Kāpēc jāaizliedz jēdziens “legālās narkotikas”

Svarīga ir „antispaisa” propaganda, ko virzītu jaunieši – autoritātes

Sintētisko un bīstamo augu maisījumu izplatība narkotisko vielu lietotāju aprindās Latvijā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem, nacionālas epidēmijas apjomus sasniedzot pēdējā gada laikā. „Spaisa” sērga savu uzvaras gājienu veic ne tikai Rīgā, bet arī reģionos,un Latvijas cerība un nākotne – jaunieši – bojā savu veselību, nereti pat ar letālu iznākumu, sagraujot gan savu dzīvi, gan sapņus un iespējas. Tuviniekiem un apkārtējiem paliek neatbildēts jautājums – „kāpēc”?

Bīstami ir tas, ka šo maisījumu atkarībai pakļauti ne tikai dažādām sociālā riska grupām piederīgie jaunieši, bet arī tie, kuriem līdz šim bijuši labi panākumi skolās, kuri iesaistījušies savam vecumam atbilstošās aktivitātēs un visādi citādi nav likuši vilties ne vecākiem, ne pedagogiem.

Tieši pusaudža gados jaunietis nododas meklējumiem pēc savas piederības. Ja klasesbiedra dzimšanas dienas ballītē vai pēc sporta treniņa draugi izlemj stiprināt kopējo vienotību, nevis sēžot parkā uz soliņa, kopīgi skatoties filmu vai malkojot tēju, bet gan „niekojoties ar „spaisu”, tad visbiežāk, paļaujoties uz „gan nekas nenotiks”, jaunietis arī to pamēģina. Un ja tiešām nekas slikts nenotiek, to dara vēl un vēl, līdz apstāties vairs nav iespējams.

Nelaimi, kas plosās mūsu valstī, mediji bieži vien apzīmē ar terminu „legālās narkotikas”, kas pēc savas būtības ir aplams jēdziens un būtu iznīdējams no ikdienas saziņas, lai vēl vairāk nejauktu nenobriedušo jauniešu prātus un neradītu uzskatu, ka iepriekš minētās vielas ir garīgajai un fiziskajai veselībai nekaitīgas.

Ilgu laiku vilcinātais, dažām diskusijām pakļautais un steidzamības kārtā pieņemtais likums patlaban paredz kriminālatbildību personām, kuras pārdod bīstamos augu maisījumus, ja to apritei piemērots pagaidu aizliegums. Ar šā likuma pieņemšanu ir īstenots viens no pēdējā laika saprātīgākajiem lēmumiem, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka noziedzīgie grupējumi, kas iesaistīti un ieinteresēti bīstamo vielu izplatīšanā, nesnauž. Tie veido arvien jaunas realizācijas shēmas, līdzšinējo atklāto bodīšu sistēmu aizstājot ar bīstamo paciņu nodošanu no „rokas rokā” vai arī „spaisu” padarot viena telefona zvana, īsziņas un klikšķa attālumā.

Situācijā, kad jau ir izveidotas plašas psihoaktīvo vielu ražošanas, glabāšanas un izplatīšanas sistēmas, kas tiek administrētas ar interneta starpniecību, papildus likumdošanas instrumentiem ir jāpielieto arī izglītības, komunikācijas, psiholoģijas un citu nozaru mehānismi. Vairs nav laika „spaisa” tēmu valstīt kā karstu kartupeli starp atbildīgajām ministrijām, lai uz notiekošā fona lieku reizi palielinātu savu politisko kapitālu. Vienīgi visu iesaistīto pušu pilnvērtīga sadarbība, padziļināta sapratne par situācijas nopietnību un operatīva rīcība ļaus šo daudzas Latvijas ģimenes skārušo nelaimi novērst un apstādināt bīstamos tempos progresējošo jauniešu degradāciju „spaisa” ietekmē.

Uzskatu, ka paralēli tiesību aktu izstrādei, „spaisa” lietotāju rehabilitācijai un atgriešanai pilnvērtīgā dzīvē ne mazāk svarīgi ir atbilstoši komunikācijas pasākumi, piemēram, „antispaisa” propaganda, ko virzītu tie jaunieši, kuriem ir autoritāte savu vienaudžu vidū.

Aicinu visus vecākus, pedagogus, citus cilvēkus būt vērīgiem pret saviem tuvākajiem, vērojot, vai jaunajam cilvēkam nav parādījušās kādas līdz šim viņam neraksturīgas rakstura vai vizuālas izmaiņas, un sist trauksmes zvanu, ja rodas pat vismazākās aizdomas, ka cilvēks jums blakus ir iekritis atkarības slazdā.

Jauniešu attieksme ir jāmaina, radot pārliecību un attieksmi „narkotikas nav forši”, „narkomāns ir „lūzeris”” un, nodrošinot priekšnosacījumus alternatīvām un visiem pieejamām brīvā laika pavadīšanas iespējām – sports, pašdarbība, ārpusskolas nodarbības. Nedrīkst būt situācija, kad uzpīpēt „spaisu” ir lētāk un jaunietim pieejamāk nekā sportot stadionā vai apmeklēt galda tenisa pulciņu.

Mūs, Latvijas Zaļās partijas Jaunatnes nodaļas jauniešus, ļoti iepriecināja premjerministres Laimdotas Straujumas iniciatīva uzklausīt jauniešu mērķgrupas skatījumu uz šo problēmu un iesniegt priekšlikumus sintezēto augu maisījumu izplatības ierobežošanai.

Atsaucoties premjerministres publiskajam aicinājumam, LZP Jaunatnes nodaļa sagatavoja un iesniedza šādus priekšlikumus:

* jēdziena “legālās narkotikas” aizliegums; 

* noteikt, ka tas saucams par “kaitīgu, veselībai un dzīvībai bīstamu augu maisījumu”; 

* par publisku jēdziena “legālās narkotikas” izmantošanu paredzēt atbildību kā par narkotisku vielu aprites veicināšanu un reklamēšanu; 

* plānveida informācijas pasākumu realizācija – kampaņas, videorullīšu, vides reklāmu, bukletu izgatavošana, informatīvi semināri skolās, piesaistot jauniešus, kas ir autoritātes citu jauniešu vidū; 

* steidzamības kārtā ķīmijas un bioloģijas mācību stundās ietvert tēmu par narkotisko vielu ietekmi uz organismu, izmantojot tam speciāli sagatavotos uzskates līdzekļus; apzināt riska grupas un veikt informatīvo materiālu izplatību sociāli nelabvēlīgo jauniešu vidū, izmantojot dienas centrus un sociālo dienestu starpniecību; 

* sporta stundu skaita palielināšana skolās, sporta infrastruktūras pieejamība ārpus skolas; zaļā dzīvesveida popularizēšana kā pretstats atkarību izraisošo vielu lietošanai; 

* augu maisījumu un citu narkotisko atkarību izraisošo vielu lietotāju rehabilitācija un integrācija sabiedrībā, speciāli izstrādātu un plānveidīgi pārraudzītu rehabilitācijas programmu ietvaros.

Autore ir Latvijas Zaļās partijas Jaunatnes nodaļas vadītāja