Ja NATO un ES nespēs pasargāt Baltijas valstis, abu lielo organizāciju liktenis var būt izšķirts
29. marts bija īpaša diena Latvijas vēsturē. Tieši pirms desmit gadiem šajā dienā Latvija kļuva par pilntiesīgu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas jeb NATO dalībvalsti. Turklāt šī Latvijai nozīmīgā jubileja aizrit Ukrainas zīmē, tādēļ jo īpaši svarīgi ir katram no mums vēlreiz novērtēt ieguvumus un izdarīt secinājumus, cik svarīga ir mūsu dalība NATO.
Latvijas iestāšanās NATO pati par sevi ir jāuzskata kā ļoti veiksmīgi izmantota izdevība, jo toreiz, pirms desmit gadiem, mūsu iespēja pievienoties šai organizācijai tika apšaubīta no daudzu dalībvalstu puses. Bija virkne valstu, kuras uzskatīja, ka Baltijas valstis nav jāuzņem, bija virkne arī mūsu pašu analītiķu un ekspertu, kuri domāja, ka Latvija nekad nenokļūs NATO. Taču mēs šo laika ziņā ļoti ierobežoto iespēju izmantojām. Manuprāt, lielā mērā mūsu drošība pašreizējos apstākļos ir tiešs rezultāts tam, ka esam NATO biedri, tādēļ mēs nevaram par zemu novērtēt līdzdalību šajā organizācijā.
Ko tas mums ir devis praktiski?
Latvijai tas ir devis desmitiem miljonu vērtu ārvalstu palīdzību, kā arī iespēju būt politiski ietekmīgākiem, jo NATO nav tikai militārs, bet arī politisks bloks. Tas ir devis iespēju popularizēt un skaidrot mūsu reģiona apdraudējumus, kā arī drošības jautājumus. Tas ir devis mums iespēju ietaupīt miljardiem (tieši tā – miljardiem!) eiro, no NATO puses nodrošinot gaisa patrulēšanu Baltijas reģionā vien.
NATO mums ir devusi arī iespēju un zināmā mērā pat sekmējusi militārā sfērā daudz veiksmīgāk sadarboties Baltijas valstu vidū un ar Baltijas jūras reģiona valstīm. Mēs nepārspīlējot varam pateikt lielu paldies mūsu dalībai NATO, jo tā rezultātā militārā sadarbība starp Baltijas valstīm ir kļuvusi par visefektīvāko, ja salīdzinām ar jebkuru citu sadarbību – vai tā būtu kultūras, sporta vai ekonomikas sfēra; tieši militārajā jomā esam tikuši vistālāk.
Runājot par pašreizējiem krīzes apstākļiem Ukrainā, mēs redzam, ka NATO ir gatava spert arvien nopietnākus soļus, lai pastiprinātu Baltijas reģiona drošības garantijas.
Ja mēs nebūtu NATO dalībvalsts, pirmkārt, mums nāktos tērēt ne tikai 2% no IKP, ko mēs joprojām nedarām, bet pat 4-5% no IKP, lai sev garantētu kaut jebkādu drošību. Otrkārt, ko mēs iesāktu, ja pie mums izvērstos līdzīgs scenārijs kā Ukrainā un mēs nebūtu NATO? Uz ko mēs varētu paļauties? Ir liela atšķirība – radīt apdraudējumu vienai valstij vai visai NATO dalībvalstu saimei.
Pašreizējos apstākļos Ukrainas krīzes rezultāts būs tāds, ka NATO kā organizācija un citas NATO dalībvalstis būs gatavas piedāvāt mūsu reģionam lielāku militāro palīdzību un atbalstu, kas var nozīmēt pat starptautiskas bāzes izveidi un citu valstu karavīru ilgāku klātbūtni Latvijas teritorijā.
Taču tam ir priekšnoteikumi, kuri jāņem vērā – ka mēs varam garantēt sev un NATO dalībvalstīm sava solījuma, par valsts militārā budžeta palielināšanu, izpildi. Tas nozīmē, ka mums vispirms ir steidzamības kārtā jāpieņem likums par militārā budžeta pakāpenisku pieaugumu, lai mēs varam pierādīt saviem sabiedrotajiem, ka arī paši rūpējamies par savu drošību un ka mūsu solījums sasniegt 2% no IKP nav vienkārši tikai tukši vārdi. Tātad ilgstoši nesadzirdētais aicinājums palielināt budžetu aizsardzībai ir tuvredzīgs solis, ko tieši šodien, Ukrainas krīzes kontekstā, redzam visspilgtāk.
