Cik brīvprātīgo pieteikušies, Aizsardzības ministrija atteicās atklāt
Turpinoties saspīlētajai situācijai Krimā, Ukrainas armijas rekrutēšanas centrus pārpludinājuši brīvprātīgie, kuri vēlas iestāties armijā, lai aizstāvētu savu valsti.
“Skaidrs, ka Krimā notiek intervence un nav izslēgts, ka tāda var būt arī [pārējā] Ukrainas teritorijā. (..) Es nevaru teikt, ka gaidu to, bet, ja karš būs, tas ir mans pienākums. Mums ir jāaizstāv sava valsts,” norāda 33 gadus vecais inženieris un armijas rezervists Romāns Suržikovs, piebilstot, ka “desmit miljoni vīru ir gatavi ķertie pie ieročiem”.
Reaģējot uz Krievijas armijas iebrukuma draudiem, Ukraina svētdien izsludināja vispārēju armijas rezervistu mobilizāciju un kaujas gatavību armijā, ziņo LETA. Uz valdības aicinājumu atsaukušies simtiem ukraiņu, izveidojot garas rindas pie rekrutēšanas centriem.
Aizsardzības ministrija atteicās ziņu aģentūrai AFP atklāt, cik daudzi ir pieteikušies, jo tā ir slepena informācija.
Rekrutēšanas birojā Kijevas centrā bija sapulcējušies vairāk brīvprātīgo, nekā tas spēja apkalpot, tādēļ tika pieņemts lēmums biroju līdz ceturtdienai slēgt.
Arī Suržikovam tika ieteikts atnākt pēc pāris dienām un atstāt savus datus. Līdz šim iesaukta tikai neliela daļa rezervistu, un viņš nav to vidū.
Rekrutēšanas biroja darbinieks Vladimirs Bjkovskis AFP norādīja, ka lielākā daļa vīriešu, kas grib iestāties armijā, ieradušies pēc pašu iniciatīvas, nevis tikuši uzaicināti, un daudzi ir vīlušies, ka mobilizācija vēl nenotiek pilnā apmērā. “Mēs vēl sakām viņiem, lai pagaida, ka mēs piezvanīsim viņiem, kad pienāks laiks,” norādīja Bjkovskis.
Pretimnākšanu izrādījuši arī uzņēmumi, piemēram, piedāvājot piegādāt datorus Ukrainas armijai, kas ir piedzīvojusi labākus laikus.
Eksperti iespējamo karu starp Ukrainu un Krieviju jau salīdzinājuši ar Dāvida un Goliāta cīņu. Krievijas armijā ir ap 845 000 vīru, Ukrainas armijā – tikai 130 000, turklāt slikti ekipēti. Ukrainas armijai ir novecojis aprīkojums un ierobežots kadru militārpersonu skaits.
Paturot to prātā, “cilvēki, protams, ir nobijušies, un es arī esmu nobijies”, atzīst Bjkovskis, kurš arī pats pieteicies armijā. Tomēr viņš pauda pārliecību, ka tas ir ukraiņu pienākums.
Citā Kijevas rekrutēšanas centrā kāds 23 gadus vecs students AFP norāda, ka viņu pieteikties armijā pamudinājušas atmiņas par gandrīz 100 nogalinātajiem protestētājiem Maidanā.
“Pēc tā, kas notika, (..) būtu kauns neiet un nepieteikties,” uzsver brīvprātīgais. “Es domāju, ka tas tiks atrisināts mierīgi, jo visa pasaule atbalsta Ukrainu, un Ukrainas pusē ir patiesība. Bet, ja Putins izlems sākt karu (..), daudzi vīrieši būs gatavi aizstāvēt valsti.” Kā jau LETA ziņoja, Krimas pussalu savā kontrolē pārņēmuši bruņoti karavīri, kuru formām nav uzšuvju un nacionālās atšķirības zīmju. Ukrainas armijas un drošības spēku daļas bloķējošajiem militārajiem transporta līdzekļiem ir arī Krievijas numura zīmes.
Kaut arī Kremlis uzstāj, ka Krimā darbojas “vietējie pašaizsardzības spēki”, plaši tiek uzskatīts, ka Ukrainai piederošajā pussalā izvietojušies Krievijas bruņotie spēki.
