Plūdu seku novēršanas grupas „BaltFloodCombat” komandieris majors Andris Krots stāsta par misiju Bosnijā
Visu dzīvi aizskaloja lietusgāze – tā var teikt ne viens vien Balkānu valsts Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājs pēc maijā vidū notikušajām lietavām, kuras radīja plūdus – to postījumus var salīdzināt tikai ar pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados notikušo pilsoņkaru.
„Plūdi beigušies, bet ne darbi,” Ir.lv teic majors Andris Krots, kurš šogad piedalījās starptautiskajā plūdu seku novēršanas misijā „BaltFloodCombat” un bija tās vadītājs. Vīrs kā ozols, svarīgs, bet ne snobisks. Var redzēt – viņš darba nebīstas. Nopietnu runas veidu, kādu var iegūt, tikai kādu laiku pavadot birokrātu gaņģos. Bet nebūt ne auksts, tāds mīļš lācīgums ir sajūtams.
Latvijas glābēji, kuri piedalījās plūdu seku novēršanas grupas „BaltFloodCombat” sastāvā, uz Bosniju devās 20.maijā un Latvijā atgriezās 12.jūnijā. Darbs notika pie Bosnijas un Hercegovinas robežas ar Horvātiju, Orasjes (Orašje) pilsētā pie valsts lielākās upes Savas.
„BaltFloodCombat” uz Balkāniem veda augstas veiktspējas sūkņus, kuri tiek pielietoti tad, kad plūdi jau beigušies. Lai gan vienības dalībniekiem ir zināšanas cilvēku glābšanā, tomēr galvenais Baltijas valstu glābēju grupas uzdevums bija atsūknēt ūdeni no applūdušajām teritorijām. „BaltFloodCombat” vienības rīcībā bija trīs augstas veiktspējas pumpji, divi visurgājēji, 452 dažāda garuma šļūtenes, 32 konteineri, kur tās glabāt, un trīs transporta konteineri.
Darbs Bosnijā nebija pirmā reize, kad Andris Krots piedalījās „BaltFloodCombat”. 2010.gadā viņš bija misijā Moldovā, kur arī tika novērstas plūdu sekas. Tās laikā Krots bija sūkņa eksperts – cilvēks, kurš atbildēja par tehnikas darbību. „BaltFloodCombat” kopumā ir bijušas trīs misijas – Polijā, Moldovā un Bosnijā un Hercegovinā.
„Ņemot vērā, ka esmu bijis daudzās apmācībās, kā arī man ir Moldovas pieredze, tas ļāva skatīties uz glābšanas darbībām nedaudz plašāk nekā to darīja citu valstu pārstāvji,” saka Krots, nenoliedzot, ka darbs Bosnijā devis jaunas zināšanas. Viņš arī uzskata, ka pieredze lieti noderējusi, koordinējot visu reģiona sūkņu darbību.
Misijas Moldovā un Bosnijā bijušas pietiekami atšķirīgas. Moldovā plūdos vairāk bija pārplūduši lauki, ceļi un dažas viensētas, taču Bosnijā „BaltFloodCombat” strādāja pilsētā, kuru plūdi bija skāruši visvairāk.
Krots norāda, ka ūdens bija piesārņots, tāpēc darba laikā glābējiem bija jābūt piesardzīgiem. Papildus apgrūtinājums – insekti un karstums, kas tobrīd valdīja valstī.
Krots arī piebilst, ka glābēji tikuši brīdināti par mīnām, kas palikušas zemē pēc deviņdesmitajos notikušā pilsoņu kara. Mīnētās teritorijas atradās netālu no pilsētas, kurā strādāja „BaltFloodCombat”, un vietējās amatpersonas glābējiem teikušas, ka, iespējams, ka kādā no applūdušajam privātmājām var atrasties kara briesmīgās „relikvijas” – nesprāgušas mīnas, munīcija, ieroči.
„Ja teritorija ir kopta, pļauta un apsaimniekota, tad tā nav bīstama. Ja teritorija ir aizaugusi un ir šāda zīme (Krots rāda attēlu ar brīdinājuma zīmi – baltu miroņgalvu uz koši sarkana fona), tad tā ir potenciāli bīstama,” stāsta grupas komandieris.
Kopā ar vietējiem iedzīvotājiem apsekojot plūdu skartās teritorijas, Andris novērojis daudzus aizaugušus laukus un zīmes, kas brīdina par nesprāgušām mīnām. Glābējiem gan nav nācies ar tām saskarties.
Krots atceras, ka neparasti bijis tas, ka 22.maijā, kad vienība ieradās Bosnijā, vietējās amatpersonas paziņoja – „BaltFloodCombat” sūkņi nepieciešami, jo ūdens līmenis pilsētā joprojām ceļas un pastāv risks, ka applūdīs pilsētas slimnīca. Tāpēc darbs tika sākts nekavējoties.
Par spīti lielajai nelaimei, kas bija skārusi šo reģionu, iedzīvotāji bija pozitīvi noskaņoti, atsaucīgi un draudzīgi, atceras Krots. Viņš rāda foto, kurā redzami vietējie vīrieši apbružātās „trenuškās” pie mājas nesteidzīgi malkojot kafiju, viņiem pie kājām pa applūdušo ielu ūdens straumē plūst atkritumi. Andris bilst, ka dzīve šiem ļaudīm tomēr kaut kā iet uz priekšu kustas.
Šī misija Bosnijā un Hercegovinā bijusi lielākā Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma aktivitāte tā pastāvēšanas laikā, norāda Krots. Plūdu skartajā reģionā bez „BaltFloodCombat” strādāja arī cilvēki no Vācijas, Austrijas, Čehijas, Polijas, Dānijas, Itālijas un Zviedrijas. Kopā glābšanas darbos bija iesaistīti aptuveni 800 cilvēku no ES dalībvalstīm.
Vietējās amatpersonas vēlējās, lai gan „BaltFloodCombat”, gan citas komandas valstī paliktu ilgāk, tomēr tā kā citu valstu komandas jau grasījās pabeigt savas misijas un to pagarināšanas process ir gana ilgs un dārgs, tas nebija iespējams.
„BaltFloodCombat” bija pēdējais no augstas veiktspējas moduļiem Bosnijā. Krots pastāsta, ka visu darbu grupa paveikusi līdz galam. Pēdējā dienā vienība kopā ar vietējām amatpersonām ieradās citā pilsētā, kura joprojām bija applūdusi. Tiesa, tur plūdu seku novēršanas darbus mūsu glābēji nevarēja veikt, jo pilsēta atradās pie upes un ūdens līmenis ielās bijis tikpat augsts kā upē. Vienīgais risinājums bija gaidīt, kad plūdi atkāpsies un kritīsies ūdens līmenis.
„BaltFloodCombat” komandas grupā bija triju valstu pārstāvji, apmācītas VUGD amatpersonas. Grupā strādāja pa 5 ugunsdzēsējiem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un 5 loģistikas pārstāvji, veidojot 20 cilvēku lielu komandu.
Misiju dalībnieki tiek izvēlēti, ņemot vērā kvalifikāciju, prasmes vadīt dažādus transportlīdzekļus un laika iespējas. Andris Krots šajā misijā nonāca tāpēc, ka divi citi kolēģi no tās atteicās.
Krots apliecina, ka „BaltFloodCombat” dalībnieki ir spējīgi darboties visaugstākajā līmenī. Par to viņš ir pārliecinājies tieši šīs misijas laikā.
Andra Krota ikdienas darba gaitas saistītas ar VUGD – viņš ir Operatīvās vadības pārvaldes zvanu apstrādes un resursu vadības nodaļas priekšnieks. Zvanu centrā strādā arī Andra sieva. Savukārt Andra tēvs bijis ugunsdzēsējs, nu jau viņš devies izdienas pensijā.
Komentāri (24)