Otrs izmeklēšanas eksperiments Zolitūdes lietas izmeklēšanā būs īslaicīgs
Zolitūdes krimināllietā otrs paredzētais izmeklēšanas eksperiments būs īslaicīgs, ceturtdienas vakarā pēc sanāksmes, kurā tika runāts par Zolitūdes lietas izmeklēšanu, sacīja Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Plānotais eksperiments būs saistīts ar būvkonstrukciju kontrolētu dedzināšanu un uguns nodzēšanu. Dedzināšana nepieciešama, lai pārliecinātos, vai pirms vairākiem gadiem būvniecības procesā notikušais ugunsgrēks ir radījis paliekošas sekas būvkonstrukcijā un, turpinot būvniecību, bija pienācīgi padomāts par bojājumu novēršanu, ziņo LETA.
Pagaidām nav zināms, kad eksperiments tiks veikts, turklāt tam nepieciešami sagatavošanas darbi, jo kontrolētais ugunsgrēks var kaitēt blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai.
“Tagad lielākais darba apjoms ir trešā nogruvuma apsekošana un lietisko pierādījumu fiksācija,” piebilda Grišins.
Iespējams, izmeklēšanā piesaistīs ārvalstu laboratorijas, lai pētītu dažus parametrus vai būvmateriālus.
Policija sagruvušo lielveikalu plāno pamest maija beigās. Ekspertīzes slēdziens būs, visticamāk, rudens otrajā pusē. Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ir paziņojuši, ka pamatlietā aizdomās turētie varētu būt zināmi rudenī.
Jau ziņots, ka izmeklēšanas eksperimenta rezultātā ceturtdien pusdienas laikā sagruvušā lielveikala “Maxima” jumta konstrukcijas nav izturējušas ūdens svara spiedienu un tā rezultātā pārlūzušas aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis.
Īsi pēc plkst.12 kopnes neizturēja ūdens svara spiedienu un jumta konstrukcija pārlūza. Jumts sabruka tā, kā eksperti to bija plānojuši. Līdz ar to eksperimenta mērķis ir sasniegts un ir iegūti visi nepieciešamie dati. “Ūdens ir palicis baseinos, taču jumta konstrukcija ir pārlūzusi,” uzsvēra Sadovskis.
Latvijas Televīzija ziņo, ka objektā novēroja milzīgu troksni un ūdens viļņošanos baseinos, kas novietoti uz konstrukcijām. Brīdi pirms iebrukuma uz konstrukcijām novietotie baseini tika papildināti ar ūdeni.
Pašlaik eksperti datus apstrādā, vēlāk izanalizēs un uz iegūtajiem rezultātiem eksperti varēs balstīt savu slēdzienu, norādīja Sadovskis.
Policija jau trešdien paziņoja, ka, turpinot izmeklēšanas eksperimentu sagruvušajā lielveikalā, vērojams, ka jumta kopnes turpina deformēties. Eksperiments sākās 14.aprīlī.
Pagājušā gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklājusi viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.
(papildināta no sākuma)
Komentāri (20)
Pēterītis 17.04.2014. 15.36
Eksperimenti tiek rīkoti, lai kaut ko iegūtu. Jo eksperiments dārgāks, jo ieguvumam vajadzētu būt lielākam, vērtīgākam, nozīmīgākam. No raksta uzzinājām, ka kopņu brukšanas brīdī bijis troksnis, ka ūdens saviļņojies, bet palicis baseinos un tieši pēdējo uzsvēris policijas pārstāvis Sadovskis. Uzzinājām arī, ka eksperti sabrukšanu bija plānojuši un tagad plānotais apstiprinājies. Tas nozīmē, ka kopš pirmā, pirms pieciem mēnešiem veikalu būvētāju sarīkotā eksperimenta virs veikala apmeklētāju galvām zemes gravitācijas lauka intensitāte nav mainījusies.
Par citiem ieguvumiem.
Protams, sagrauto kopņu nepietiekamo izturību tēraudu konstrukcijas zinošs inženieris ar primitīvu aprēķinu būtu konstatējis stundas laikā. Ja gadījumā izrādītos, kas maz ticams, ka pēc aprēķina stiprība tomēr pietiekama, sarautās skrūves būtu pārbaudāmas laboratorijā. Cik par šādu darbu būtu saņēmis eksperts? Un cik tagad, pēc sarīkotā eksperimenta piecu mēnešu garumā kopā ar celtniekiem, mērinstrumentu un videokameru uzstādītājiem, rādījumu nolasītājiem un citiem palīgiem?
Labi apmaksātu darbu ieguvuši arī izmeklētāji, kuri tagad ekspertu savāktos konstrukciju deformācijas mērījums un citus datus rakstīs izmeklēšanas sējumos, kurus savukārt lasīs tiesneši daudzajās tiesu sēdēs. Lielu honorāru ieguvēji jau tagad ir advokāti, kuri apmāca nebūt ne trūcīgos klientus, kur un kā katrā situācijā melot.
