Dzīvnieku audzēšana kažoku dēļ Eiropā aizsākās XX gs. 20.gados, bet Latvijā – desmitgadi vēlāk. Kopš tā laika pati nozare un sabiedrība ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas.
Attīstoties dzīvnieku aizsardzībai, aizvien vairāk Eiropas valstīs zvēraudzēšana tiek aizliegta, galvenokārt balstoties pieaugošajā izpratnē par to, ka savvaļas dzīvniekiem nav iespējams nodrošināt labturību nebrīves apstākļos, saglabājot nozares rentabilitāti.
Latvijā zvēraudzētavu jautājums aktualizējās 2013.gada februārī, kad atklātībā nonāca dokumentāli materiāli no Latvijas zvēraudzētavām. Neilgi pēc tam portālā “Manabalss.lv” tika savākti nepieciešamie 10 000 parakstu par zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā, kā arī Latvija pievienojās starptautiskai programmai “Fur Free Retailer”, kuras ietvaros apģērbu veikali un dizaineri atsakās no kažokādu tirgošanas.
Šā gada janvārī tika dibināta “Sabiedrība pret kažokādām” – deviņu lielāko Latvijas dzīvnieku un vides aizsardzības organizāciju apvienība ar mērķi panākt kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu. Neraugoties uz to, ka sabiedrība kļūst arvien noraidošāka pret šo industriju, Latvijā tiek atvērtas jaunas zvēraudzētavas.
Infografikas vizualizāciju izstrādāja māksliniece Līga Spunde
Komentāri (36)
Inese 25.03.2014. 10.12
Reti IRsā gadās tik informatīvi materiāli. Šoreiz jāsaka milzīgs paldies autoriem. Saglabāju grāmatzīmi, ne reizi vien vēl pārskatīšu.
0
Toms 25.03.2014. 13.45
Vēl daži fakti par zvēraudzēšanas kaitīgumu pašiem cilvēkiem:
Dzīvnieku nogalināšana ir mokoša arī pašiem zvēraudzētavu darbiniekiem, piemēram, PVD brīdina, ka “Liels skaits dienā apstrādāto dzīvnieku var radīt smagus fiziskus un emocionālus zaudējumus darbiniekiem. Pastāvīga klātbūtne vai līdzdalība nogalināšanas procesā var radīt psiholoģisku stāvokli, ko raksturo spēcīga nepatika pret darbu vai atsvešinātība, ko norāda neierašanās darbā, agresivitāte vai bezrūpīga un cietsirdīga apiešanās ar dzīvniekiem.”
2011. gadā Vācijā veiktā pētījumā “Indes kažokādā” konstatēts, ka, pretēji publiski izskanējušiem apgalvojumiem, kažokādu nesāšana IR bīstama cilvēku veselībai. 83% kažokādu, kurām tika veiktas sastāva analīzes, izrādījās tik ļoti piesūcinātas ar dažādām ķimikālijām, ka to nēsāšana ir bīstama. Kažokādā iesūcinātās vielas var izraisīt vēzi, dažādas reproduktīvās sistēmas saslimšanas, alerģijas, nervu bojājumus, gļotādas kairinājumu vai izjaukt hormonālo līdzsvaru.
3
lailabidzane > Toms 25.03.2014. 14.29
.
Izskatās, ka apakšbiksītes “Dzīvnieku brīvībai” ir no naftas, bet garšo kotletes parastās… :)
0
mapala > Toms 02.04.2014. 11.38
Labdien,
Vai šie personāži ir par šīm blaknēm informēti?
http://www.lvportals.lv/preses-relizes.php?id=261917
0
Kristīne > Toms 25.03.2014. 13.49
“Dzīvnieku nogalināšana ir mokoša arī pašiem zvēraudzētavu darbiniekiem”
===
Kā ar kautuvēm?
0
Ingr?da Misi?a 25.03.2014. 18.55
I am very happy for the people who fight for the freedom of animals. I see the future planet as a place where no animal killing can take place. In fact, the future will never come unless we stop hurting our planet.
3
+5
-8
Atbildēt
+5
-4
Atbildēt
+5
-4
Atbildēt
@oskaar > Ingr?da Misi?a 25.03.2014. 22.35
Tas laikam nozīmē, ka gaļu pārtikā nelietojat.
Man gan kaut kā negribas pāriet uz tīru augu valsts pārtiku.
Bet vispār- augi jau arī nemaz nebūtu vērtējami mazāk saudzējami kā dzīvās radības, no kurām mēdzam pārtikt. Kāpēc cūku nokaut nevajadzētu, bet redīsu izraušana no dobes ir kaut kas humānāks? Es neņirgājos. Nopietni. Varat atbildēt uz šo jautājumu?
0
Katrina > Ingr?da Misi?a 26.03.2014. 00.39
augiem nav nervu. Bioloģija jāmācās.
0
oskaar > Ingr?da Misi?a 26.03.2014. 01.58
Atradeejs->
Atzīšos- tik tiešām neesmu pietiekoši mācījies bioloģiju.
Droši vien tiešām ir kaut kāds biologu atzinums, ka augiem nav nervu.
Bet varbūt kaut kad tas tomēr tiks koriģēts, un tiks atzīts- ka arī augi izjūt kaut kādas sāpes tajā brīdī, kad tiem nodara pāri.
Jums tas šķiet nereāli?
0