Nākamais solis – ir jāsniedz garantijas arī turpmākam valsts budžetam. Ja mēs to izdarīsim, tad tuvākajā laikā varam sagaidīt daudz lielāku iespēju runāt par papildus militārajām mācībām Baltijas reģionā, citu valstu pārstāvniecību klātbūtni un noteikti palielināt Baltijas reģiona drošību.
Ukrainā notiekošais ir vienlaikus kā eksāmens Rietumvalstīm, tai skaitā Eiropas Savienības un NATO organizācijām – vai tās ir spējīgas vienoties un rīkoties, lai spētu nodrošināt turpmāku drošību Eiropā. Mums jārēķinās, ka Ukrainas krīzes laikā Latvija un pārējās Baltijas valstis spēlēs ļoti būtisku lomu.
Ja NATO un ES nespēs pasargāt Baltijas valstis, kas arī ģeogrāfiski ir NATO un ES robeža ar Krieviju un ilgus gadus atrodas Krievijas interešu zonā, abu lielo organizāciju liktenis var būt izšķirts.
Ja NATO spēs garantēt arī turpmāk katras dalībvalsts maksimālo drošību un Vašingtonas līguma 5. panta par kolektīvo aizsardzību piemērošanu gadījumā, ja tas būs nepieciešams, tad šī organizācija būs dzīvotspējīga vēl ļoti ilgu laiku.
Vēl viena no lielākajām risināmajām problēmām ir līdzsvara trūkums starp militāro gatavību un militārajiem izdevumiem Eiropas kontinentā un ASV. Eiropas ieguldījums NATO budžetā šobrīd ir tikai 25% un tas nav samērojams ar tās ekonomisko lomu NATO iekšienē. Šis procentu apmērs ir būtiski jāmaina par labu Eiropai. Mums NATO iekšienē ir jāpanāk arī politikas maiņa. Lai arī Vašingtonai un ASV arvien vairāk interesē, kas notiek Klusā okeāna reģionā, ir skaidrs, ka mēs nevaram pieļaut ASV aiziešanu no Eiropas kontinenta.
Mums visiem ir jādomā arī par NATO paplašināšanos. Pirmkārt, runa ir par mūsu ziemeļvalstu kolēģiem – Somiju un Zviedriju. Jebkurā gadījumā tas ir ilgtermiņa jautājums. Īstermiņā un vidējā termiņā mums ir jāspēj palielināt politiskā un militārā sadarbība starp Baltijas valstīm un ziemeļvalstīm, kā arī starp Baltijas valstīm, ziemeļvalstīm un ASV. Jo lielāka būs drošības sadarbība Baltijas jūras reģiona valstu starpā, jo lielākas būs arī iespējas, ka NATO saglabāsies kā spēcīga organizācija un spēs garantēt šajā reģionā drošību.
Ir skaidrs, ka NATO arvien vairāk sadarbosies ar Eiropas Savienību. Krīžu skaits pasaulē nemazināsies, vienīgi reģioni mainīsies. Redzot, kas patlaban notiek ar Ukrainu, šādi reģioni būs nākotnē gan Austrumu partnerības valstīs, gan arī Ziemeļāfrikā un Centrālāfrikā.
Tas nozīmē, ka būs jālemj, kura organizācija būs gatava sūtīt savus cilvēkus uz šiem reģioniem – Eiropas Savienība vai NATO. Tas nozīmē, ka viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem tuvākajā desmitgadē būs veicināt sadarbību starp Eiropas Savienību un NATO un nepieļaut, ka tiek izskaloti pamatprincipi uz kurām šīs organizācijas balstās.
Autors ir bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs, Saeimas deputāts, Vienotība
Komentāri (41)
aivarstraidass 01.04.2014. 14.51
Sargi sevi pats, tad NATO tevi sargās. Autoram var visās lietās piekrist – bet akcentus varētu likt nedaudz citādi.
