„Baltic Beach Hotel” Jūrmalā norobežo pludmali

15

Komentāri (15)

Egita 19.06.2014. 05.10

—————————————————————————————————————————————–…viņi ir maitas, viņi zog un uzskata mūs par idiotiem,

Varētu viņus kaut kur aizsūtīt, lai vieglāk elpot ir kāpu krūtīm.

Bet bēgt no neliešiem nav nekāds stils,

Nav drosmīgi, nav tur spēka.

I. GAILE fragments no dzejoļa ,, A I Z B R A U C O T “

0
0
Atbildēt

0

ILZE 18.06.2014. 20.45

PROBLĒMA!!! Ar aromātiskiem ogļūdeņražiem to zonu var padarīt nelietojamu uz veselu dienu.

0
0
Atbildēt

0

marchaeva 18.06.2014. 15.32

Pludmale jāsargā. Lai norobežo savu teritoriju, bet piekrastes aizsardzības joslā gan lai nelien iekšā.

Un kad beidzot tiks galā ar ezeru tauvas joslas norobežotājiem, piem. Baltzerā?

+7
0
Atbildēt

1

    Timurs Čuntonovs > marchaeva 19.06.2014. 13.41

    Ko nozīmē – pludmale jāsargā? Tad jau ik pēc pāris metriem gar visu jūru var salikt žogus?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Timurs Čuntonovs 18.06.2014. 12.32

Nožēlojami – pārvērst grašu dēļ Latvijas piekrastes zonu par žogu un žodziņu vietu. Ja nu zaļā Latvija ar kaut ko varēja izcelties , tad ar to, ka ejot gar jūras krastu, nav ik pēc gabaliņa jāvelk maks ārā un jāmaksā. Tikko Vidzemes akmeņainajā jūrmalā – dabas liegums!!! – redzēju, ka vācieši, kas nopirkšu kāpu zonā mazu zemes gabaliņu un uzcēluši tur savu mazmājnieku mājiņu, pie savām kāpnītēm uz jūru augšā pielikuši slēdzamas durvis. hahahaha! Var jau saprast – ja blakus cilvēkam nav kur nokāpt pa kāpām lejā, viņš izmanto tuvāko iespēju un tās kāpnes nolietojas, bet tas izskatās tik nozēlojami. Kādreiz, šķiet, eksistēja 10 m kāpu zona, kura vispār nevar būt nekāds privātīpašums. Acīmredzot, tagad var pirkt un pārdot visu. Nu tad vajag sadalīt jūru – katram metrs, katram savas durtiņas un savas kāpnītes. Kuram nav – nu, nomājiet vai sēdiet pie kādas peļķes. :)

+8
-1
Atbildēt

1

    andris902 > Timurs Čuntonovs 18.06.2014. 16.22

    36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

    3) ja, atsavinot vai iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav noteikta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, katru reizi nepieciešams Ministru kabineta rīkojums;

    …jautājumi – vai ir bijis Ministru kabineta lēmums par privātas ierobežotas pludmales atvēršanu, jo…zemes lietojuma veida maiņa ir notikusi….vai Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā ir paredzētas privātas ierobežotas pludmales pilsētas teritorijā?….

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

oktaavs 18.06.2014. 11.25

Pludmale nav tikai smiltis, bet arī kāpas un skaistais priežu mežs.

Nauda vairs nemaz nesmird ? Kas atļāva iznomāt visiem Latvijas iedzīvotājiem piederošu pludmali ? Cik tālu ir līdz Jūrmalas peldēšanās zonu vispārējai sadalīšanai, prtivatizācijai un aborigēnu padzīšanai ?

+18
0
Atbildēt

0

lebronj2356 18.06.2014. 10.35

Par laimi Latvijā šāda parādība ir epizodiska un nenozīmīgi, pretstatā, piemēram Vidusjūras zemēm, kur pie jūras bieži nevar pieiet, par to nemaksājot – tas tomēr nav normāli. Es par šo lielu brēku neceltu, vienlaicīgi gan rūpīgi pētot vai šādas “īpašās piekļuves zonas” nepaliek vairāk – ezeru un upju krastus daudzviet jau esam pazaudējuši privātīpašuma vārdā !

+1
-11
Atbildēt

2

    silvija_vitina > lebronj2356 18.06.2014. 10.47

    ja šodien par to necelsi brēku, rīt privātīpašuma vārdā pazaudēsi jūru.

    +14
    0
    Atbildēt

    0

    Alise > lebronj2356 18.06.2014. 11.00

    Ja iznomā tikai viesnīcai pieguļošo teritoriju, pie tam nevis visas pludmales platumā (no viesnīcas/kāpu zonas līdz ūdenim), bet tikai dažu metru platumā, ne vairāk kā, piemēram 1/5 no pludmales platuma un to dikai to daļu, kas tieši pieguļ kāpām/viesnīcas teritorijai, tad neko traku nesaskatu.

    Bet ja sāk iznomāt visā platumā līdz ūdenim, vai kaut vai pusi – tieši to daļu, kur ir mīkstās smiltis, kas izmantojamas gulēšanai, atstājot brīvu tikai cieto smilšu daļu, kur pastaigāties, tad tā gan nedrīkstētu būt. Un nekādā ziņā platumā vairāk, kā ir pašas viesnīcas teritorija. Un ja tādu iznomāšanas praksi piekopj, tad tikai viesnīcām, bet ne privātmājām – vienalga viendzīvokļa, vai daudzdzīvokļu.

    Par cenu, savukārt, ja vienīgā jēga no tās vietas iznomāšanas ir viesnīcai, un citu potenciālu klientu tur nevar būt, tad grūti kaut ko spriest. No otras puses – ja iznomāt var tikai tā viesnīca, kurai pieguļ pludmale, tad pilsēta var noteikt savu augstu cenu un viesnīca ir brīva izvēlēties, vai šo privilēģiju izmantot vai nē.

    Bet situācijai jāseko un kā traductrice saka, ja kas attīstās nelabvēlīgā virzienā, tad brēka ir jāceļ uzreiz, tagad, jo pēc tam būs par vēlu.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

Inese 18.06.2014. 10.17

Šādai praksei jākļūst par normu visā Latvijā.

0
-10
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam