Par skolasbiedra noduršanu piespriež desmit gadu cietumsodu • IR.lv

Par skolasbiedra noduršanu piespriež desmit gadu cietumsodu

18
Slepkavībā apsūdzētais Arams Gabrieļans ierodas uz tiesas sēdi, kur pasludinās nolēmumu krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par sava drauga un skolasbiedra noduršanu. Foto: Edijs Pālens, LETA

Apsūdzētais tiesas zālē netika apcietināts; spriedumu var pārsūdzēt

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien Teikas vidusskolas audzēknim par sava drauga un skolasbiedra noduršanu piesprieda desmit gadu cietumsodu. Tiesa arī noteica, ka apsūdzētajam jāmaksā 110 000 eiro liela kompensācija cietušajiem, ziņo LETA.

Tiesas zālē gan apsūdzētais apcietināts netika. Līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim viņam paliek spēkā iepriekš noteiktais drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Pilns sprieduma teksts būs pieejams 28.aprīlī, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

Par tiesas lēmumu apsūdzētajam pagaidām atstāt spēkā ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli sašutuši bija noslepkavotā puiša vecmāmiņa un tēvs. Upura vecmāmiņa spriedumu komentēja raudot: “Slepkava, kuru tiesa ir atzinusi simtprocentīgi, un viņš tagad iziet uz brīvām kājām. Es nesaprotu. Esmu tik daudz gadu nodzīvojusi un nesaprotu.”

Vecmāmiņa tagad nezina, kā tiesas lēmumu paskaidrot savai mazmeitai uz kuras rokās nomira brālis. “Viņa mums atbildēs, kāpēc nav taisnības valstī, un viņa būs viena no jaunietēm, kura brauks prom no šīs valsts. Kā mēs varēsim atbildēt,” uzsvēra noslepkavotā puiša vecmāmiņa.

Noslepkavotā tēvs uzsvēra, ka cietušajiem ir mazāk tiesību nekā apsūdzētajam. “Diemžēl jāpārliecinās par valsts iekārtas pilnīgu impotenci. Man kā cilvēkam nav saprotams. Es varu vienu pateikt, diemžēl šeit ir daudz slimu cilvēku valstī un tā prakse, kas tagad tiek piemērota, nav saprotama cilvēkiem, un šādai iekārtai nav nākotnes. Ne jau mēs alkstam atriebības, vienkārši gribas cilvēcīgumu un cilvēcisku vērtību sajust. Šeit nav nekādas vērtības. Nav buljona kubiciņš nozagts, bet notikusi slepkavība, un mēs runājam par dažādām lietām. Tagad mēs būsim spiesti dzīvot līdzās Aramam. Pa šo laiku viņš mierīgi var precēties, bērnus dzemdēt un darīt jebko,” norādīja nogalinātā puiša tēvs.

Pats apsūdzētais spriedumu žurnālistiem nekomentēja.

1995.gadā dzimušais apsūdzētais savā pēdējā vārdā pastāvēja uz iepriekš sniegtajām liecībām par to, ka draugs viņam uzbrucis un viņš aizstāvējies, tāpēc nožēlo tikai radušās situācijas sekas.

Saskaņā ar apsūdzību slepkavība notikusi naktī uz 2011.gada 18.decembri ap plkst.4 upura ģimenes dzīvesvietā Juglā. Gan upurim, gan iespējamam slepkavam tobrīd bija 16 gadi.

Liktenīgajā dienā nu jau apsūdzētā statusā nonākušais jaunietis pie sava drauga bija nolēmis pārnakšņot. Pēkšņi viņš aizgāja uz virtuvi, paņēma tur esošo nazi ar 22 centimetrus garu asmeni, atgriezās istabā un bez pamatota iemesla vismaz piecas reizes mērķtiecīgi iedūra savam draugam dzīvībai svarīgos orgānos, liecina apsūdzība. Cietušais no gūtajiem ievainojumiem turpat dzīvoklī nomira. Pēc tam dūrējs izlēca pa logu un aizbēga.

Prokurore Kristīna Sīle tiesā iepriekš apstiprināja, ka gan nogalinātais, gan iespējamais slepkava bijuši draugi jau kopš mazotnes. Kāpēc šis noziegums pastrādāts, izmeklētāji nav spējuši izskaidrot. Arī apsūdzībā rakstīts, ka slepkavība notikusi bez pamatota iemesla, atzina prokurore. Viņa informēja, ka ne upuris, ne apsūdzētais liktenīgajā naktī nav bijis alkohola vai aizliegto narkotisko vielu reibumā. Tas gan teorētiski neizslēdz iespēju, ka kāds no puišiem varētu būt lietojis aizliegto vielu sarakstā neiekļautas vielas, kurām ir apreibinoša vai halucinācijas izraisoša iedarbība, norādīja valsts apsūdzības uzturētāja.

