Jezga, liedzot autovadītāja apliecības izmantot kā personu apliecinošu dokumentu, atklāj, ka nepildās ieņēmumu plāns no eID kartēm
Lai arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) amatpersonas Ir.lv noliedz, ka personas apliecību jeb identifikācijas karšu (eID) gausā ieviešana un plānoto ieņēmumu neizpilde varēja būt iemesls direktīvam liegumam izmantot autovadītāja apliecības kā personu apliecinošu dokumentu saskarsmē ar valsts iestādēm, Finanšu ministrijas sniegtā statistika liek domāt par pretējo.
1.aprīlī apritēja tieši divi gadi kopš Latvijā kā oficiālu personu apliecinošu dokumentu līdzvērtīgu pasei sāka izdot personas apliecību jeb elektronisko identifikācijas karti (eID). Šo divu gadu laikā valsts institūcijām nav izdevies iekasēt budžetā pašu ieplānotos miljonus eiro par izsniegtajām eID. Vienas eID kartes valsts nodeva atkarībā no izgatavošanas ilguma ir no 7 līdz 14 eiro.
Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka 2012.gadā valsts par eID valsts nodevā plānoja ieņemt nedaudz pāri diviem miljoniem eiro, bet faktiskie ieņēmumi bija 1,6 miljoni eiro. 2012.gadā tika izņemtas 85 801 eID.
2013.gadā ieņēmumu plāns pildījies vēl sliktāk – ieplānoto gandrīz 6 miljonu eiro vietā, nodevā saņemti nepilni četri miljoni.
Šogad plāns paredz no karšu izsniegšanas ieņemt 4,5 miljonus eiro, bet divu mēnešu laikā saņemti tikai 474 tūkstoši eiro.
PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Triguts uzskata, ka kopējā situācija ir apmierinoša un plānoto ieņēmumu sasniegšana nemaz neesot bijis pašmērķis. Viņš norāda, ka eID ieviešanu plašāk kavē, pirmkārt, Saeimas deputātu nevēlēšanās atteikties no pašreizējās balsošanas Saeimas vēlēšanās un referendumos, kad par vienīgo oficiālo personu apliecinošo dokumentu joprojām tiek uzskatīta pase.
Otrs iemesls esot tas, ka nepilsoņi gausi izņem eID – to izdarījuši tikai 15% no plānotā šo personu skaita. Treiguts skaidro, ka sākotnēji cerēts – kartes varēs izmantot arī ceļošanai uz tām valstīm, kur Latvijas nepilsoņiem nepieciešama vīza. Taču tā tas nav noticis. „Plānojot izsniegto dokumentu skaitu, tika pieņemts, ka šāda ierobežojuma nebūs,” atzīst Treiguts.
Trešais iemesls ir citas alternatīvas, kas ļauj personai apliecināt savu identitāti internetā (autentificēties), atzīst Treiguts. „Ir pieejamas citas alternatīvas, kas savā ziņā konkurē ar personas apliecībām, attiecīgi: internetbanku autentifikācijas līdzekļi un virtuālais eParaksts, kuru izmantošanai, piemēram, nav jāiegādājas viedkaršu lasītājs, kā arī nav uz datora jāinstalē programmatūra, ko “ierindas datora lietotājs” nereti uztver kā papildus neērtības. Ja jāizvēlas starp augstāku drošību, ko sniedz personas apliecība, un šķietami ērtāku jeb pierastāku lietošanu, šobrīd prevalē otrais,” situāciju Ir.lv skaidro Treiguts, pieminot, ka personas apliecību lietošanas popularizēšana elektroniskajā vidē ir viena no PMLP prioritātēm turpmākajiem gadiem.
Treiguts noteikti noraida iespējamību, ka ierosinātais, taču nepieņemtais lēmums, ka “Latvijas pastā” par personu apliecinošu dokumentu nedrīkstēs vairs izmantot autovadītāja tiesības, ir bijis veids, kā piespiest cilvēkus izņemt eID.
Ir.lv jau ziņoja – bija paredzēts, ka no 1.aprīļa valsts uzņēmuma “Latvijas pasts” nodaļās turpmāk autovadītāja apliecību vairs nepieņemt kā oficiālu dokumentu un ka sūtījumus ar to izņemt nevarēs. To paredzēja pērn augustā valdības pieņemtie noteikumi Nr.537.
