„Baltic Beach Hotel” Jūrmalā norobežo pludmali • IR.lv

„Baltic Beach Hotel” Jūrmalā norobežo pludmali

15
Viesnīcas „Baltic Beach Hotel" ierobežotā pludmales zona. Foto: Lāsma Gaile
Lāsma Gaile

Pilsētas pašvaldība līgumu par pludmales zonas iznomāšanu noslēgusi lēti

Viesnīca „Baltic Beach Hotel” atvērusi privātu ierobežotu pludmales zonu, ko par vairāk nekā 3000 eiro gadā nomā no Jūrmalas pašvaldības. Salīdzinot ar ieņēmumiem, ko viesnīca iegūst konkursa „Jaunais vilnis” laikā, to var uzskatīt par darījumu sviestmaizes cenā. Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) priekšsēdētājs Uldis Kronblūms uzskata – pašvaldības pienākums ir nepieļaut, lai šādas vietas Jūrmalā rastos par daudz.

Jūrmalas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Aile Ir.lv informēja, ka „Baltic Beach Hotel” nomā pludmales zonu virzienā no “Tirgoņu ielas ass Dubultu virzienā 200 metru garumā” par cenu 2845,59 eiro (2000 Ls) ar PVN 597,61 eiro (420 Ls) gadā. Nomas līgums noslēgts no 2010.gada 29.aprīļa līdz 2015.gada 31.decembrim.

Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Artūrs Grants norāda, ka līgums ir noslēgts un pašvaldība neko līdz tā beigām nevar mainīt. Nomas maksas nosakot izsolē, un pašlaik izsolēs cenas esot ļoti līdzīgas tai, ko maksā „Baltic Beach Hotel”. Nākamajā gadā atkal notiks nomas tiesību izsole, un Grants izsaka cerību, ka tad summas būs lielākas. Izsoles tiek rīkotas, kad atbrīvojas kāds zemes gabals un tās laikā arī tiek noteikta nomas maksa.

Ieva Aile savukārt teic, ka nomātās pludmales teritorija nedrīkst tikt padarīta par privātu zonu. Jābūt nodrošinātai publiskai pieejai gan jūras krastam, gan nomātajai teritorijai. Ja nomnieki pārkāpj kādu no līguma noteikumiem, Jūrmalas pašvaldība ir tiesīga lauzt nomas līgumu. Jūrmalas pašvaldības noteikumi, kuri ierobežo nomnieku darbības, pamatoti ar “Aizsargjoslu likuma” 36.panta 3.daļas 2.pantu.

Tomēr Aile piebilst, ka jāņem vērā arī ikviena uzņēmuma vēlme nopelnīt. „Baltic Beach Hotel” drīkst izlikt nomātajā teritorijā zviļņus un pieprasīt par to izmantošanu samaksu pludmales apmeklētājam vai piedāvāt to kā bonusu viesnīcas klientiem.

No „Baltic Beach Hotel” komunikāciju nodaļas pārstāvjiem Ir.lv noskaidroja, ka pludmales teritorijā par brīvu drīkst uzturēties tikai viesnīcas klienti, pārējiem esot jāmaksā 15 eiro. Komunikāciju speciāliste Elīna nemācēja pateikt, vai „Baltic Beach Hotel” līdzīgi rīkojies arī citus gadus.

Par to, cik pieejama pludmale, pārliecinājās arī Ir.lv, ierodoties pludmalē pie „Baltic Beach Hotel”, ko viesnīca savā mājaslapā nosaukusi par “VIP – lounge Beach Club”. Tā atrodas tieši blakus „Baltic Beach Hotel” bāram „Bar&Grill”.

Pie ieejas stāv daži jauni puiši un meitenes, kas izsniedz pludmales lietas viesnīcas iemītniekiem. Līdzko ieņemu vienu no zviļņiem, uzrodas viens no šiem puišiem un paskaidro, ka tās ir maksas vietas. Kad atsakos maksāt pieprasītos 15 eiro, puisis palūdz mani atstāt zviļņus un pavada līdz izejai.

Ieva Aile Ir.lv skaidro, ka iežogojums ap „Baltic Beach Hotel” nomāto pludmali esot interpretējams. Lai gan noteikumi paredz, ka zemes nomnieki nedrīkst celt ap nomāto zemes gabalu iežogojumu, Aile skaidro, ka šis iežogojums (smiltīs sadzīti stabiņi un virves starp tiem) vairāk kalpo teritorijas iezīmēšanai. Tas juridiski neesot definējams kā žogs, jo tam itin viegli var pārkāpt pāri ikviens.

Pludmali „Baltic Beach Hotel” priekšā pēc Ir.lv lūguma devās aplūkot arī Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms. Viņš izsaka bažas, vai šādas vietas Jūrmalas pludmalē nevarētu sarasties pārāk daudz, jo tad cilvēkiem, kuri nevēlētos izmantot viesnīcu piedāvātos pakalpojumus, nebūtu citu iespēju, kur atpūsties. „Tad vairs nav runa par 100 metriem, bet gan par kilometriem,” saka JAB priekšsēdētājs.

