Krievijas pārstāvis ANO: Janukovičs prasīja ievest Krievijas karaspēku

ASV pārstāve ANO apšauba Krievijas labdarīgos nolūkus Ukrainā

Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins pirmdienas vakarā sasauktajā ANO Drošības padomes ārkārtas sanāksmē paziņoja, ka bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs prasījis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam Ukrainā ievest karaspēku, ziņo UNIAN.

Kā zināms, Ukrainas parlaments Janukoviču atcēla no amata, kad tas pazuda no valsts nezināmā virzienā. Tomēr Janukovičs, kurš pēc dažām dienām „atradās” Krievijā, paziņoja, ka sevi joprojām uzskata par Ukrainas prezidentu un varu valstī sagrābuši nelikumīgi grupējumi.

Čurkins ANO pirmdien nolasīja Janukoviča lūgumu Putinam pēc palīdzības, jo „valstī valda haoss un anarhija. Dzīve un cilvēku drošība, it īpaši valsts dienvidaustrumos un Krimā, ir apdraudēta. Rietumvalstu ietekmē tiek īstenots atklāts terors un vardarbība. Cilvēkus vajā pēc politisko uzskatu un valodas pazīmēm”.

Tāpēc Janukovičs vērsies pie Putina ar lūgumu izmantot Krievijas Federācijas karaspēku, „lai atjaunotu likumību, mieru, kārtību, stabilitāti, aizsargātu Ukrainas iedzīvotājus”. Dokuments datēts ar šā gada 1.martu, vēsta BBC.

ASV pārstāve ANO Drošības padomē Samanta Pauersa apšaubīja Čurkina teikto par Janukoviča lūgumu Putinam ievest karaspēku Ukrainā, norādot, ka šie vārdi atšķiras no darbiem.

“Nav nekādu pierādījumu krieviski runājošo minoritāšu apspiešanai Ukrainā un arī Krimā. Viss, par ko runā Krievijas pārstāvji, ir izdomāti draudi,” viņa teica.

„Ja paklausās Krievijas pārstāvja teikto, var padomāt, ka Maskavas vara ir kāda cilvēktiesību padomes ātrās reaģēšanas brigāde, šī uzstāšanās nav pamatota reālos faktos,” teica ASV pārstāve. Janukoviču viņa nosauca par eksprezidentu, bet 21.februāra vienošanos par nekam nederīgu papīru. ASV pārstāve atkal aicināja Krieviju atsaukt savu karaspēku no Ukrainas.

ASV pārstāvei līdzīgu pozīciju pauda arī Francijas un Lielbritānijas pārstāvji ANO.

Kamēr aptuveni 16 000 Krievijas karavīru patlaban atrodas Krimā, gatavošanās pie Krievijas robežas ļauj izteikt minējumus, ka Krievija varētu iebrukt arī citos Ukrainas austrumu reģionos, ANO Drošības padomē pavēstīja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas karavīru klātbūtne Krimā ir nelikumīga okupācija, un Krievija nav uzrādījusi likumīgu iemeslu spēku izvietošanai.

Sergejevs mudināja Drošības padomi uz Krimu nosūtīt starptautisku novērotāju misiju, lai pārliecinātos, ka politisko pārmaiņu laikā krievvalodīgo tiesības tiek aizsargātas.

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pirmdienas vakarā paziņojis, ka alianse otrdien rīkos vēl vienu ārkārtas apspriedi par situāciju Ukrainā.

Šāds lēmums pieņemts pēc Polijas pieprasījuma sākt NATO konsultācijas saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 4.pantu, kas paredz kopīgi apspriest jautājumus, kuri ietekmē alianses dalībvalstu teritoriālo nedalāmību, politisko neatkarību un drošību.

“Notikumu attīstība Ukrainā un ap to uzskatāma par tādu, kas rada draudus kaimiņos esošajām alianses valstīm un var nopietni ietekmēt drošību un stabilitāti eiroatlantiskajā telpā,” norādījusi alianse.

Kā tviterī raksta Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, šī ir tikai ceturtā reize NATO vēsturē, kad alianse sasauc konsultācijas saskaņā ar minēto Ziemeļatlantijas līguma pantu.

Svētdien NATO jau bija sasaukusi ārkārtas sēdi, kurā nosodīja Krievijas realizēto militāro eskalāciju Krimā un aicināja nosūtīt uz Ukrainu starptautiskos novērotājus.