OECD pētījums: Latvijas pamatskolu skolotāji ir apmierināti ar savu darbu

Skolotājiem visvairāk nepieciešama profesionālā pilnveide darbam ar jaunajām tehnoloģijām

Četru valstu – Latvija, Igaunija, Somija un Polija – salīdzinājumā Latvijā ir visvairāk – 12% – skolotāju, kuri nožēlo, ka kļuvuši par pedagogiem, liecina trešdien publiskotā Latvijas Universitātes (LU) pētnieku sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) veiktais pētījums par Latvijas 5.-9. klašu pedagogu mācību vidi un darba apstākļiem.

Vairākums – 91% aptaujāto pedagogu – atzinuši, ka ir apmierināti ar savu darbu. Tas ir tikpat daudz, cik Somijā un nedaudz vairāk nekā Igaunijā (90%). 86% ieteiktu savu skolu citiem kā savu darbavietu. 70% respondentu atbildēja, ka skolotāja profesijas priekšrocības nepārprotami atsver trūkumus (79% Igaunijā, 96% Somijā).

Latvija šajā starptautiskajā mācību vides pētījumā (TALIS 2013) izceļas ar lielo sieviešu skolotāju īpatsvaru (89%) pret pētījuma vidējo (68%). Vēl tikai trijās pētījuma dalībvalstīs no vairāk nekā 30 aptaujātajām skolotāju sieviešu skaits pārsniedz 80% – proti, Bulgārijā, Igaunijā un Slovākijā.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete trešdien norādīja, ka pētījums atspoguļo skolotāja īsto tēlu. “Šis pētījums paaugstina mūsu pašapziņu,” atzīmēja ministre. Viņa uzsvēra, ka skolotāju apmierinātību ar darbu nedrīkst jaukt ar apmierinātību ar samaksu, jo vēlēties lielāku algu “ir mūsu sabiedrības realitāte”.

Zemo profesijas prestižu sabiedrībā (23%) Druviete skaidroja ar “bērnišķīgu negatīvismu”, kas pamatojams ar pieaugušo atmiņām par savu skolas pieredzi, jo vairāk nekā 90% skolotāju uzskata, ka attiecības starp skolēniem un skolotājiem ir labas.

Pētījuma TALIS 2013 vadītājs Latvijā profesors Andrejs Geske izcēla to, ka vidējais skolotāju vecums Latvijā ir 47 gadi (vidēji 43), bet Singapūrā ir visjaunākie skolotāji (36). Geske teica, ka 11% skolotāju ir pāri par 60 gadiem, “kad profesionālā pilnveidošanās paliek īpaši svarīga”, bet tikai 13% pedagogu ir piedalījušies kvalifikācijas programmās pagājušā gada laikā.

Skolotājiem visvairāk nepieciešama profesionālā pilnveide darbam ar jaunajām tehnoloģijām klasē (24%), informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (19%) un skolēnu uzvedību un klasvedību (15%).

Lai arī visbiežāk (18%) norādītais darba stundu skaits nedēļā ir starp 35 un 40 stundām, 41% skolotāju strādā vairāk nekā 40 stundu. Druviete nesniedza skaidru atbildi, kā samaksa tiks noteikta šiem skolotājiem, pārejot uz 40 darba stundu samaksas modeli, par ko patlaban ir rosināta diskusija sabiedrībā un pedagogu arodbiedrībā.

Ir.lv aptaujātie skolu direktori izrādīja neizpratni par pētījuma vienpusīgo skatījumu uz darba apstākļiem, neņemot vērā atalgojumu. Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvis no plašākiem komentāriem Ir.lv atturējās, bet uzsvēra, ka pētījums neatspoguļo pedagogu patieso nostāju. Kā norādīja LIZDA, pētījumā ir ietverti tikai 5.-9. klašu skolotāji un trūkst skaidrības par to, kas tieši ir pētīts. Pētījumam būtu jāietver trīs sfēras – skolas mikroklimats, atalgojums un profesijas atspoguļojums sabiedrībā.

Pētījumā piedalījās 2291 skolotājs un 110 direktori no 116 Latvijas skolām. Kopumā tajā iesaistījās vairāk nekā 30 valstis un 106 000 skolotāju.