(1) Krimas krīze ir kārtējais pamatojums tam, kādēļ NATO katrai dalībvalstij prasa 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Tas ir t.s. “pop-up war” – Krimas okupāciju īstenoja nevis tanki, atombumbas un raķetes, bet gan maskās tērptas militārpersonas. Pēc bruņojuma veida tas bija kas līdzīgs 1991.g. Rīgas OMON. Lai šādi scenāriji nebūtu iespējami, nav vajadzīgi nekāda brīnumtehnika un milzīgi izdevumi. Ir toties vajadzīga normāla kaujasspējīga armija – un arī politiska griba tādu pielietot.
(2) Visus pēckara gadus Rietumeiropa ir dzīvojusi zem ASV drošības lietussarga. Kā jau zināms no pasakas “Zem sēnītes” – sēnīte lietus laikā aug un zem tās var salīst visāda lieluma zvēri. Bet sēnīte neaugs bezgalīgi. Jebkurai civilizācijai (tostarp Eiropas Savienībai) ir jābūt gatavai sevi aizstāvēt. Pēc iekšzemes kopprodukta ES nu jau ir tikpat liela kā ASV; Eiropas Savienībā dzīvo pusmiljards cilvēku. Ir vajadzīga gan visas Eiropas Savienības (gan arī tās austrumdaļas) solidāras pūles, lai nodrošinātu militāru sadarbību. Vajadzīga arī izpratne par to, ka liktenis mums visiem ir kopīgs – Polija nevar droši attīstīties, ja Baltijas valstis ir nedrošībā un arī otrādi. Tas pats par citām Eiropas valstīm mūsu reģionā. Varbūt vajadzīgas arī kopīgas Eiropas armijas daļas – kaut kādi ātrās reaģēšanas spēki NATO pakļautībā, ko veido pašas Eiropas valstis.
9
Andris Jautriņš > aivarstraidass 02.04.2014. 17.03
MZGD
Mums ir atšķirīgi viedokļi par to, cik spējīgi lemt, domāt un pat patstāvīgi baidīties ir ES politiķi :) Es sliecos domāt, ka viņi nav spējīgi. Tiesa, pieļauju divus variantus – pakļaujas kopīgas organizācijas vai ideoloģijas doktrīnai vai ārēja varas centra rīkojumiem. Kādēļ? Tādēļ, ka nevienā ES valstī valdības nedarbojas savas tautas interesēs. Saprātīgs cilvēks, pat sarkans vai zils varaskārs karjerists būdams, censtos ievērot tautas intereses, ja tā būtu viņa varas avots. Ja rīkojas pret tautas interesēm, tad var secināt, ka varas avots ir citur.
0
Andris Jautriņš > aivarstraidass 01.04.2014. 22.38
MZGD
ASV nebaidās no Vācijas (ES) militarizēšanās, kamēr to kontrolē. Un tāpēc nebeidz kontrolēt :) Ja ASV zaudēs kontroli, un Vācija uzaudzēs muskuļus, vai tiešām kāds domā, ka vācieši būs tik stulbi, lai trešo reizi kāptu uz lielā Krievijas kara grābekļa? Draudzēsimies no Lisabonas līdz Ankoridžai :)
0
Andris Jautriņš > aivarstraidass 01.04.2014. 22.32
Kalvi, vai tiešām domā, ka šī vara ir gatava iedot tautai stobrus? Ja ASV mērķis Nr.1 ir atņemt, tad mums dos? Šie droši vien cer palikt savās vietās pie jebkuras varas. Ja būtu labāk, tad mums te nebūtu pirksti jādeldē – pļāpātu pie ugunskura “sboros”.
Kavis: Bez ASV līdzdalības neizdevās atrisināt pat pilsoņkaru Bosnijā (Dayton accords) – kur nu vēl sarežģītākus izaicinājumus.
Es, protams, esmu sapropa-gandēts, bet man ir aizdomas, ka bez ASV nebūtu izdevies arī IESĀKT daudzus pilsoņu karus visā pasaule, ne tikai Dienvidslāvijā.
0
Ieva Leinerte > aivarstraidass 02.04.2014. 00.01
Redz kaa nu man sanaca, gluzhi ka doveikam – teikumu fragmentus cilveki nesaprot.
Es nedomaju ASV bailes, bet gan ES otro un tresho lielako ekonomiku ar pasaules piekto un sesto lielako militaro potecialu. Militarizejoties Vacija iisaa laika varetu appiet savus kolegus un ierindoties, teiksim, 4. vieta, var but pat 3. vietaa pasaulee. Un tad saksies nervozitate – vai paradisies vai neparadisies kads vacijas Putins, kurs ies atbrivot tautieshus austrijaa vai shveicee vai ari dosies atguut polijai pazaudetas zemes.
