Festivāla programma piedāvās meistarklases, izrādes, masku skatus, danču vakaru un citas aktivitātes Vecrīgā
No 14.februāra līdz 16.februārim Rīgā notiks XV Starptautiskais masku tradīciju festivāls, raksta aģentūra LETA. Festivāla programma piedāvās meistarklases, izrādes, masku skatus, danču vakaru un citas aktivitātes Vecrīgā, savukārt festivāla noslēgumā Brīvdabas muzejā ikviens aicināts uz Meteņa svinēšanu.
Festivālā piedalīsies 24 masku grupas no Latvijas, Lietuvas un Krievijas. Konferencē un meistarklasēs piedalīsies masku tradīciju speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Krievijas, ka arī antropologs Čezāre Popi no Itālijas.
14.februārī plkst.19 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā (RKTMC) “Mazā ģilde” notiks ārvalstu un Latvijas masku grupu koncerts.
15.februārī plkst.11 RKTMC “Mazā ģilde” notiks konference un meistarklases, plkst.15 Rātslaukumā sāksies Lielais masku gājiens Vecrīgā, bet no plkst.16 Vecrīgā – Līvu laukumā, Doma laukumā un Rātslaukumā – notiks masku grupu izrādes.
Vakarpusē plkst.17 RKTMC “Mazā Ģilde” notiks masku grupu saiets un rituālās darbības, plkst.21 turpat notiks danču vakars, bet no plkst.21.30 Līvu laukumā varēs vērot individuālo masku modes skati.
Svētdien, 16.februārī, Brīvdabas muzejā no plkst.11 notiks Meteņa svinēšana un festivāla noslēgums.
Festivālā no Latvijas piedalīsies andrejbērni, vecīši, čigāni, miežvilki, budēļi, amatnieki, ķekatas un citas masku grupas no Bārbeles, Dagdas, Katlakalna, Liepājas, Līvāniem, Madonas, Mālpils, Ogres, Preiļiem, Rēzeknes, Rīgas, Salacgrīvas, Sarkaņiem, Tārgales un Vidrižiem. Lietuvu festivālā pārstāvēs Klaipēdas folkloras kopa “Kuršu ainiai” un Kurtuvēnu folkloras kopa, kuras rādīs Užgavēņa (Meteņa) masku tradīcijas.
Maskavas vēstures-novadpētniecības biedrība “Metsänen kundem” (“Meža kopiena”) atveidos mītu par Pasaules radīšanu, kas sakņojas somugru mitoloģijā. Bika norādīja, ka maskošanās tradīcijas joprojām nav zaudējušas savu nozīmību.
Visām tautām viņu kultūras tradīcijās dzīvo daudzveidīgi, noslēpumaini, neikdienišķi masku tēli. Maskošanās mērķis ir palīdzēt pārvarēt krīzes brīžus, atjaunoties, iegūt spēku. Maskotie tēli mājai un tajā mītošai saimei nes svētību, veselību, aizsardzību, nodrošina auglību un ražu, kā arī izdošanos darbos. Arī latviešu kultūrtelpā maskām un maskošanās tradīcijām ir nozīmīga vieta. Mūsu nacionālā bagātība ir gan daudzveidīgie novadu tautas tērpi un dziesmas, gan arī dažādie masku gājieni un arī pašu maskoto ļaužu nosaukumi. Latvijā to ir vairāk nekā 70 – čigōni, miežvilki, vastlāvji, kōzu čigani, ķuļi, budēļi, ķekatas, kurcumi, galenkas, dādi, tatari, kaitys, spokstiņi u.c. Lai maskošanās tradīciju saglabātu, popularizētu un attīstītu mūsdienās, starptautiskie masku tradīciju festivāli notiek ik gadu dažādās Latvijas vietās.
Vairāk informācijas Rīgas kultūras un tautas mākslas centra mājas lapā
Komentāri (22)