Kronblūms uzskata, ka pašvaldībai to vajadzētu kontrolēt. Viņš arī apliecina, ka pēc kāda laika JAB varētu vērsties pašvaldībā, lai ierobežotu šādu vietu rašanos.

Pēc Jūrmalas pašvaldības sniegtās informācijas Ir.lv, pašlaik Jūrmalā tiek nomāti 43 zemes gabali no 36.līnijas Lielupē līdz Jauņkemeriem, ir noslēgti divi apsaimniekošanas līgumi, kas izmantoti pludmales kafejnīcu vai aktīvās atpūtas zonu ierīkošanai. Visvairāk zemes gabalus uzņēmēji nomā tūristu iecienītākajās vietās – Dzintaros, Majoros, Bulduros.

Pēc Kronblūma domām, šī zona nav paredzēta peļņas gūšanai, bet gan privātas pludmales nodrošināšanai viesnīcas apmeklētājiem. Cena ir tik augsta tāpēc, lai atbaidītu tos, kuri nav „Baltic Beach Hotel” klienti, un tādējādi radītu iespaidu situētajiem viesnīcas klientiem par privātu pludmali.

„Baltic Beach Hotel” standarta numuri maksā 184 eiro diennaktī, bet augstākās klases numuru cenas tuvojas tūkstoš eiro. Uzrunātā „Baltic Beach Hotel” administrācijas pārstāve gan atteicās prognozēt, cik maksās numurs „pļaujas laikā”, tas ir, kad Jūrmalā jūlijā notiks starptautiskais konkurss „Jaunais vilnis”.

Pirms diviem gadiem žurnāls “Ir” rakstīja, ka uzcenojums par vienīcas numuru “Jaunā viļņa” laikā bija piecpadsmit reizes lielāks nekā parasti. Uz dziedātāju konkursu tad sabrauc naudīgi klienti no Krievijas, viesnīcā iecienījusi apmesties arī Krievijas popzvaigzne Alla Pugačova.

 

Komentāri (15)

oktaavs 18.06.2014. 11.25

Pludmale nav tikai smiltis, bet arī kāpas un skaistais priežu mežs.

Nauda vairs nemaz nesmird ? Kas atļāva iznomāt visiem Latvijas iedzīvotājiem piederošu pludmali ? Cik tālu ir līdz Jūrmalas peldēšanās zonu vispārējai sadalīšanai, prtivatizācijai un aborigēnu padzīšanai ?

+18
0
Atbildēt

0

marchaeva 18.06.2014. 15.32

Pludmale jāsargā. Lai norobežo savu teritoriju, bet piekrastes aizsardzības joslā gan lai nelien iekšā.

Un kad beidzot tiks galā ar ezeru tauvas joslas norobežotājiem, piem. Baltzerā?

+7
0
Atbildēt

1

    Timurs Čuntonovs > marchaeva 19.06.2014. 13.41

    Ko nozīmē – pludmale jāsargā? Tad jau ik pēc pāris metriem gar visu jūru var salikt žogus?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Timurs Čuntonovs 18.06.2014. 12.32

Nožēlojami – pārvērst grašu dēļ Latvijas piekrastes zonu par žogu un žodziņu vietu. Ja nu zaļā Latvija ar kaut ko varēja izcelties , tad ar to, ka ejot gar jūras krastu, nav ik pēc gabaliņa jāvelk maks ārā un jāmaksā. Tikko Vidzemes akmeņainajā jūrmalā – dabas liegums!!! – redzēju, ka vācieši, kas nopirkšu kāpu zonā mazu zemes gabaliņu un uzcēluši tur savu mazmājnieku mājiņu, pie savām kāpnītēm uz jūru augšā pielikuši slēdzamas durvis. hahahaha! Var jau saprast – ja blakus cilvēkam nav kur nokāpt pa kāpām lejā, viņš izmanto tuvāko iespēju un tās kāpnes nolietojas, bet tas izskatās tik nozēlojami. Kādreiz, šķiet, eksistēja 10 m kāpu zona, kura vispār nevar būt nekāds privātīpašums. Acīmredzot, tagad var pirkt un pārdot visu. Nu tad vajag sadalīt jūru – katram metrs, katram savas durtiņas un savas kāpnītes. Kuram nav – nu, nomājiet vai sēdiet pie kādas peļķes. :)

+8
-1
Atbildēt

1

    andris902 > Timurs Čuntonovs 18.06.2014. 16.22

    36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

    3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums;

    …jautājumi – vai ir bijis Ministru kabineta lēmums par privātas ierobežotas pludmales atvēršanu, jo…zemes lietojuma veida maiņa ir notikusi….vai Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā ir paredzētas privātas ierobežotas pludmales pilsētas teritorijā?….

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu