visu parējo tā brīža nozīmīgo Pasauli) – un dabīja pa biksēm.
Visos Tevis aprakstītajos gadījumos Krievija darbojās aliansē ar kādu no citām Eiropas valstīm un kopīgi uzvarēja pretiniekus.
Šoreiz – situācija šajā ziņā ir līdzīgāki Krimas karam – Krievija nolemusi izaicināt visu (nozīmigo) Pasauli viena pati. Pat Kazahijas Nazarbajevs jau štoku, ka ar trakiem nav pa ceļam – iespējams, ka izstasies no Muitas savienības. Un Lukašenko ar nemaz ta neraujas iesaistīties sankciju kara vai pret Ukrainu aktīvi darboties.
Krievija ir viena! (Ja neskaita Abhāziju, D-Osetiju un Piedņestru)
Tiesa gan – Eiropa līdz šim pieturējās pie Čemberlena 1938. gada rīcības modeļa – centās “saprast” un “piedot”. Bet nu jau Putins ir pārkāpis pēdējās līnijas. Nu jau butība esam tuvu pie 1939. gada 1. septembra situācijas – Rietumi vēl ta kā negrib aktīvi karot ar agresoru, bet vispār jau saprot, ka karš ir neizbēgams.
0
Ojārs > silvija_vitina 04.09.2014. 15.37
Un, kad kārtējo reizi dabūs pa purnu un atkal krieviem stāstīs, smilkstot un puņķus pa visu ģīmi izziežot, ka tas tik bija joks,
—————
1.kaut kā neatceros, ka krievi būtu vinnējuši I p.karu… pat karu it kā zaudējušie friči viņiem uzspieda pazemojošus noteikumus
2.kurmīti, vai atceries 1991. gadu ar veikalu plauktiem, kuros ir tikai ikra kabačkovaja un cukurs par taloniem? :)))))
Nu tur vēl japāņu karš, afganistāna… utt
0
dro > silvija_vitina 04.09.2014. 15.36
30000 latviešu streļķu nolika uz ausīm visu Krieviju, Ivans vairākas dienas no kalna vēroja, kā viņa pavalstniekus sēdina uz mietiem, Ļeņins, Staļins tos nāvēja miljoniem, bet kurmis te zīmē pārcilvēkus, kaut zināms, ka Krievijā jau ir daudz apgabalu, kur nav vairs atrodams neviens “trezveņņiks” Nezinu, vai kurmis arī nodzēris prātu, ka viņam rādās murgi, vai debīls no dzimšanas, lasīt jautri, bet nav jau labi smieties par Dieva dotajiem:)
0
Ansis > silvija_vitina 04.09.2014. 18.13
Igors Ja tas ko pauž Rasmundsens ir taisnība, tad rodas jautājums ‘KĀPĒC’ oficiālā Kijeva vēl nav pasludinājusi kara stāvokli?
————————————————————————–
1. Ukraina jau ir vērsusies pēc tiešas (Ukrainas presē tika teikts – “vismaz aviācijas uzlidojumus, kā Iraka pret ISIS”) militāras palīdzības pie NATO un ES – un saņēma atteikumu.
2. Ja Ukraina izsludinās karastāvokli, tad būtibā atvērs iespējas Krievijai izmantot savus bruņotos spēkus neierobežoti – gan skaitliskā ziņā, gan iesaistīt aviāciju, floti uc līdz šim neizmantotus līdzekļus. (teorētiski pat taktiskos kodolieročus – bet nu pēc tā īsti vajadzības nebūtu) Un – ta ka Ukraina jau zin, ka Rietumi negrasās palīdzēt – tad labak tomēr cīnities pret ierobežotu Krievijas kontingentu un vilkt laiku un censties pa to laiku atrast kādu risinajumu)
3. Ukrainā patreiz ir gandrīz nefunkcionējošs parlaments un pēc mēneša paredzētas ārkārtas vēlēšanas. Ukrainas konstitūcija aizliedz rīkot vēlēšanas kara laikā.
Bet vispār – Turčinovs šodien solīja – ja nebūs situācijas uzlabojuma miera sarunās, tad rosinās Radā likumprojektu par kara stavokļa izsludināšanu.
Nekādus pierādījumus jau tur nevajag. Būtībā – izsludini karu un viss. Un tad vai nu pats uzbrūc, vai sagaidi, ka pretinieks Tevi iekaustīs.
Šaja gadījumā … es teiktu, ka Putinam ir dalēja taisnība – Ukrainas bruņotos spekus sakaut Krievija var 2 nedēļu laikā un visus svarīgos punktus iekarot arī var. Tik vien, ka Krievijai būs diezgan grūti šo iekaroto teritoriju kontrolēt, jo atsevišķos reģionos varētu saglabaties arī partizānu pretošanās pat pēc kara beigām. Nu un … tad jau nu vairs Krievijai nebūs jauztraucas par Futbola čempionātu vai … tādā gadījumā Rietumi Krieviju centīsies izolēt pilnibā – droši vien pat gāzi nepirks – pirdīsim paši, bet nepirksim – tad Krieviem ātri apniks sava impērija – paši pieteiksies no Ukrainas izvakties un Krimu atdot.
