“Latvijas krājbankas” krimināllietā apsūdzības celtas divām personām

Ne Priedīša, ne Antonova advokāti neesot informēti, vai apsūdzības celtas viņu klientiem

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra tā dēvētajā “Latvijas krājbankas” krimināllietā pieņēmusi lēmumu par divu personu saukšanu pie kriminālatbildības. Apsūdzēto vārdus prokuratūra neatklāj, ziņo LETA. 

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga pavēstīja, ka vienai personai apsūdzība celta pēc Krimināllikuma pantiem par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kā arī grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu. Savukārt otrai personai apsūdzība celta par piesavināšanās organizēšanu.

TV3 raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka pie kriminālatbildības tika lūgts saukt bijušo bankas prezidentu Ivaru Priedīti, līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, kā arī citus bijušos kredītiestādes valdes locekļus.

Antonova advokāts Vents Vidžus teica, ka lieta ir nosūtīta uz prokuratūru, taču viņa rīcībā patlaban neesot precīzas informācijas, ka klientam būtu celta apsūdzība. Arī Priedīša advokāts Jānis Davidovičs norādīja, ka nekādu informāciju no prokuratūras viņš nav saņēmis, līdz ar to nevarēja komentēt, vai apsūdzība celta viņa klientam.

Šēnberga informēja, ka drīzumā abas personas tiks izsauktas uz prokuratūru apsūdzības uzrādīšanai, līdz ar to viņas patlaban oficiāli nav informētas par saukšanu pie kriminālatbildības.

Lai sekmētu kriminālprocesa efektīvu norisi, prokurors kriminālprocesu sadalījis un procesu daļā pret pārējām lietā iesaistītajām personām nosūtījis Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei tālākai izmeklēšanas veikšanai.

Turklāt kriminālprocesā bija izdalīts atsevišķā lietvedībā materiāls par noziedzīgi iegūtas mantas atzīšanu. Pērn oktobrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izskatīja Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras pieteikumu par a/s “Latvijas krājbanka” noziedzīgi iegūtas mantas atzīšanu 15 025 222 eiro apmērā.

Tiesa par noziedzīgi iegūtu mantu atzina “Latvijas krājbanka” naudas līdzekļus 15 000 000 eiro apmērā savukārt daļā par 25 222 eiro procesu par noziedzīgi iegūtu mantu izbeidza.

Likumsargi uzskatīja, ka tiesas pieņemtais lēmums nav likumīgs, tāpēc Rīgas apgabaltiesā tika iesniegtas apelācijas sūdzības. Rīgas apgabaltiesa šogad 7.janvārī sūdzību apmierināja, līdz ar to par noziedzīgi iegūtu mantu tika atzīti un atgūti “Latvijas krājbankas” naudas līdzekļi 15 025 222 eiro apmērā. Šis Rīgas apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

“Krājbankas” kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Priedītis, bankas līdzīpašnieks V.Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.

Noziedzīgie nodarījumi, par kuriem tika turēti aizdomās Priedītis, V.Antonovs, Pelcbergs un Zalāns, kvalificējami kā sevišķi smagi. Policija bija arestējusi minēto personu mantu. Saistībā ar šo lietu tika uzlikts arests Priedītim piederošam nekustamajam īpašumam, automašīnai, kapitāla daļām kādā uzņēmumā, kā arī vairākiem kontiem dažādās bankās, tostarp ārvalstīs.

Pelcbergam tika apķīlāts transportlīdzeklis un nekustamais īpašums, bet Zalānam – nekustamais īpašums, kapitāla daļas kādā uzņēmumā, kā arī vairāki transportlīdzekļi.

Pērn februārī policija atklāja, ka lietā vēl kādai personai piemērots aizdomās turētā statuss, taču izmeklēšanas interesēs netika atklāts tās vārds un nodarbošanās. Tāpat netika atklāts, par kādiem tieši noziegumiem persona tiek turēta aizdomās.

Žurnāls “Ir” 2013.gada janvārī, atsaucoties uz ENAP priekšnieka Gata Gudermaņa teikto, rakstīja, ka izmeklēšanas gaitā ievērojami audzis noziedzīgo epizožu skaits, kuras, lai pievienotu lietai, ir jānostiprina ar ārvalstīs atrodamiem pierādījumiem.

Kā ziņots, 2011.gada nogalē “Krājbankā” tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa “Krājbanku” pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu “Krājbankas” finanšu pakalpojumu sniegšanu. Policija par notikušo sāka kriminālprocesu.