Domaju ka paredzama nakotne ES kolegi un ASV velesies stabilitati eiropaa, kas nozimee zezzobainu Vaciju un aizsargaties nespejigu lielako ES dalu.
Ceresim ka driz arii krievija savus zobus pazaudes un ES drikstes palikt vaaja.
0
Ieva Leinerte > aivarstraidass 03.04.2014. 06.12
Kaut kā gadiem ir dzirdēts par tiem politiķiem, kuri ir korumpeti, stulbi vai vēl kaut kādi ne tādi. Bet ļaudis vienmēr gaida un cer ka atnaks kād godīgs un stiprs labais cars un visus izglābs.. Gadsimti iet, bet ļaudis tik gaida paši nenojausdami, ka stiprie politiķi ir tie kas tautu noved postā. Tā ka es vairāk bēdātos par to tautu, kuras konstitūcija lauj sagrābt varu caur neierobežotu pirmās personas un viņa klēpja sunīša rokādi , nevis par tautām kurām konstitūcija paredz “checks and balances” kas noved pie vājām politiskām figūrām. Cerība uz labo caru vai saulvedi parasti nepiepildās natkarīgi no gadsimta vai valsts.
0
Ivars Ozols > aivarstraidass 01.04.2014. 16.28
ES jau ir apspriests par kolektīvas armijas veidošanu. Beigās secinājums ir tāds, ka ES ir tikai politiski-ekonomiska organizācija un aizsardzības funkcijas pilda NATO.
0
ingazilunska > aivarstraidass 01.04.2014. 15.11
Pabriks un pārējā etnkiskā varza arī visu laiku kā mantru piesauc tos 2 %, bet nekad nesaka, kā NATO ir ar 2 % praksi? Gandrīz vai neviena valsts tos 2 % nepilda, izņemot tos, kuri tirgo ar ieročiem, vai kuri gandrīz vai nu karo savā starpā (ha-ha, divas NATO valstis jau karoja savā starpā un joprojām viena otru nīst).
Tātad šīs valstis ar 2 % ir ASV, Lielbritānija, Francija (kas, starp citu, īsti nav NATO dalībvalsts vai kaut kāda viltīgi iedzemdēta dalībvalsts), un divas savā starpā ienaidnieces, Grecija un Turcija.
0
Ieva Leinerte > aivarstraidass 01.04.2014. 19.43
Kalvi, es teiktu, lai ES armija butu iepejama, ir japariet bailem no militari speecigas Vacijas.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 01.04.2014. 17.06
>>> ES jau ir apspriests par kolektīvas armijas veidošanu. Beigās secinājums ir tāds, ka ES ir tikai politiski-ekonomiska organizācija un aizsardzības funkcijas pilda NATO.
======
Varbūt tā sprieda pirms Krimas krīzes? :) Un iepakot lietas var dažādi – galvenais, lai strādātu. Ja ES nav pareizā izkārtne, tad vajag piemeklēt citu. Politiski-ekonomiska organizācija var nerūpēties par aizsardzību tikai tad, ja par aizsardzību viņu vietā rūpējas kāds cits (piemēram, ASV). Bez ASV līdzdalības neizdevās atrisināt pat pilsoņkaru Bosnijā (Dayton accords) – kur nu vēl sarežģītākus izaicinājumus.
0
silvija_vitina 01.04.2014. 16.37
Latviju pasargās gan NATO, gan ES tikai tad, ja Latvija, līdzībās runājot, ievēros elementāras higiēnas prasības. Lai izārstētu pūžņojošus furunkuļus, nepietiek tikai gaidīt, kad ārsts iedos špricīti vai tabletīti, iekaisums ir jātīra, lai cik sāpīgi tas dažkārt nebūtu.
Šādi pūžņojoši furunkuļi mums ir kaut vai mistiskā kārtā LV pilsonību ieguvušie klaji valsts ienaidnieki, kas to pat neslēpj (kravcovi, krasovicki, aijo tuk-tuki utt….) un latentie rus pilsoņi (kurus, ak vai, drošības iestādes nespējot identificēt). Šādi pūžņojoši furunkuļi ir krievu skolas… Pūžņojoši furunkuļi ir arī svarīgos amatos sēdoši nelieši, kas gatavi pārdot miesīgu māti par jūdas grasi vai kas vienkārši ir nejēgas un muļķi, bet ar apbrīnojami cietu ādu.