0
reksa 05.09.2014. 01.26
Ukrainā ir aizliegti šādi Krievijas TV kanāļi:
“Первый канал. Всемирная сеть”,
“РТР-Планета”,
“Россия 24”,
“НТВ-Мир”,
“ТVCI (ТВ Центр)”,
“Россия 1”,
“НТВ”,
“ТНТ”,
“Петербург 5”,
“Звезда”,
“РЕН-ТВ”,
Life News,
Russia Today,
“РБК-ТВ”,
“История”
http://society.lb.ua/life/2014/09/04/278333_ukraine_zapretili.html
Un ko Latvijas NEPLP gaida? Turpina mierīgi skatīties austrumu Hitlera propagandu?
Ja kādam nav skaidrs, kāpēc 2.pasaules kaŗa laikā tik daudz vāciešu atbalstīja Hitleru un pildīja viņa pavēles, viņš varētu pavērot Latvijas NEPLP [bez]darbību. Ar viņu vienaldzību un aukstasinību sanāktu lieliski koncentrācijas nometņu uzraugi.
0
Ansis 04.09.2014. 17.10
Manuprāt – Ukrainas ATO vadību vajag sist ar sūdainu mietu!!!
Cik dienas vajag, lai pārskatītu savu plānu un pielāgotos jaunajiem apstākļiem?
Krievijas armija uzsāka atklātu iebrukumu ar bruņutanku vienībām 24. augustā. Ukrainas pavelniecība nogulēja, kamēr sagaidīja milzīgu aplenkumu – no kura pazīstamākais vārds – Ilovaiska. Līdz pat šodienai Ukraiņi cītīgi gaida, vai no šī aplenkuma izdosies vēl kādam izlauzties.
Mariopole – nosargāja – labi. Bet nu jau vairāk par nedēļu nāk ziņas, kā Mariopolei tiekot pievesti papildspēki – smagā bruņutehnika. … Droši vien, ka tā bruņutehnika tur noderēs, bet kā redzam, tad vispār jau Krievijas armija tur nopietnus uzbrukumus vairs neveic.
Tas ko Krievijas armija patreiz dara – turpina aplenkt tos Ukrainas batalionus, kurus ATO vadība ir aizmirsusi “strateģiski svarīgās vietās”. Pa šīm 10 dienām kautkā vajadzēja saprast, kuras no šī vietām var un ir jēga censties nosargāt, bet no kuriem katliem šajos apstakļos bija jāmūk ārā. Šodien Krievijas armija noslēgusi jaunu aplenkumu pie Debalcevo. Cik var saprast, tad atkal iet runa par vairākiem ielenktiem bataljoniem (vairāk par tūkstoš vīriem) Tātad atkal var rēķināt, ka praktiski viss bruņojums tur tiks pazaudēts, simtiem kareivju tiks izsisti no ierindas – nogalināti, ievainoti, sagūstīti.
Un – Krievija veic uzbrukumus pār robežu uz Ziemeļiem no Luganskas – Ukrainas spēki tos līdz šim sekmīgi atsit, bet … vieta ir ļoti bīstama. Ja tur Krievi izlauztos, tad var aiziet Ukrainas spēkiem tālu aizmugurē – viss atkarīgs, cik daudz Putins atļausies papildus iepludināt Krievijas armijas vienības – un vai turpinās tēlot opolčencus?
Ukrainai ir jāvelk ārā no bīstamām vietām savi bataljoni. Neredzu gan vajadzību jau tā nelielo Ukrainas bruņutehnikas daudzumu sadalīt pa drusciņai katram brīvprātīgo bataljonam, ka viņi tur katrs prasa. Drīzāk jāizveido apmēram 4-5 lielas bruņutehnikas grupas, kas darbojas kādā sektorā – takā vairāk rezervē. Kājinieku bataljoniem jānotur līnija, bet šīm bruņutehnikas grupām javeic pretuzbrukumi pret Krievijas armijas bruņutehnikas vienībam. …tikai protams, ka Ukrainas spēkiem vajadzētu nodobināt normalus sakarus – nevis caur kareivju mātēm, žurnālistiem utml …
Līdz šim ATO vadība turas pie 100 gadus novecojušas taktikas. Kamēr pretinieki bija vien lokālie teroristi – tikmēr šī taktika … nu kaut cik strādāja. Tagad, kad Krievijas armija darbojas ar mobilāt bruņutehnikas vienībām un uzbrūk tad šeit, tad tur … tad vairs blokposteņu izvietošana nav risinājums. Arī Ukrainas spēkiem jākļūst mobiliem – nevis jāierok pa vienam tankam katrā blokpostenī un jāgaida kad pārspēks vai temēta artilērija blokposteni samals miltos.
Porošonko vajadzētu izlemt, vai tiešām nav jēdzīgaku komandieru ATO vadībai!!!
Tai pat laikā – ja arī mans teiktais izklausās pēc panikas sludināšanas – ne tuvu tā nav. Kurmīšu cipari par Ukrainas zaudējumiem ir apmēram 10x pārspīlēti. Bet nu bardaks tur tomēr ir un tā turpināt nedrīkst.
p.s. Autoritāte, kam šajos jautajumos no ukraiņiem uzticos – militārais žurnālists – Jurijs Butusovs (censor.net.ua)
4
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@esmeralda_se > Ansis 04.09.2014. 21.51
>>>Patreiz Ukrainas teritorijā Krievijai nav skaitlisks pārspēks>>>
Es tik drošs nebūtu. Vispārēja skaitliska pārspēka iespējams, nav, tomēr tā puse, kurai pieder iniciatīva, tiecas nodrošināt pārspēku uzbrukuma virzienos. Un šobrīd iniciatīva ir pārgājusi tā saucamo “opolčencu” pusē.
Tāpat redzot n-tos video ar tanku, BTR-u un vienkārši segtu kamazu kolonnām, iespējams, UA nav pārspēka arī tehnikas ziņā, jo vairums UA tanki un cita bruņutehnika masveidā zem klajas mētājas jau no deviņdesmitajiem – cik no tiem ir atgriezti ierindā, cik no uz kara sākumu ierindā bijušajiem ir zaudēti, sašauti, nopietni sabojāti?
0
Ansis > Ansis 04.09.2014. 20.40
Patreiz Ukrainas teritorijā Krievijai nav skaitlisks pārspēks – pamatā vien vadības un apmacības problēmas – kamēr Putins tēlo “opolčencu”, tikmēr ar šo Krievus varētu pamatīgi apdauzīt.
Vismaz jāsāk trennēties, kamēr Krievija nav sākusi atklātu neierobežota apjoma iebrukumu.
Ja vēl Rietumi paspētu kādus ieročus piegādāt, lai palīdzētu netralizēt Krievijas aviācijas pārspēku, tad varbūt varētu pavilkt laiku un nodarīt agresoram neciešamus zaudējumus.
0
esmeralda_se > Ansis 04.09.2014. 19.57
@edgars avotiņš
>>>Ukrainai ir jāvelk ārā no bīstamām vietām savi bataljoni. Neredzu gan vajadzību jau tā nelielo Ukrainas bruņutehnikas daudzumu sadalīt pa drusciņai katram brīvprātīgo bataljonam, ka viņi tur katrs prasa. Drīzāk jāizveido apmēram 4-5 lielas bruņutehnikas grupas, kas darbojas kādā sektorā – takā vairāk rezervē. Kājinieku bataljoniem jānotur līnija, bet šīm bruņutehnikas grupām javeic pretuzbrukumi pret Krievijas armijas bruņutehnikas vienībam. …tikai protams, ka Ukrainas spēkiem vajadzētu nodobināt normalus sakarus>>>
Tieši šādu taktiku izmantoja II p.k. Vērmahts gara otrajā pusē, kad PSRS armijas pārspēks sasniedza 3, 5 un galveno uzbrukumu virzienos pat 10(!) reizes. Palasot tā kara vācu karavīru atmiņas to var lieliski redzēt – relatīvi nelielas grupas dežūrē ierakumos, nākot sarkanajiem atkāpjas ar kauju uz nākamo aizsardzības līniju, mēģinot vienlaicīgi nodarīt uzbrūkošajiem pēc iespējas lielākus zaudējumus… Tad ierodas situācijas nopietnībai atbilstoša mobilā kaujas grupa – kājnieki, motostrēlnieki vai tanku daļa, ar vai bez atbalsta no gaisa, un, pirms pretinieks paspējis kārtīgi nostiprināties jauniegūtajās pozīcijās, sasit to lupatās.
Vācieši 44/45 šo taktiku bija izkopuši tuvu pilnībai, protams, pret vairākkārtīgu pārspēku arī ar labu taktiku cīnīties grūti, un kā tas beidzās, mēs visi zinām…
0
Jolanta Švābe (Stalidzāne) > Ansis 04.09.2014. 19.29
Piekrītu, ka ATO jāmaina gan stratēģija gan taktika. Zaudēt cilvēkus un tehniku, atstājot tos pa sitienam, nav prāta darbs. Mūsdienās vispār sēdēt vienā punktā ir bīstami dzīvībai. Nesen tā pa pieskari aizgāja ukraiņu 30. brigāde, kurus teroristi nonesa ar artilēriju un tankiem. Daži dzīvi palikušie stāstīja, ka esot licies aizdomīgi, kāpēc viņiem liek sēdēt ciemā, kuru kuru katru brīdi var nonest (kas arī notika). Pareizāk būtu bijis sašaut vajadzīgos mērķus un tad ātri doties citur. Taču tas bija vēl pirms Krievijas lielā iebrukuma. Tagad vienību kustīgums un labāka komunikācija palikuši vēl aktuālāki.
0