Veselīga veselības reforma

Kāpēc primārās veselības aprūpe ir jānodrošina visiem iedzīvotājiem

Visus vairāk nekā divdesmit gadus iepriekšējiem veselības ministriem bija izdevības un priekšrocības vismaz sākt iezīmīgas pārmaiņas veselības aprūpē Latvijā, bet vēl vairāk sākt ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Kāpēc tas viss netika darīts ? To dara tagadējā veselības ministre Dr. Ingrīda Circene. Pārmaiņas un izmaiņas bieži ir bijušas sākumā neērtas, pat sāpīgas.

Latvijas žurnālisti Kaspars Goba, Patriks Lannins un “Re:Baltica” ir veikuši pārskatu par veselības aprūpi Latvijā “Neveselīgā veselības sistēma“, kas parādījās arī laikrakstā “Laiks” marta un aprīļa numuros (Nr. 11 – 14). Šie žurnālisti norāda, ka “reformas nepadarīs sabiedrību veselāku, jo vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku liegs valsts finansētu aprūpi”.

Tieši otrādi. “Par apdrošināšanu – tie kuri dzīvo Latvijā, var iekļauties visi kādā no apdrošināšanas grupām – bērni un pensionāri visi automātiski, visi kuri strādā arī, ja nav darba – reģistrējās par bezdarbnieku. Ir atbrīvotas grupas – studenti, invalīdi, hroniski slimie, grūtnieces, mātes ar maziem bērniem vai daudzbērnu ģimenēs viens no vecākiem, u.c.. Tie, kuri strādā ārzemēs, varētu būt šie 100 tūkstoši. Taču arī viņi var iekļauties, samksājot 336 eiro par gadu. Tā ir Lietuvā, gan citās Eiropas valstīs,” saka veselības ministre Circene. Sabiedrība būs mudināta, ja ne spiesta, sākt nopietni rūpēties par savu veselību, kas līdz šim tika atstāta pasplūsmei un profilakse netika pietiekami uzsvērta.

Tikai profilakse sāks padarīt “sabiedrību veselāku”. Ar visu šo var sākties veselīga veselības reforma. Tāpēc jāliek liels uzsvars uz to, bet nevis teikt – “neatceras, kad pēdējo reizi” bija pie ārsta. 

Tas nav nekāds varoņdarbs tā teikt vai darīt. Ir jādara tieši pretējais un gadā reizi jāapmeklē ārsts. Te nekāda aizbildināšanās vai atrunāšanās nederēs. Jo taisni te ir “jēga” regulārām pārbaudēm, no kurām cilvēki visādi izvairās. Primārā veselības aprūpe ir kritiski svarīga.

Bet visvairāk cilvēki ir norūpējušies un satraukušies – kam valsts “liegs” valsts finansētu veselības aprūpi. Bez veselības aprūpes nepaliks neviens cilvēks Latvijā, bet gan tiks ieviesta piemērotāka un atbildīgāka veselības aprūpes sistēma, sākot ar neatliekamo palīdzību, kam sekos noteiktas un specifiskas vadlīnijas turpmākai veselības aprūpei.

Tiesībsargs ir pat norādījis, ka iecerētā reforma “nav atzīstama par taisnīgu un nesamērīgi ierobežo cilvēktiesības”. Bet nepasaka, kur netaisnīgums sākas un kādas cilvēktiesības varētu būt ierobežotas.

Trūkst konkrētu un noteiktu paskaidrojumu. “Pret reformu skaļi protestē ģimenes ārsti”, bet nenorāda, kā šie ārsti varētu uzlabot reformu un risināt samilzušās problēmas. Vieglāk vienmēr ir būt pret kaut ko, nevis par – cīnīties par to.

Tas, ka “Latvijā ir veselības aprūpes krīze”, ir pareizi uzsvērts un novērtēts. Tās sākums ir zemais valsts finansējums veselības aprūpei, kam seko vesela rinda negatīvu parādību: augsta zīdaiņu mirstība, utt.. Neveicina arī tas, ka “mūsu valsts medicīna smok absolūtas birokrātijas un naudas trūkuma žņaugos”.

Nākotnē ir paredzēti vairāki uzlabojumi, visi saistīti ar veselības budžeta palielināšanu katru gadu, kā arī ar paaugstinātu atalgojumu visam medicīnas personālam. Tam ir jābūt atbilstoši profesionāli pienācīgam, bet ne simboliskam.

Tieši par šo pēdējo jautājumu jau esmu vairāk nekā 2o gadus runājis un rakstījis. Nokavēto grūti atgūt, un ar katru gadu mēs zaudējam vairāk ārstu un medmāsu nelabvēlīgo finansiālo apsvērumu dēļ – zemo algu dēļ. Tas ir liels un grūti aptverams profesionālu cilvēku aizplūdums un zaudējums valstij.

Vai mēs neko neesam mācījušies no kaimiņvalstīm, piemēram, Igaunijas, kur “efektivitāte” sekoja lielajam uzsvaram uz “primāro veselību”? Kāpēc mēs to nedarām ? Un vai mēs izmantojam mūsu medmāsas efektīvi un maksimāli? To dara Igaunijā, kur ārstam nav jābūt “nodokļu inspektoram”.

Un kā ir ar e-veselības ieviešanu Latvijā? Kāpēc tāda kavēšanās? Mēs esam runājuši par šo lietu daudz, bet kā ir ar darbiem? Katrā ziņā iesākuma darbi šajā fāzē ir jāturpina līdz pozitīvam atrisinājumam.

Jāatkārto vēlreiz, ka primārās veselības aprūpe ir jānodrošina visiem iedzīvotājiem, bet jābūt skaidrībai un caurskatamībai veselības budžeta sadalē, kas līdz šim ir klibojis.

Esmu pieskāries tiem punktiem, par kuriem žurnālisti runāja, papildinot ar attiecīgiem piemēriem. Tie visi ir svarīgi un ilustratīvi un tādus mēs atrast varēsim vienmēr. Galvenais ir visu vairāk rādīt pozitīvu risinājumu gaisotnē un noskaņojumā un būt izveicīgākiem un konsekventiem, darot šo darbu.

Autors ir ārsts, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valdes priekšsēdis, sabiedrisks darbinieks