Laikam jau stulbi gaidīt, lai ES un NATO mūs ārstētu, ja nevīžojam pat rokas nomazgāt un sīkas brūces apstrādāt.
Es nesaprotu, kā mūs varēs izglābt vēl viena ļotene vai bruņumašīna, kuru mēs vaigus piepūšot būsim nopirkuši (ooo, protams, blakus pupiķu tēriņiem varēs ierakstīt vienu reālu nevis “ķipa” aizsardzības tēriņu). Mums ir jādomā, pirmkārt un galvenokārt, par iekšējo drošību. Par savu higiēnu.
Ja ķermenis būs vesels, ārējas infekcijas tik viegli nepiemetīsies.
1
esmeralda_se > silvija_vitina 01.04.2014. 17.34
Sondore-Kukules iekārtošana ostas valdē gan ir tikai viena kārtējā “infekcijiņas” izpausme… Un tādas ir uz soļa. Un ikdienas kavē drošas un spēcīgas valsts veidošanos.
Vienvakar sagadījās Rīgā centrā vakarpusē mašīnā sēdēt un gaidīt, vēroju cilvēkus, bija tieši pats saasinājums Krimas krīzei… Bagāti X6 īpašnieki, studenti, pensionāres, urlas “adibas” trenuškās, padzīvojuši kungi uzvalkos… Nez ko kurš no viņiem darītu reālu briesmu gadījumā? Kurš varētu kurā pusē nostāties/nenostāties/mukt/pārdoties utt… Vai nebūtu tā, ka tie, kam šī valsts šobrīd dod/ļauj ņemt visvairāk, arī pirmie to nodotu?
Droši vien ukraiņi var daudz par to pastāstīt, diemžēl tieši nevienu, kas varētu pastāstīt par to laiku, kad jāizsķiras, kur un kas tu esi, nepazīstu.
NATO nepalīdzēs pret mums pašiem. Bet NATO/ES gan varētu palīdzēt turēties pret Krievijas destruktīvo spiedienu, ja vien gribētu, mēs tomēr esam buferjosla, un, ja lielmēroga karā Baltijas nozīmība ir niecīga, tad šādā konstanta saspīlējuma situācijā, kāda šobrīd veidojas, mūsu nozīmība ir stipri lielāka.
0
janazakovica 01.04.2014. 14.49
Latvijaa jau sen vajadzeja NATO bazi…valsts ienaidnieki uzpirktie krievu stukaci graube vejonis un lidzigie vareja nebazties LTV ar savaam dumjam replikaam..
4
+1
-5
Atbildēt
0
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
@Dina > janazakovica 01.04.2014. 15.06
Ja, ja … un noteikti vajag palūgt, lai NATO tur vismaz vienu savu Trident raķeti atvedun noliek. Tad Krievija ar garantiju būs spiesta arī dažas savējās uz Latviju notēmēt. Citādi, kas tur – dažas lidmašīnas, kaut kādi NATO trupiki … vajag tā, lai būtu ar garantiju …
Ja būs atombumba, tad konflikta gadījumā Latvija pavisam noteikti tiks no zemes virsas noslaucīta, nu i štrunts, vai ne? Toties tas tak būs tāds lielisks, vienreizējs iegansts visiem mūsu mazohistiem un vaimanalogiem atkal vienoties vienā kopīgā brēkšanā par „krievu briesmām”, … kuras paši ir radījuši … ?
0
Andris Jautriņš > janazakovica 01.04.2014. 22.27
Galvenais – vispirms noslēgt līgumu kā Japānā, lai vismaz varam uzzināt, ko piespriedīs pieķertajiem “aizstāvjiem” par aizsardzību, ko viņi šad un tad mēdz veikt ārpus reglamenta
http://www.youtube.com/watch?v=bVmeSRid3oo
0
Ieva Leinerte > janazakovica 01.04.2014. 19.14
kurmit palasi wikipediajaa par trident un tad dzejo savus komentus.
0
Nika > janazakovica 02.04.2014. 08.48
Nu re. ASV atbild par karavīru pastrādātiem noziegumiem. Krievija tādiem medaļas dod.
0