Svarīgi ir veicināt un popularizēt vietējā ražojuma produkcijas noietu iekšējā tirgū
Jau līdz šim Latvijas ekonomika izjuta nelabvēlīgu ietekmi no vairāku NVS valstu nacionālās valūtas vērtības krišanās, neskaidrības pieauguma, investīciju bremzēšanās un ar to saistītās ekonomiskās izaugsmes tempu mazināšanās vairākās mūsu kaimiņvalstīs, kas savukārt mazina arī pieprasījumu pēc Latvijā saražotajām precēm un pakalpojumiem.
Par to Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs runāja savā jūnija preses konferencē, kurā, ņemot vērā notikumu attīstību kaimiņvalstīs, Latvijas Banka paziņoja par IKP pieauguma prognozes korekciju šim gadam no 4% uz 3,3%.
Runājot par sankcijām, Krievijas plānotie pasākumi varētu ietekmēt vairākas Latvijai būtiskas jomas, piemēram, pārtikas eksportu.
Kopā ar neskaidrībām par turpmāko ģeopolitiskās situācijas attīstību mūsu reģionā, ekonomiska rakstura sankciju noteikšana var atstāt nelabvēlīgu ietekmi gan uz Latvijas eksportētājiem, kuri aktīvi darbojas Krievijā, gan uz Latvijas tirdzniecības partneriem, gan uz Latvijas preču un pakalpojumu eksportētājiem, kuriem ir ciešas sadarbības saites ar šīm partnervalstīm. Turklāt jāatceras, ka šo notikumu ietekmē var turpināties Krievijas rubļa kursa krišanās, un tas ir vēl viens faktors, kas var apgrūtināt Latvijas eksportētāju konkurētspēju kaimiņvalsts tirgū.
Kā jau iepriekš LB vairākkārt uzsvērusi, šādos apstākļos ir kritiski svarīgi nepasliktināt vispārējo makroekonomisko stabilitāti valstī ar dažādiem pilnībā nepārdomātiem ekonomiskās politikas soļiem. Tas vispirmām kārtām attiecas uz valsts fiskālo politiku.
Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos, kad pieaug nelabvēlīgo attīstības scenāriju risks, nav pieļaujama budžeta tēriņu palielināšana virs patlaban budžeta likumā noteiktā līmeņa. Arī nākamā gada budžeta izdevumi jāveido, balstoties uz maksimāli piesardzīgiem ekonomiskās izaugsmes novērtējumiem.
Runājot par ekonomisko sankciju skartajām nozarēm, būtiski veicināt un popularizēt vietējā ražojuma produkcijas noietu iekšējā tirgū, kas ļautu kaut daļēji kompensēt ārējos tirgos piedzīvotās problēmas.
Latvijas Bankas ekonomistu vērtējums liecina, ka Latvijas pārtikas eksports (bez dzērieniem) uz Krieviju veido nepilnus 1,4% no kopējā eksporta. Iekļaujot dzērienus, šis skaitlis ir 4,9%.
2013.gadā Latvija uz Krieviju sankcijām pakļautos produktus ir eksportējusi 52,82 miljonu eiro apmērā, kas ir 0,53% no Latvijas kopējā eksporta. No kopējā pārtikas un dzērienu eksporta tas ir 2,58%.
69% no Latvijā saražotās piena produkcijas tiek realizēta vietējā tirgū (nevar gan izslēgt, ka tālāk, pārpārdodot starpniekiem, nedaudz nokļūst arī eksportā), zivju produkcijas gadījumā tie ir 25%, gaļas pārstrādātāji vietējā tirgū realizē ap 79% produkcijas, bet augļu un dārzeņu pārstrādātāji – ap 46%.
Autors ir Latvijas Bankas komunikācijas speciālists
Komentāri (21)
Þanis Bezmers 07.08.2014. 17.04
Balzāmu un šprotes krāmē tvaikonī un šķūrē uz braitonu. Turienes krievi zin, kas tas ir. Turpat var arī uzrīkot jaunā viļņa klonu. Domāt, ka amerikāņi neiebildīs.
4
Ojārs > Þanis Bezmers 07.08.2014. 23.37
Nav skaidrs, ar ko mūsu žāvētā krūtiņa būtu sliktāka par prošūto vai spāņu jambon?
0
Janka, Janic > Þanis Bezmers 07.08.2014. 19.06
alkohols un dzeerieni tiešaam nav , bet zivju produkcija gan , krievu muitnieki var izčakareet šprotu biznesu vienaa meiraa , zivju konservi kaa nekaa , taaka risks var neattaisnoties, bet Braitonbiičas krievvalodiigie , kuri tur mitinaas simtos tuukstošu protams ņems pretim šprotes atplestaam rokaam , starpcitu taas tur jau ir sen pirms gadiemn 20 , ja ne vairaak ,http://foto.delfi.lv/album/33594/?view=blog&page=52
0
Jolanta Švābe (Stalidzāne) > Þanis Bezmers 07.08.2014. 21.34
Iebildīs, ja uz Braitonbīčas JV pēc paraduma aiztesīsies oligarhi, kuriem aizliegts iebrauukt ES un ASV.
Par Krievijas tirgus stabilitāti viss bija jau skaidrs pēc 1998. gada. Tāpēc pārtikas rūpniecības masveida orientēšanās uz Krieviju manā skatījumā velk uz kaitniecību valsts interesēm. Lai nu kā, taču Latvijas popularizētājiem pasaulē tagad ir jauns uzdevums – pieradināt rietumus pie rupjmaizes, šprotēm un kūpināta šķiņķa. Kas, starp citu, bija jāizdara jau pēdējos 20 gados.
0
brigita_damme_rtk_lv > Þanis Bezmers 07.08.2014. 18.54
Gatavo zivju produkciju un alkoholu kaut kā sarakstā nemanīju.
0
Kristīne 08.08.2014. 13.55
Tātad šobrīd gaužās asaras tiek lietas par 50+M EUR, kuru dēļ nu tagad visi bankrotēs? Kāds vispār kaut ko rēķina vai tikai vaid?
2
Kristīne > Kristīne 10.08.2014. 18.36
“Sanāk trim Liepājas metalurgiem gadā! ”
===
??? ar 50 megajurīšiem? Nekas tur nesanāk.
0
Ivars Ozols > Kristīne 08.08.2014. 21.22
Sanāk trim Liepājas metalurgiem gadā!
0
Ieva Aile 07.08.2014. 23.42
Būtu vietējie vismaz sākuši ražot normālus produktus saviem cilvēkiem,nevis kaut kādus sūdus no palmu eļļas un guāras sveķiem,kurus nez kāpēc nosauc par saldējumu vai konfektēm.
2
0
-2
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Ivars Ozols > Ieva Aile 08.08.2014. 21.24
Nu tad nepērc – tā tu visefektīvāk paudīsi savu viedokli.
Un tā vietā izvēlies dārgākus produktus no dārgākām izejvielām.
0
Ieva Aile > Ieva Aile 09.08.2014. 09.47
Ko tas līdz,ka es nepērku?Citi ar plānāku maciņu un sliktāku informētību masveidā pērk, un ražotāji ražo,bet pārdevēji apmierināti tirgo tālāk tos lētos mēslus,normālu preci starp tiem sūdu kalniem pat grūti atrast, vai tās veikalā vispār nav,tāpēc saldējums jātaisa mājās,ja gribās ko normālu apēst.
0