Tagad “Latvijas pasta” pārstāve Zane Plone norāda, ka pasts ir ieinteresēts, lai klienti saņemtu sūtījumus un tas būtu maksimāli ērti un vienkārši. Tāpēc pasts sagatavojis priekšlikumu Satiksmes ministrijai rosināt grozījumus Ministru kabineta noteikumos par prasībām ierakstīto un apdrošināto sūtījumu izsniegšanai.
LP ierosinājums paredz, ka sūtījumus vērtībā līdz 150 eiro varētu izsniegt arī uz cita dokumenta pamata, ja vien tajā norādīts attiecīgā dokumenta izdevējs un dokumenta derīguma termiņš un tajā ir dokumenta īpašnieka fotogrāfija, personas kods un paraksts.
Arī pēc 1.aprīļa klientiem ir iespēja saņemt iepriekšminētos sūtījumus, uzrādot dokumentu, kurā norādīts tā izdevējs, dokumenta derīguma termiņš, ir redzama dokumenta īpašnieka fotogrāfija, personas kods un personiskais paraksts, norādīja Plone.
Komentāri (26)
Ieva 02.04.2014. 16.21
Jau aicināju nosaukt uzvārdus, kas ir stāvējuši šīs idejas pamatā. Jo tā var ļoti labi identificēt ierēdņus ar tipisko birokrātisko domāšanu. Tos, kas nevis domā par iedzīvotāju, bet savām ērtībām. Zane, Jūs vienmēr visu zinat- kas tie bija? Rakstā tika nosaukts Treiguts, viņš gan to neatzīst.
Dokumentu uzrādīšana jau nav pašmērķis, pašmērķis ir pārliecināties, ka cilvēks identificēts pareizi, ka tas nav kāds cits, kas grib izņemt naudu, saņemt paku utt. Un, ja iziet no tā – tad der taču jebkurš dokuments, kas to pierāda. Pavisam vienkārši. Pie lielākām summām, lielākiem darījumiem parādās viltojumu risks, tad arī šai pārbaudei jābūt drošākai…
3
Ieva > Ieva 03.04.2014. 12.02
Paldies Zane. Norāde pēc būtības. Tiešām nav skaidrs kāpēc eID 5 gadi, Pasei 10.
A par karšu lasītājiem – domāju, ka eParaksta funkcija šai kartei nav galvenā. Galvenais ir tas, ka tā ir maza, to var ielikt makā, ikdienā nēsāt līdz un uzrādīt. Ar pasi to nevar. eParaksts vispār ir muļķība, bankas gluži labi bez tā iztiek un nesūdzas. ASV, piemēram, tādu muļķīgu lasītāju nav. Bez tam uzvaras gājienu ir uzsākuši biometriskie autorizētāji – pirkstu nospiedumu, acs tīklenes, balss, sejas atpazinēji. Tas ir tikai laika jautājums, kad tehnoloģijas tās padarīs ikdienā lietojamas.
Bet mans jautājums jau gan bija par personām, kas iniciēja likumu par vadītāju apliecību izmantošanas aizliegumu.
0
andris902 > Ieva 03.04.2014. 15.47
…Ķīps….piedod, laikam neesmu pietiekami skaidri izteikusies – skaidroju vēlreiz:
…nekāds speciāls aizliegums nav radīts – ir likums par personu apliecinošiem dokumentiem un to pielietošanu, šāds likums ir spēkā gadu desmitiem….Latvijas pasts, un ne tikai, pēc savas iniciatīvas uzskatīja, ka procedūru var vienkāršot un pietiek ar autovadītāja apliecības uzrādīšanu….
….sašutums radies mākslīgi, jo tika precizēts “Pasta likuma” 13.1. pants par ierakstītu un apdrošinātu pasta sūtījumu saņemšanu, līdz ar to izdoti MK noteikumi Nr. 357, kuros 3.pantā norādīts, ka sūtījumu var saņemt uzrādot personas apliecinošu dokumentu….vissss!….nekāda jauna Amerika nav atklāta, speciāla vēršanās pret autovadītājiem arī nav notikusi, tikai LP vēlme beidzot izpildīt to, kas jau sen likumā ir rakstīts….pie tam – cik bieži autovadītāji nosūta un saņem ierakstītas vēstules un apdrošinātus sūtījumus, lai likuma prasību uztvertu, kā vēršanos pret visiem Latvijas autovadītājiem?….
