Skolotāji vienojas par pārmaiņu nepieciešamību informātikas mācīšanā

Pat topošajiem skolotājiem informāciju tehnoloģiju zināšanas ir ļoti vājā līmenī

Informātikai kā mācību priekšmetam jāizstrādā jauns standarts, tajā jāiekļauj programmēšanas pamati un mācību priekšmets skolēniem jāsāk apgūt jau no 2.klases, teikts rezolūcijā, ko ceturtdien Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) notikušajā konferencē pieņēma tur sapulcējušies informātikas un matemātikas skolotāji. Iecerēts, ka rezolūcijas nostādnes tiks iekļautas izglītības standartā, ko izstrādās 2018.gadā.

Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas (LISA) valdes priekšsēdētājs Oskars Lūsis uzskata, ka šī rezolūcija tomēr nāk dažus gadus par vēlu, un izsaka nožēlu, ka valdība un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav izrādījusi lielāku aktivitāti šajā jautājumā.

„Pat topošajiem skolotājiem informāciju tehnoloģiju zināšanas ir ļoti vājā līmenī,” darbā ar studentiem un jauniešiem novērojis Oskars Lūsis. Jaunieši nāk no dažādām izglītības iestādēm, kur IT zināšanas apgūtas dažādos līmeņos.

Arī augstskolā IT zināšanas topošajiem skolotājiem tiek dotas pārāk maz, lai tās vēlāk mācītu skolēniem, uzskata Lūsis.

„Priekšstats, kas ir informātika, kas ir ar datoriem saistītās tehnoloģijas, ir maldīgs,” saka Lūsis. Tas arī ir iemesls, kāpēc jaunieši studijas IT jomā pamet jau pirmajā pusgadā vai gadā. Lūsis pieļauj, ka to var uzskatīt par normālu procesu, jo informātikas priekšmets ir attīstījies. Tomēr tā attīstībā ir piemirsts par programmēšanu.

Lūsis uzskata – ja bērniem laikus sāktu mācīt informātiku un programmēšanu, tad viņiem veidotos labāks priekšstats par šo mācību priekšmetu. Tiktu arī ietaupīts laiks un nauda, ko jaunieši nereti zaudē, kļūdaini izvēloties studiju programmu un tajā viļoties.

Gunta Jankovska, informātikas un matemātikas skolotāja no Kuldīgas, pēc savas pieredzes spriež, ka informātikā viļas tie, kuri uzskata, ka tā ir vieglāka nekā matemātika. Viņa uzsver, ka gan matemātikā, gan informātikā nepieciešamas abstraktās domāšanas spējas. Sieviete uzskata, ka informācijas tehnoloģijas nereti nomāc abstrakto domāšanu, jo tās domā lietotāja vietā.

Jankovska gan nenoliedz, ka informātikas apgūšana jau no 2.klases palīdzētu spējīgākiem bērniem atklāt un attīstīt talantus šajā jomā.

„Es lielā mērā uzskatu, ka tas ir gribēšanas un intereses jautājums,” saka Jānis Grīnhofs SIA „Mass Portal”, kuri ražo 3D printerus, direktors. Viņš uzskata, ka patiešām ieinteresētie paši atradīs iespējas, kā attīstīt savas spējas, jo tagad tehnoloģiju piedāvātās iespējas ir krietni lielākas kā senāk. Grīnhofs uzskata, ka skolēniem nevajadzētu tik agri sākt apgūt datorzinības. Viņaprāt, bērniem tad vairāk nepieciešams baudīt bērnību, iemācīties rīkoties ar datoru tāpat agrāk vai vēlāk paspēs.

Taču Grīnhofs nenoliedz, ka šāds projekts varētu veicināt jauniešu interesi un izpratni par IT jomu. Vīrietis arī atzīst, ka viņa biznesā lieti noder šādas zināšanas, jo veicina izpratni par viņu darbu, tomēr tās nav noteicošās.

Savukārt uzņēmuma „Infogr.am” speciālo uzdevumu vadītāja Nika Aleksejeva šādu plānu vērtē pozitīvi. Viņa min dažu savu kolēģu piemērus, kuri visu, ko zina par programmēšanu, ir apguvuši pašmācības ceļā un apmeklējot pulciņus skolā. Un tas ar laiku ir atmaksājies, jo tagad IT speciālisti ir ļoti pieprasīti.

Pat, lai veidotu datu vizualizācijas, ir nepieciešamas nelielas programmēšanas iemaņas, norāda Aleksejeva. „Infogr.am” piedāvā tās veidot arī cilvēkiem bez IT zināšanām, taču datu vizualizēšanā ir daudz vairāk iespēju, stāsta Aleksejeva.

„Brīvā izvēle ir ļoti laba, taču neviena papildus zināšana nekad nav nākusi par ļaunu,” teic Aleksejeva. Viņa nenoliedz, ka informātikas stundas jau sākumskolā varētu uzskatīt par veidu, kā vairot jauniešu interesi par IT jomu, taču iebilst, ka tāpat varētu teikt par jebkuru mācību priekšmetu. Viņasprāt, informātikas stundās noteikti būtu jāpalielina programmēšanas īpatsvars.

„Mūsu skatījumā Latvija vēl ir viena no labākajām valstīm, kur šie (IT) speciālisti ir pieejami,” saka Aleksejeva, Viņa apstiprina, ka pieprasījums pēc IT jomas speciālistiem ir liels. Kā piemēru viņa min Silīcija ieleju ASV, kur šādi cilvēki „ir uz izķeršanu” un darba devējiem pat ir vienalga, kādā līmenī ir darbinieku angļu valodas zināšanas. Aleksejeva ir novērojusi, ka Latvijā arī sākas krīze un uzņēmumu starpā sākas nopietna konkurence. Viņa dzirdējusi, ka uzņēmumi nākamos darbiniekus nolūko jau to studiju pirmajā kursā.

„Talantīgu cilvēku ir maz,” saka Aleksejeva, norādot – lai gan studēt sāk daudzi, vēl mazāk pabeidz un daudz mazāk ir tādu, kuriem ir patiess talants. Viņasprāt, informātika jau no sākumskolas sola varētu palielināt talantīgo IT speciālistu skaitu.

Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2020.gadā pietrūks vairāk nekā 20 tūkstoši informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības speciālistu. Dabas zinātņu, matemātikas un IT speciālistu pieprasījums par 26% pārsniegs piedāvājumu, bet inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā – par 19% Šo sfēru speciālisti būs pieprasīti ne vien Latvijā, bet arī visā ES.