Tikai kas atbildēs uz jautājumiem, kurus jau dažas dienas pēc traģēdijas uzdeva LLU Būvkonstrukciju katedras profesore Lilita Ozola:
“…kā varēja pieļaut būvniecību
pie tik lielas slodzes uz pārsegumu,
ja apakšā darbojas veikals…”
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/487638-tragedijas_vainigos_var_atklat
4
Amis > Pēterītis 17.04.2014. 15.54
aldis
SC vadītā iekšlietu ministrija dara sabiedrībai ārkārtīgi nozīmīgu darbu, bet kaut kāda ozola ņem un iemet karoti darvas medus mucā.
0
Amis > Pēterītis 17.04.2014. 18.51
aldis
Bez ločmeļiem šeit ir vēl vesela varza sleserastu-zatlerastu, kuri, uzdodoties par latviešiem, ir vēl daudz kaitīgāki.
0
silvija > Pēterītis 17.04.2014. 17.57
aldi, čekas provokatori teitan nav dikti mīlēti, tāpēc tas Lemberga meitumājas sētnieks, kurš muld kā pa ķešu, pelna nīnusus
0
Pēterītis > Pēterītis 17.04.2014. 17.13
Baidos, ka tava ironija palikusi nesaprasta, vai arī Ločmeļa komands tos mīnusus salikusi.
0
austrisv 17.04.2014. 13.36
Man gan ir pārliecība, ka vainīgie ir RD atbildīgās amatpersonas, kuras atļāva uz sabiedriskās ēkas jumta ierīkot gaisa dārzus un bērnu spēļu laukums mūsu klimatiskajos apstākļos!!!
Vēl joprojām amatā ir tāds diletants būvniecība sjautājumos, kā Inguss Vircavs! Vairāk nekā noziedzīgi, ka par šādu noziegumu viņš vēl ir Būvvaldes vadītājs. Vai tā ir draugu būšana?
7
Amis > austrisv 17.04.2014. 15.00
Bet Man gan ir pārliecība, ka vainīgie ir RD atbildīgās amatpersonas
===============
Vainīgas ir ne vien RD amatpersonas, bet arī VARAM vadītājs, kurš tā vietā, lai pildītu savus tiešos pienākumus, uzraudzītu Ušmeriku, imitēja tiesībsargājošo iestāžu darba dublēšanu pret Lembergu un, protams, premjers, kurš tā vietā, lai bez ierunām patriektu to alkatīgo un pastulbo maitas gabalu, izrēķinājās ar Grendes kundzi.
Es paļaujos, ka pienāks diena, kad tie lopi, vēlēsies, lai labāk būtu nonākuši zem Maksimas gruvešiem.
Kā teica cienījamā Šteinerte: “Zolitūdes traģēdijas lietas izskatīšana būs ilga, zaudējot savu aktualitāti”. Tas protams ar noteikumu, ka cilvēkiem nepietiks veselā saprāta aizskalot politikas kanalizācijā noziedzīgo, prokremlisko RP/V varzu pakaļ TSP, DPs,LC un LPP.
0
Kristīne > austrisv 17.04.2014. 14.01
“atļāva uz sabiedriskās ēkas jumta ierīkot gaisa dārzus un bērnu spēļu laukums mūsu klimatiskajos apstākļos!!!”
===
Drīkst tikai autostāvvietas?
0
Kristīne > austrisv 17.04.2014. 18.47
“kopņu konstrukcija tika izmainiita peec buuvnieka prasiibas”
===
Nekrietni meli. Tas gan nemaina būtību, jo konstruktors ir atbildīgs par konstrukciju projekta atbilstību prasībām/standartiem/paredzētajām slodzēm.
===
“padomju snipos dz/betonam tas bija 300%”
===
pārbaudi vēlreiz
0
kreëstliv > austrisv 17.04.2014. 22.58
Par būvi atbild tās galvenais būvētājs. Tā tas bijis gadsimtiem, ēku būvēja būvnieki, nevis uzraugi, pat ja, iespējams, uzraugi bija korumpēti. Vai ir normāli, ja pēc lielas partiju apdāvināšanas būvnieki ceļ ar pāriecību, ka viņiem nav nekādas tbildības, viss tikai uzraugiem. Tādēļ man ir priekšlikums – izbeigt māžoties ar ziedojošiem ģenerāluzņēmējiem un pašai valstij pieņemt darbiniekus un būvēt. Būs mazāk Maxima traģēdiju.