Ir.lv rakstu par pieteikšanos Ukrainas armijā lasiet šeit.
Komentāri (26)
jmaklakovs 05.03.2014. 12.25
Sekas tam, ka Latvija padevās bez cīņas 39.-40.g.:
1. Diez vai cilvēku upuri būtu lielāki par tiem, kas bija. PSRS noteikti neveiktu mobilizāciju Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Izvešanu realizēšanai būtu nepieciešami daudz lielāka sagatavošanās un resursi. Krievi neriskētu pie izsūtāmajiem piebraukt ar dažiem karavīriem.
2. Padomju laikā šeit noteikti nebūtu sabraukuši tik daudz saskaņistu. Viņiem būtu bail. Tie kas ierastos daudz vairāk respektētu latviešu kultūru un valodu.
3. Mums tagad nebūtu tādu mazvērtības kompleksu un visādi lembergi mums tagad nesēdētu tik droši uz kakla.
Tāpēc būsim gatavi cīnīties par savu nākotni. Neatstāsim to “nākotnes cilvēku” ziņā!
7
Inese > jmaklakovs 05.03.2014. 12.26
Ej un cīnies. Ko nīksti še?
0
inta_s > jmaklakovs 05.03.2014. 12.27
To mēs nekad neuzzināsim kā būtu bijis pareizāk. Iespējams ka pufaikas sabombardētu visu Rīgu (un citas pilsētas) ka nekas pāri nepaliktu ko mums tagad skatīt.
0
inta_s > jmaklakovs 05.03.2014. 12.42
Es domāju tā kā Briti Drēzeni noslaucīja.
0
dace_roze_lmt_lv > jmaklakovs 05.03.2014. 14.19
“Viedoklis_lv To mēs nekad neuzzināsim kā būtu bijis pareizāk. Iespējams ka pufaikas sabombardētu visu Rīgu (un citas pilsētas) ka nekas pāri nepaliktu ko mums tagad skatīt.”
Man nebūtu žēl. Toties jūs parādītu mugurkaulu.
Bet arī šobrīd nav par vēlu. Padomājiet par Abreni.
0
Ojārs > jmaklakovs 05.03.2014. 15.03
nomale Sekas tam, ka Latvija padevās bez cīņas 39.-40.g.:
——————–
dzejnieks… :) 20 reizes lielākā Ukraina, kas mūsu laikos tomēr var paļauties vismaz uz kaut kādu pasaules sabiedrības atbalstu, baidās uzsākt pat nelielu militāro pretestību krievu okupantiem.
0
jmaklakovs > jmaklakovs 05.03.2014. 12.45
Viedoklis_lv. Jā noslaucīja, bet šodien Drēzdene atkal ir atjaunota un ir viena no skaistākajam Vācijas pilsētām.
0
jmaklakovs > jmaklakovs 05.03.2014. 12.31
Viedoklis_lv. Pufaikas tāpat sabombardēja visu Rīgu, un visu Tallinu arī.
0
alexander 05.03.2014. 14.45
Skaidrs, ka Ukrainas tauta ir gatava cīnīties par savu valsti un tās nākotni un darīs to līdz uzvarai, ja būs nepieciešams,kā tas notika Maidanā. Ļoti ceru, ka karot nenāksies, bet, ja nāksies, tad uzvarēs nevis agresoru algotņi, kas paši līdz galam un joprojām nesaprot, kādēļ atrodas Ukrainā, bet tās aizstāvji, kuriem cīņa par savu valsti ir goda un sirdsapziņas lieta.
0
DivasDveseles 05.03.2014. 21.48
Tas nu gan būs no pirksta izzīsts! Pirmdien gan aizsardzības komisārs paziņoja, ka tas ar to mobilizāciju tikai esot tāds joks. Esot vien bijuši vajadzīgi daži specifisku armijas profesiju karavīri mācībām. Šī ziņa noteikti domāta latvju bāleliņu kaujas gara celšanai. Kāda jaunkundze noteikti būs samainījusi sava mīļotā vīrieša pirkstu ar kādu citu viņa ķermeņa daļu.
0