Kusiņš: Diskusija par Satversmes preambulu ir ļoti vajadzīga

ST tiesneša amatam izvirzītais Kusiņš nebaidās ne no referenduma par Satversmes preambulu, ne no tautas vēlēta prezidenta

Diskusija par Satversmes preambulu ir pat ļoti vajadzīga, – LNT raidījuma'”900 sekundes” sacīja Satversmes tiesas (ST) tiesneša amata kandidāts, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš.

Viņaprāt, Satversmes preambula varētu būt viens no efektīvākajiem mehānismiem, kā saprotami un pieejami izklāstīt Latvijas vērtības. “Runāt par pamatvērtībām nekad nav par daudz, taču preambula nav nekāda brīnumnūjiņa,” uzskata Kusiņš.

Vaicāts, vai par Satversmes preambulu būtu jārīko referendums, Kusiņš sacīja, ka no tautas nobalsošanas nevajag baidīties, tā var iegūt augstāku leģitimitāti, taču par referendumu preambulas sakarā vēl ir pāragri runāt. “Atkarībā no preambulas teksta var par to domāt,” sacīja Kusiņš.

Kusiņa uzskati ir pretstatā pašreizējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja Gunāra Kūtra domām. Viņš norādīja, ka īsti nesaprot mērķi, kāpēc preambulas projekts tapis.

“Preambulas projektā, pēc manām domām, ir daudz aizskarošu teikumu. Konstitūcijas grozīšana līdz ar preambulas iekļaušanu juridiski būtu jāveic tad, kad valstī ir krīzes periods, – Latvijā tāda nav, un es nezinu, kurš tādu patlaban saskata. Vērtību krīze? Bet tad tas būtu jāmaina citādā veidā, nevis ar normatīvu aktu palīdzību. Tāpat šeit pastāv juridiska problēma, proti, vieni autori uzskata, ka preambula ir normatīva rakstura, bet citi tā neuzskata,” secinājis Kūtris.

ST priekšsēdētājs domā – ja preambulā ir noteikts, ka ir attiecīgas vērtības, kuras nedrīkst grozīt, bet Satversmē ir ierakstīts, ka attiecīgas vērtības tauta drīkst grozīt, tad veidojas pretruna vienā dokumentā, līdz ar to šādas normas ir juridiski nekorektas, ko nedrīkstot pieļaut.

Savukārt Kusiņš par diskutējamu uzskata arī jautājumu par tautas vēlētu prezidentu. Viņaprāt, tas ir labs veids prezidenta ievēlēšanai, taču ir jāizvērtē, vai sasniegs mērķi, ko daudzi cer sasniegt, ziņo LETA.

Pašreizējo ST darbu Saeimas Juridiskā biroja vadītājs vērtēja atzinīgi, norādot, ka tai ir izveidojies augsts uzticības kredīts. Nākotnē ST būtu vairāk jāpievēršas pētnieciskajam darbam, vairāk jāstiprina Juridiskais departaments.

Kusiņš norādīja, ka pagaidām esot pāragri runāt par to, vai viņš varētu kļūt par Gunāra Kūtra pēcteci ST priekšsēdētāja amatā. “Šis jautājums ir pāragrs,” sacīja Kusiņš, piebilstot, ka priekšsēdētāju ST tiesneši izraugās no sava vidus, bet viņš pats vēl nav ievēlēts par konstitucionālās tiesas tiesnesi.

Viņš nenoliedz, ka līdzšinējā pieredze Saeimas Juridiskā biroja ikdienas darbs lielā mērā līdzinās ST darbam, – abi vērtē likumu normu atbilstību Satversmei, taču atšķirībā no ST Saeimas Juridiskais birojs izvērtē pilnīgi visu Saeimā iesniegto likumprojektu atbilstību konstitūcijai.

Kusiņu ST tiesneša amatam izvirzījuši topošās koalīcijas partiju pārstāvji no “Vienotības”, Reformu partijas, Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, Zaļo un zemnieku savienības un neatkarīgajiem deputātiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Kusiņš apliecinājis, ka piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai.

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome bija vienojušies, ka kandidatūras ST tiesneša amatam izvirzāmas līdz 10.janvārim. Kandidatūras jāizvirza, jo 2014.gada 5.februārī ST tiesneša pilnvaras beidzas ST priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim, ko Saeima amatā apstiprināja 2004.gadā pēc desmit Saeimas deputātu priekšlikuma.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus – pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus – pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi.