Naudiņam nepiešķir pielaidi valsts noslēpumam (papild.)

Tiek apšaubīta viņa uzticamība un spēja saglabāt valsts noslēpumu

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņām (VL-TB/LNNK) nolēmis nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam, ziņo LETA.

SAB lēmumu par pielaides nepiešķiršanu Naudiņam pieņēma jau vakar, 14.augustā, taču to nepubliskoja. Saeima Naudiņu ministra amatā apstiprināja 27.martā.

Naudiņam pielaide nav izsniegta tāpēc, ka tiek apšaubīta viņa uzticamība un spēja saglabāt valsts noslēpumu, gluži tāpat kā bijušajai tieslietu ministrei no Nacionālās apvienības Baibai Brokai. To LTV rīta ziņām apliecināja Naudiņš.

Viņš gatavojas pārsūdzēt SAB lēmumu, tāpat kā to darīja Broka.

Ir.lv pērn jau ziņoja, ka Naudiņš kopā ar dažiem citiem Saeimas deputātiem piedalījās hokeja spēlē Baltkrievijā pret šīs valsts diktatora Aleksandra Lukašenko komandu.

Toreiz Naudiņš uz Ir.lv jautājumu, kāpēc Saeimas deputātam jāspēlē hokejs ar vienas diktatoriskas valsts prezidenta komandu, atbildēja: “Kāpēc Lukašenko ir diktators? Baltkrievija ir demokrātiska valsts, kuras vadībā ir prezidents Lukašenko. Mēs uzsākam tradīciju veidot draudzības spēles ar mūsu kaimiņu.”

Viņš neko sliktu nesaredzēja šādos pasākumos un nesaprata, kāpēc Saeimas deputāti nevarētu piedalīties šādās sportiskās izlaidēs Baltkrievijā. Naudiņš Ir.lv solīja, ka hokeja spēlēšanai būs turpinājums, jo Latvijā uzņemšot “Baltkrievijas demokrātiski ievēlētā parlamenta komandu, es pats biju novērot vēlēšanas 2012.gadā Baltkrievijā”.

Fakts, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) lēmis nepiešķirt pielaidi valsts noslēpumam jau otrajam Nacionālās apvienības ministram, liecina, ka partijai nopietnāk jāpārdomā savu ministru izvēle un pirms neuzticības izteikšanas SAB vispirms jāpārdomā pielaides liegšanas iemesli. Situācija nav saistāma ar jebkāda veida sazvērestībām pirms Saeimas vēlēšanām, savu viedokli aģentūrai LETA pauda politoloģe Iveta Kažoka.

“Es nedomāju, ka tā ir sazvērestība. To pierāda Brokas gadījums, kad ģenerālprokuratūra apstiprināja, ka SAB bijusi taisnība lēmumā pielaidi nepiešķirt. Naudiņam, līdzīgi kā Brokai, jāgaida ģenerālprokurora lēmums, vai SAB nav kļūdījies. Ja būs tāpat kā Brokai, nacionālajai apvienībai (VL-TB/LNNK) problēmas jāmeklē sevī, nevis visādās sazvērestībās, graujot SAB prestižu,” uzskata politoloģe.

Runājot par situācijas ietekmi uz partijas reputāciju, politoloģe atzīst, ka apvienība no tā noteikti cietīs, jo “tā ir viena no partijām, kurai attiecībā uz valsts noslēpumu jābūt absolūti tīrai”.

“Tas ir dramatiski VL-TB/LNNK, ņemot vērā, ka Naudiņš kandidē šajās vēlēšanās,” skaidroja Kažoka.

Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek personai liegta.

Pielaidi nevar izsniegt, ja persona iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, persona bijusi notiesāta par noziegumu un atrodas uzskaitē apreibinošu vielu atkarības dēļ.

Tāpat pielaidi atsaka, ja persona bijusi padomju specdienestu un ārpus Eiropas Savienības un NATO esošu drošības dienestu darbinieks. Pielaide arī nepienākas tām personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

Pielaide nepienākas arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. Tieši šī norma minēta SAB vēstulē tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK), kurai birojs atteicis izsniegt pielaidi.

Kad atklājās, ka ģenerālprokurors nav mainījis SAB lēmumu par atteikumu Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam, Broka nolēma demisionēt. Lai arī pielaides trūkums neliedza Brokai ieņemt tieslietu ministra amatu, taču viņa nevarēja piedalīties atsevišķu jautājumu izskatīšanā valdībā.

Paziņojot par tieslietu ministres amata atstāšanu, Broka savu lēmumu argumentēja ar atbildīgu pieeju ministres amatam, turklāt tuvākajos mēnešos valdībai jāpieņem vairāki svarīgi lēmumi saistībā ar “Citadele bankas” pārdošanu, “Latvijas gāzes” dažādiem jautājumiem, un tam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.

(papildināta ar Ivetas Kažokas viedokli)