Provocējošā instalācija apspēlēs dažādās Rīgas un Latvijas likteni ietekmējušas varas
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros 27.martā plkst.13 Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā atklās pilsētvides objektu – „Pieminekļu kari” – asprātīgu un provocējošu instalāciju, kas apspēlēs dažādās Rīgas un visas Latvijas likteni un attīstību ietekmējušas varas. Pašlaik notiek šīs instalācijas celtniecības darbi. Projekta „Pieminekļu kari” kurators ir mākslinieks Aigars Bikše. Projekts „Pieminekļu kari” būs skatāms līdz 26.oktobrim.
Projekts „Pieminekļu kari” mēģinās parādīt Rīgas daudzveidību, kā dažādu kultūru un vēsturisko pārmaiņu vietu. Tas būs arī veids kā runāt par Latvijas teritorijas vēsturi un latviskās identitātes dažādajiem aspektiem, latviskajiem tikumiem un īpatnībām, kas veidojušās četru mums būtisku kultūru – Vācijas, Zviedrijas, Polijas un Krievijas, ietekmē. Tieši šīs kultūras dažādos vēsturiskos posmos visspilgtāk ir savijušās ar Latvijas un Rīgas likteni un atstājušas nospiedumu mūsdienu Latvijas sabiedrībā.
Instalācijas „Pieminekļu karu” pamatā būs podests, kas piedāvās mainīgu simbolisku pieminekļu plejādi. Katra no objektā iekļautajām četrām skulptūrām reprezentēs kādu no Latvijas kultūras identitātei būtiskiem aspektiem. Tā būs 15.gs. beigu nezināma autora skulptūra “Madonna uz mēness sirpja”, Karla Ludviga Menceļa (1858-1936) 1902.gadā veidotā skulptūra „Vilhelms I”, Gustava Kluča (1895-1938) 1922.gada darba kopija „Visu zemju proletārieši, savienojieties!” un nezināma autora darbs – „Lelle Bārbija”. Instalācijas priekšā būs podests, kur ikviens varēs uzkāpt un nofotografēties vai nu ar skulptūrām, vai viens pats. Tādējādi katrs pats simboliski varēs kļūt par pieminekli.
„Tās visas ir kopijas reāli eksistējošām skulptūrām, izņemot vienu, kas tapusi pēc Gustava Kluča zīmējumiem. Poliju un kristietību simbolizē Dievmāte Marija. Būs arī ķeizara Vilhelma II skulptūra, kurš, starp citu, Pirmā pasaules kara laikā bija ieradies Rīgā, lai pieņemtu karaspēka parādi. Mums ir arī Gustava Kluča darba kopija, kas pārstāv gan revolūciju, gan Krieviju. Klucis sevi sauca par krievu, bet tajā pašā laikā viņš ir lielākais latvietis vizuālajā mākslā, kurš sasniedzis milzīgu atzinību pasaulē. Ceturtā skulptūra „Pieminekļu karos” pārstāv Zviedriju un globālo, atvērto sabiedrību, tā ir melnādaina Bārbija, tērpta kā zviedru tautumeita,” par instalāciju „Pieminekļu kari” stāsta kurators Aigars Bikše.
Vairāk informācijas Rīga 2104 mājas lapā
Komentāri (26)