….nudien, velns nav tik melns kā to mālē…. :)
0
andris902 > Ieva 02.04.2014. 19.27
…Ķīps…atklāti sakot, neredzu pamatu uzputotajām kaislībām….nekas jau likumos, noteikumos un prasībās nav mainījies…līdz šim ir pastāvējis likums par personu apliecinošiem dokumentiem un tie ir pase un personas apliecība…pasta sūtījumu saņemšanai tika pieļauta arī autovadītāja apliecības uzrādīšana, to vienkāršoja Latvijas Pasts kā savu iniciatīvu, jo autovadītāja apliecībā ietverta visa informācija, kas nepieciešama personas identitātes noteikšanai…un tā bija tikai pasta darbinieku atbildība, ja tika pieļauta atkāpe no Latvijā pastāvošā likuma prasībām….
….drīzāk par ko būtu jāuztraucas – personas apliecības (eID) īsais derīguma termiņš – 5 gadi…ja pases derīguma termiņš ir 10 gadi un šobrīd saņemot pasi iespējams vienlaicīgi saņemt arī eID (kas ir lētāk, nekā iegādāties abus dokumentus atsevišķi http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/pakalpojumi/cenradis/valsts-nodevas/valsts-nodeva-par-pases-izsniegsanu.html ), tad eID derīguma termiņš ir 5 gadi….persona tiek nostādīta neizdevīgā situācijā, jo pases derīguma termiņa laikā, divreiz jāatjauno eID…loģiski būtu, ja eID derīguma termiņš atbilstu pases derīguma termiņam….
…pakāpeniski nomainot pases, personas iegūst arī eID, kas atrisina it kā “samilzušo” problēmu….
…starp citu, no eID ieviešanas pirmsākumiem Šlesera laikā, cena viedkaršu lasītājam no ~40 latiem samazinājusies līdz ~5 latiem (~7,-€)…
….tikai atklāts paliek jautājums – cik paši esam gatavi eID lietošanai…
0
simpsons 02.04.2014. 20.24
Rakstam ir nepabeigtības garša. Vai autore nevarēja atrast noteikumu autorus un uzprasīt, kāpēc tāds punkts ierakstīts? Tā vietā autore bez redzama pamata apgalvo, ka MK noteikumi ir saistāmi ar budžeta ienākumiem no ID kartēm.
Es būtu ļoti pārsteigs, ja ierēdņi (1) budžetā, kurš pārsniedz 7 miljardus eiro un pārpildās, uztrauktos par 2 miljoniem eiro; (2) demonstrētu domas lidojumu, izmainītu MK noteikumus lai radītu jaunu vajadzību un cilvēki sāktu izņemt kartes.
Esmu redzējis Lielbritānijas tiesības (bez foto) un sociālistiskās Vācijas armijas izdotās tiesības (derīgas gadu desmitiem), kuras par personu apliecinošu dokumentu nevar būt.
0
Una Grinberga 02.04.2014. 16.41
Tad tāpēc PMLP pacēluši jautājumu par tiesību, kā identifikācijas dokumenta, atcelšanu? Es jau vienreiz rakstīju, ka, ja kaut kas ir obligāts, tad valstij tas jānodrošina par brīvu vai par pašizmaksu, jo tas grauj valsts tiesiskumu.
1
+2
-5
Atbildēt
@lebronj2356 > Una Grinberga 02.04.2014. 22.47
Par kādu velti, šeit ir bizness slaukt no tā, no kā nevar atteikties, sākot ar vienu no lielākajiem PVN pārtikai, PVN apkurei, dažādas nodevas, OIKus, kā arī radaru ierēķinātos ieņēmumus – tāpēc jau īsti boļševiku garā ir vieglāk noplēst tos, kas nevar aizmukt nevis iekasēt pēc taisnības…..ID kartes ir kārtējais pisness
0