Kruot na montu, bet zynuošonys i prasmis
Vosora ir breineigs laiks ceļuošonai. Tys ir cīši lobs veids, kai aptiemēt sovu Latveju vysā juos bagateibā. Ari pi myusu, iz Ludzu, bīži atbrauc ļauds, kurī breinojās – kū mes muokam i kaidus duorgumus globojam pošā Latvejis pīrūbežā.
Suocūt dorbu turismā, myusu mierkis beja atrast taišni tū breinumainū, kas myus atšķir nu citu i ar kū mes varim boguotynuot Latveju. Saprotom, ka tys ir myusu dzeivisveids, tradicejis i amatnīku prasmis. Niu pi mums dorbojās vaira kai puse symta senejūs omotu meistaru ar latgalisku dvēseli i zalta rūkom. Pūdnīki i klūgu pinieji, audiejis i kalieji, kūkgrīzieji i laivu meistari muok pastuosteit par tom kulturys tradicejom, kū tauta ir izkūpuse i globovuse godu tyukstūšom.
Sekojūt senejam latgalīšu principam – kruot na montu, bet zynuošonys i prasmis, kūpā ar Latgolys Muokslys i amatnīceibys centru Leivuonūs jau vairuok godu orgaizejam akceju Zalta rūku ceļš Latgolā i aicynojam kotru braukt pi Latgolys meistaru i apgiut kaidu omotu. Kab izaugt par lobu meistaru, juosatrenej vysmoz desmit godu. Kai soka pūdnīki, pošu lobuokū muola skrūzi taisa vysu myužu…
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.