Veselīga veselības reforma

Senajā Ķīnā ārstam maksāja cietu algu, un, par katru sslimšanas gadījuma, noņēma no tās algas.

Tātad, ārsti bija ieintersēti veikt profilaksi, lai cilv;ēki, pēc iespējas mazāk, slimotu.

Atšķirībā no patraizējās situācijas, kad ir tā, jo vairāk slimnieki, jo vairāk naudas.

Dabiski, tas attiecināms vairāk uz ģimenes ārstiem, nevis uz akūto ķirurģiju vai ko līdzīguu, bet, kaut kas ar to medicīnu visā pasaulē iet grīstē, medicīnu, tomēr, nedrīkst pārvērst par tīru biznesu un pielīdzināt biznesam, kaut, tas, protams, skan diezgan naivi.

Circene izdarīja kļūdu, mēģinot pārdalīt esošo. Noņemot vieniem, lai pieliktu otriem. Padarot ģimenes ārstus par nodokļu inspektoriem. Netieši paceļot nodokļus (minimums, kas jāiemaksā).

Principam vajadzēja būt citam – nevis pārdalīt esošo, bet piesaistot papildus naudu. Kā? Ar normālu apdrošināšanu. Ja gribi un vari maksāt- apdrošinies, un saņem labāku aprūpi. Neaiztiekot to, kas ir tagad.

Piemēram, kāpēc nevar būt apdrošināšana, nu, piemēram, 10 eiro mēnesī, kas garantē to, ka tev nav 6 stundas Stradiņos jāgaida uzņemšanā, pēc tam, kas Tevi ir atvedusi ātrā palīdzība. Jo par šo apdrošināšanas naudu tak varētu pieņemt papildus personālu, vai arī esošajam likt kustēties ātrāk. Man mana veselība ir dārga, es negribu riskēt ar to, kas man pretī gadīsies, cik aizņemti kuri būs, un es negribu, ja nu kas, kritiskā brīdi vēl zīlēt un domāt, cik kuram kurā brīdi ķešā jāgrūž. Jo tagad jau ir tā – ir aploksne – ir “bezmaksas” medicīna. Nav- ir dārgi jāmaksā ar laiku un attieksmi.