0
Janka, Janic > austrisv 17.04.2014. 18.31
kopņu konstrukcija tika izmainiita peec buuvnieka prasiibas , itkaa paarvadaajot un novietojot objektaa 18 metriigas ir tomeer gruutaak kaa 9 metriigas , nu luuk . šis moments tad arii jaaņem veeraa , konstruktora kļuuda , pielietojot savienojuma mezgla projekteešanas programmu , izveeleeta sheema ar paaraak mazu slogojumu , otrs moments , ja nemaldos pirmjaa versijaa uz jumta nebija paredzeets kautkaads apzaļumošanas daarzs , taa versija paraadiijaas mazliet veeleek , kopaa ņemot visas šaa projekta optimizaacijas komponentes , kautkur konstruktori ir kautko palaiduši garaam , eksperiments beidzies , konstrukcijas sabruka pusotras dienas laikaa , projekteetaajs paredz slogojuma rezervi , vismaz padomju snipos dz/betonam tas bija 300% cik tagad metaala konstrukcijaam neesmu lietas kursaa , bet ka taada bijusi tas redzams , jo eksperimentaa tika pielietots projektaa paredzeetais slogojums , ar faktisko slogojumu tas buutu vilcies varbuut meenesi , tas tikai liecina par to ka buuvnieciibas laikaa tika pieņemtas buutiskas konstrukciju izmaiņas , kuras autoruzraudziibas žurnaalaa paraksta projekta autors , kurš nav konstruktors , taatad kautkur kautkas palaists garaam , veel jau nav arii publiski pieejamas bildes ar eksperimentaa sagruvušjaam konstrukcijaam , bet rezultats visai šiis buuves epopejai beediigs , mani pieņeemumi nav viedoklis no malas , esmu sertificēts buuvinženieris un vadiijis vairaaku šaadu metaala moduļu montaažu , tas ka kopnes no 18 metru laiduma tiek daliitas nav nekas jauns , taadas ir izgatavotas gandriiz visos šaada veida moduļos , bet iespeejams šai gadiijumaa bijušas projekteetas vielaiduma saistiibaa ar paaugstinaato slogojumu , proti daarza ieriikošanu uz jumta , izmekleetaajiem jaapieveerš uzmaniiba tieši projekta izmaiņu gaitai .
0
Janka, Janic > austrisv 17.04.2014. 19.04
nu miiliit neviens cits nekad neprasa izmainiit konstruktiivo risinaajumu , to es zinu no savas pieredzes , jo kaa jau mineeju esmu buuvinženieris un pats esmu šaadas izmaiņas saskaņojis ar projekekteetaaju , tas jau nav nekaads noziegums , ja atrod konsensusu kaadaa konstruktiivaa elementaa , kuru var paarspeeleet atbilstoši normatiiviem , taakaa veltiigi man uzbruki , bet par veiktajaam izmaiņaam zolituudes projektaa vari pamekleet ziņu arhiivos , es personiigi staavu ļoti taalu no šii projekta un man te nav intereses , es taapat gaidu iisto izmekleešanas rezultaatu , nevar pieļaut buuvnieciibaa taadas kļuudas kad uzbuuveeta eeka sabruuk nogalinot nevainiigos , taa ir totaala uzticiibas zaudeešana buuvfirmai , jo buuvnieciibas process saakas ar pasuutiitaaja veelmeem uzbuuveet savu izveeleeto objektu , peectam seko projekteešana un buuvnieciibas process , par ko nes atbildiibu buuveetaajs ( rere iipašnieks ļoti muļķiigi prasiija pieraadiit viņa atbildiibu , tas ir nonsens), tas viss atrodams vispaareejos buuvnoteikumos un buuvnieciibas likumaa
0
Juris Millers > austrisv 17.04.2014. 14.12
Ja būtu normālas viendaļīgās kopmens, tad nebūtu nekādu problēmu nedz ar dārzu nedz ar pāris metriem sniega.
0
kreëstliv 17.04.2014. 22.55
Kad beidzot beigsies ES naudas miljonu un vispār pēc Forbes rakstītā miljardu izzagšana visādos nevajadzīgos infrastruktūras objektos, apakšnieku darbiniekiem pat nesaņemot algu un audzējot korupciju. Ir nosvilināta Rīgas Pils, kas stāvēja daudzus gadsimtus, ir sabojāts Mākslas Muzejs un smagākais – radītas tik daudz traģēdijas zem Maxima drupām. Vai tiešām nepietiek? Vai tiešām par šo neatbildēs ne partiju ziedojumu vācēji, ne devēji?
1
0
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > kreëstliv 18.04.2014. 10.28
——-
Econ:”(..) Vai tiešām par šo neatbildēs ne partiju ziedojumu vācēji, ne devēji?”
http://img12.nnm.me/b/5/e/f/9/93d629a2d2e8c83953a218ad708.jpg
Atbildēs -, dzīvojam tak’ demokrātiskā valstī,kurā valda tiesisks humānisms:
“Tautas partijai būs jāmaksā 1,03 miljoni latu”
KNAB: tiesas sprieduma izpilde var būt ļoti apgrūtināta https://www.ir.lv/2011/9/22/tautas-partijai-bus-jamaksa-knab-noteiktie-1-03-miljoni-latu
0