Rēzekniete Jevgeņija Ķilupe Istabā atklājusi savu pirmo izstādi. Uz to viņu mudināja mākslinieces Kristīne Jurjāne un Linda Lūse
Tas notika pirms pieciem gadiem. Ap Ziemassvētkiem. Kristīne nolēma pabraukāt pa Latgales tirgiem, lai pakavētos bērnības sajūtās, nopērkot kādu zilu emaljētu kanniņu. Kārsavā starp vilnas cimdiem un āboliem pamanīja mazu sieviņu, kura ap lietussargu bija sakarinājusi maskas. Un kādas! «Es nepazīstu nevienu, kurš gatavotu ko līdzīgu,» raksta Kristīne Jurjāne e-pastā, jo pašlaik darbojas Ķelnē. «Drēbi» viņa zina: radījusi kostīmus Putnu operai, Revidentam. Savulaik bērnu izrādēm Kristīne pati taisījusi papjēmašē maskas un saprot, cik tas ir laikietilpīgs darbs. Teātros jau labu laiku izmantojot citas tehnoloģijas. «Man ir vislielākā cieņa pret cilvēku, kas to veic ar tik neprātīgu vieglumu. Ar tīru, naivu un pozitīvu attieksmi, bez slimīguma un perversijām.»
Todien tirgū Kristīne iegādājās vairākas maskas, ko uzdāvināja draugiem. Tīģeri izmantoja baroka operā Akīds un Galateja. «Todien tirgū mēģināju arī ar Jevgeņiju iepazīties. Viņa nav diez cik runīga, bet visas tās sejas, brīnišķīgās krāsas un katras lietas unikalitāte neļāva man tik vienkārši padoties.»
Kristīne pēcāk Jevgeņiju uzmeklēja Rēzeknē un pasūtīja pāris masku. «Viņa mani cienāja ar kāpostu zupu un cūkas gaļīti, saldajā bij’ mājas kūka. Māksliniece citu pēc citas vēra vaļā milzīgas kartona kastes ar maskām. Nesapratu, pa kuru laiku to visu var paspēt izgatavot.» Kristīne pirmoreiz ieraudzīja arī Jevgeņijas glezniņas. Safotografēja – ja nu radīsies vajadzība izmantot kādā izrādē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.