Prokurors lūdza apsūdzēto sodīt ar desmit gadu cietumsodu bez mantas konfiskācijas un ar policijas kontroli uz trim gadiem. Apsūdzēto tika lūgts atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma (KL) 117.panta 12.punktā. Ņemot vērā, ka apsūdzētais nozieguma brīdī bijis nepilngadīgs, sods nosakāms KL 65.panta 2.daļas robežās, proti, ne ilgāks par desmit gadiem cietumā. Tāpat prokurors lūdza apmierināt cietušo prasību par morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu 250 000 latu jeb 355 717 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumu piedziņu 600 latu jeb 853 eiro apmērā.

Upura māte morālā kaitējuma kompensācijā prasījusi 100 000 latu jeb 142 287 eiro. Tādu pašu summu prasījis arī upura tēvs, savukārt upura māsa morālā kaitējuma kompensācijā prasījusi 50 000 latu (71 143 eiro).

Cietušo puses pārstāvis pievienojās prokuroram prasītā soda apmērā un tiesai norādīja, ka morālā kaitējuma kompensācija no apsūdzētā piedzenama pilnā apmērā.

 

Komentāri (18)

Jānis Derkusovs 14.04.2014. 13.35

Es nesaprotu, kas mums sēž cietumos. Jo slepkavas tie nav.

Nu kā var slepkava būt brīvībā? Un šitais nav vienīgais.

Kaut kas ļoti nav kārtībā ar tiesu varu…

+7
-1
Atbildēt

2

    piziks > Jānis Derkusovs 14.04.2014. 13.44

    Ja ne (ļoti nav kārtībā) ar tiesu varu, tad — noteikti ar Likumdevēju.

    Tiesu vara, Jautājum_4, var pildīt vienīgi Saeimas pieņemtos un/vai laikus nelabotos likumus.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 14.04.2014. 13.53

    Jā, ar likumdevēju arī. Es piekrītu.

    Žēl upura tuvinieku. Briesmīgi.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

austrisv 14.04.2014. 12.54

Šausmīgi, ja vecākiem tāds dēls izaudzis, kas var nodurt otru pusaudzi. Tādam tikai vieta cietumā!

man šausmīgi žēl mirušā puiša māti un vecmāmiņu! šausmīgi žēl!

+4
0
Atbildēt

0

piziks 14.04.2014. 13.11

IR nekautrējas būt pavirši pat tik jutīgās tēmās! Paviršības šoreiz jau tuvu žurnālistikas ētikas robežām.

1. Kārtējā IR publikācija, kam nav autora. Ilustrācijas autors LETA, jā. Bet teksta autorība — kam?

2. Latvijas TV noslepkavotā radinieki kadrā apgalvoja, ka apsūdzētais/tiesātais aizbēdzis pēc saduršanas, bet ekspertīzes secinājušas, ka cietušais tobrīd vēl bijis dzīvs. Šī pretruna starp radinieku TV kadrā teikto un IR šo tekstu rada jautājumu, — vai tika apsūdzētajam inkriminēta arī palīdzības nesniegšana? Vai palīdzības nesniegšana tikai vai netika nepierādīta?

3. Ja 2 medijos informācija par vienu un to pašu notikumu atšķiras, tad žurnālistu pienākums taču būtu šīs atsķirības pamanīt, vai ne?

4. Diez vai esmu vienīgais, kam atbildes uz šiem jautājumiem interesētu atrast tik prestižā izdevumā, par kādu gribas būt IR?

+4
-1
Atbildēt

2

    dzintarz > piziks 14.04.2014. 14.27

    IR prestižs izdevums?

    Pašam neuznāk smieklis?

    Tak neceriet, ka kāds “prestižais” skaidros savu degradāciju?

    Jebšu tomēr?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    piziks > piziks 14.04.2014. 16.59

    Pelēkais Vilks

    Grūti lasīt uzmanīgi?

    ” tik prestižā izdevumā, par kādu gribas būt IR?”

    Nesaucu IR par prestižu, kopš neatsakās no bezautoru ziņām utml. neprofesionālām cūcībām, viltībām un paviršībām. Arī abonēšanu nepagarināšu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu