“Reverta” veic būtiskus procentu maksājumus – vidēji 4,3 miljonus eiro gadā – par pakārtotajām saistībām
1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kuri paredz a/s “Reverta” pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas. Tas nozīmē, ka banka pārtrauks maksāt miljoniem lielos procentmaksājumus bijušajiem “Parex bankas” akcionāriem.
“Reverta” valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava LETA teica, ka “mūsuprāt, tas ir loģisks solis, kas ļaus valstij pirmajai atgūt tās veikto ieguldījumu “Parex bankas” glābšanā. Pieņemtie likuma grozījumi gadā ļaus valstij ietaupīt 4,4 miljonus eiro, ko veido procentu maksājumi, kā arī atlikt pakārtoto saistību atmaksu 75 miljonu eiro apmērā”.
Viņa piebilda, ka šīs summas lielākoties veido maksājumi “Parex bankas” agrākajiem akcionāriem un ar tiem saistītajām personām.
Pirmais pakārtoto saistību maksājums 15 miljonu eiro apmērā – arī lielākoties bijušajiem akcionāriem un saistītajām personām – “Revertai” būtu jāveic jau 2015.gada maijā, teica “Revertas” Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa.
1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kur tiek paredzēts, ka tad, ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām, komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.
Arī Kredītiestāžu likums noteica, ka, ja kredītiestāde atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu saņem šādu atbalstu, no komercdarbības atbalsta piešķiršanas līdz komercdarbības atbalsta sniegšanas beigām kredītiestādei ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tai skaitā aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību.
Tomēr likumā bija paredzēti pārejas noteikumi, kas paredzēja, ka noteikumi par aizliegumiem nav piemērojami kredītiestādei, kurai pirms šīs tiesību normas spēkā stāšanās atbilstoši normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu ir sniegts komercdarbības atbalsts vai kurai ir noteikti noguldījumu ierobežojumi. Konkrētajā gadījumā tā bija “Parex banka”.
“Reverta” savā paziņojumā biržai “NASDAQ OMX Riga” bija norādījusi, ka tā veic būtiskus procentu maksājumus – vidēji 4,3 miljonus eiro gadā – par pakārtotajām saistībām jeb subordinēto kapitālu, un lielāko daļu veido procentu maksājumi par subordinēto kapitālu ar bijušo “Parex banku” saistītajām personām.
“Revertas” publiskotajā pagājušā gada auditētajā pārskatā norādīts, ka 2013.gada nogalē 36 miljoni latu bija subordinētais aizdevums, kas attiecināms uz bijušajām ar sabiedrību saistītajām personām. 2013.gadā “Reverta” atzina 2,1 miljona latu jeb 2,99 miljonus eiro procentu izdevumus par minētajiem subordinētajiem aizdevumiem. 2012.gadā šī procentu summa bija lielāka – 2,3 miljoni latu jeb 3,27 miljoni eiro.
“Reverta” ir problemātisko aktīvu pārvaldītājs, kura darbība ir koncentrēta trīs galvenajos virzienos: kredītu restrukturizācija, parādu atgūšana un nekustamo īpašumu pārvaldīšana.
Pašlaik Privatizācijas aģentūras īpašumā ir 84,15% “Revertas” akciju, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai pieder 12,74% “Revertas” akciju, bet pārējiem akcionāriem kopā – 3,11% akciju.
2008.gada rudenī valsts pārņēma finanšu grūtībās nonākušo “Parex banku”, kas vēlāk tika sadalīta divās kredītiestādēs. Labos aktīvus pārņēma banka “Citadele”, bet problemātiskos turpināja pārvaldīt “Parex banka”, kas 2012.gada maijā mainīja nosaukumu un tagad strādā ar zīmolu “Reverta”.
Komentāri (37)
ligakalnina 04.07.2014. 15.42
Tikai totāli korumpētajā muļķuzemē K-K var uzskatīt par “akcionāriem”, nevis, par blēžiem, kuriem jābūt aiz restēm, un vēl maksāt viņiem kādus tur procentus.
Protams, kopā ar Godmani, Slakteri, un Co, kuri visu to pareksa “pārņemšanu” organizēja.
Ir jau versija, ka pareksā bija krievu mafijas nauda, un Godmanim esot piedraudēts, ka, ja nauda netiks atgriezta, būs slikti ne tikai K-K, bet, arī viņam un viņa ģimenei, tas ir vienīgais skaidrojums, kas Godmani par tādu “pārņemšanu” un šo blēžu glābšanu vēl var, zināmā mērā, ja ne attaisnot, tad, vismaz, kaut cik logiski izskadrot.
No otras puses, daudzu valsts iestāžu nauda, tika no citām bankām novirzīta uz pareksu direktīvas veidā, un kā to izskaidrot, ja tā nav tolaiku PLL un TP politķu absolūtā pērkamība?
3
ligakalnina > ligakalnina 05.07.2014. 11.21
“Valsts uzraugi”, ko, tieši, tur ar to domā – visus tos fuktukus, parējo Latvijas birokrātiju, utt?
Un tu, protams, visiem tiem 100% tici un uzticies?
0
andris902 > ligakalnina 05.07.2014. 12.10
…Dzeri…nu, kā var neticēt!?!….pati Galvenā Valsts Kontroliere Sudrabas kundze visu procesu uzraudzīja!….viņa tak uzreiz būtu protestējusi – atceries, cik aktīvi viņa vienmēr ziņojusi par pārkāpumiem….
-«Sudrabas kundze ir sēdējusi visās valdības sēdēs klāt, viņa ir dzirdējusi visas šīs te debates, arī par ierobežojumu uzlikšanu, neuzlikšanu, par kuru tiek rakstīts. Divas stundas gāja tikai debate par ierobežojumiem. Tad tādā gadījumā, ja bija jautājumi, ja bija kādi komentāri, tad vajadzēja celties, lūgt vārdu un kaut ko tomēr bilst. Viņa pati šajā bankā ir strādājusi pat, no viņas puses nebija nekādu komentāru. Tā kā būtībā viņa ir tikpat līdzatbildīga kā visi valdības locekļi, kā mēs – tie, kuri piedalījās šajās valdības sēdēs, jo šis lēmums tika pieņemts visiem kopīgi,» stāstīja FKTK vadītāja Irēna Krūmane.
0
Ansis > ligakalnina 04.07.2014. 18.38
Gluži jau tā nav:
Valsts uzraugi no savas puses neatklāja K un K veiktas darbības, kas būtu vērstas uz Parex novešanu bankrotā – vienkārši pārāk lieli ieguldījumi ASV dereatīvos (kas taja laika skaitījās 100% droši)
Tas, ka K un K “algu” saņēma ka depozīta procentus … skaitījās likumīgi.
Nedaudz nesmuki izkatījas vien K un K veiktā līdzekļu (automašīnas utml) glābšana pēc bankas pārņemšanas.
Labi, ka 2009-10 gados vismaz šiem depozīta procentiem uzlika kaut nelielu nodokli – bet tas kapitala pieauguma nodoklis joprojam ir mazākais Eiropā.
Tā nav krāpniecība – tā ir labējā politika visā savā krašņumā – bagātajiem nodokļi nav jāmaksā! Un Latvijas vēlētāji tieši par tādu arī balso, jo atbalsta nabaga K un K viņu grūtajā darbā.
0
ligakalnina 04.07.2014. 16.17
Tad, kad tiesāja Laventu, Baltijas bankas izlaupītāju, kurš, saprotams, bija “smagi slims”, tagad gan dzīvo Floridā un jūtas tīri labi, tad arī uzpeldēja antisemītisma tēma.
Un gan Laventa, gan K-K politiskais “jumts” ir SC, tātad, ločmeļveidīgie.
0
Aivars Krauklis 04.07.2014. 16.12
Kas tad nu – šejienes aktīvākais ebreju lamātājs – locītā mēle – pēkšņi klimpā pret antisemītismu?! (Pēdējais citāts par tēmu: “Un kas tad iznīcina Ukrainas tautu? Vai tik ne ēbreju oligarcha Kolomoiska privātās militārās vienības? “) Kurš nu būtu māvis…
0