Trīs versijas par Dukura seniora atkāpšanos

Kāpēc Siguldas bobsleja treses direktora krēslu pameta Dainis Dukurs

Šajā ziemā tas it kā nebūtu nekas pārsteidzošs – starp Ziemassvētkiem un gadu miju Siguldas skaidrajās debesīs atgadījās kaut kas pērkoņveidīgs. Pēc gandrīz 20 Bobsleja un kamaniņu trases direktora amatā pavadītiem gadiem atlūgumu uzrakstīja Dainis Dukurs. Trīskārtējais Latvijas Gada treneris. Četrkārtējā Pasaules kausa ieguvēja tēvs un skolotājs.

Jau divas nedēļas nenorimst runas un arī baumas par šo negaidīto soli un pieaug bažas, kas notiks tālāk. Mēģināsim nedaudz pašķetināt kamolu, kurā patiesība un baumas var būt cieši savijušās.

Oficiālā versija

Dainis Dukurs atstāja Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktora amatu, lai visu uzmanību veltītu dēlu startiem pēdējos Pasaules kausa posmos un olimpiskajās spēlēs Sočos. Abi pienākumi ir darbietilpīgi un savienot kļuva par grūtu.

Daiņa klātbūtne komandai patiešām nāca par labu, jo pirmo reizi šajā sezonā Martins un Tomass stāvēja goda pjedestāla virsotnē ar lielākajiem „Weltins” alus kausiem rokās. Martina pārsvars pār konkurentiem bija nospiedošs, un šī pretinieku „zemē iedzīšana” pirms spēlēm ir ļoti derīga. Savu sezonas augstāko vietu (15.) ieguva Lelde Priedulēna, kas turpina cīņu par olimpisko ceļazīmi.

Esot klāt sacensībās, Dainis ne tikai iedveš komandai pārliecību, bet arī neļauj tik droši justies konkurentiem, jo labi pārzina gan tehniskās nianses, gan aizkulišu spēles. Pārējiem pieredzes un zināšanu vēl pietrūkst. Divas papildu acis un rokas komandai ir ļoti noderīgas. Turklāt ar Daiņa taisītām kamanām brauc ne tikai mūsējie, bet vēl vairāki potenciālie olimpieši, un arī viņiem, esot klāt sacensībās, viņš var palīdzēt, jo ar latviešiem šie puiši nekonkurē.

Kad nebūs sacensību, Dukuram senioram atliks vairāk laika tehniskajai jaunradei, jo zināšanas un pieredze šajā jomā ir uzkrāta ne viena vien sāls puda tilpumā.

Viss ir ļoti ticami. Tikai mieru nedod jautājums, kāpēc tas tika izdarīts tikai tagad, kad līdz spēlēm palicis nedaudz vairāk par mēnesi? Kad Eiropas čempionāts Siguldā durvju priekšā, kad līdz pasaules čempionātam atlicis tikai gads un trasē jāveic apjomīgi rekonstrukcijas darbi? Kāpēc tikai tagad, nevis, teiksim, ziemas sezonas sākumā vai pagājušās sezonas izskaņā? Taču šajā sakarā var spekulēt ar gadiem, mēnešiem un datumiem.

Teorētiskā versija

Dainis Dukurs atstāja Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktora amatu, jo jau tagad saņēmis uzaicinājumu no nākamo ziemas spēļu rīkotājiem Pčonjongā tur pārraudzīt bobsleja un kamaniņu trases būvniecības gaitu. Korejieši ir ievērojuši Dukuru „ģimenes uzņēmumu” un tā jaudu un grib izvēlēties savā nozarē labākos, jo grib sarīkot „visu laiku labākās spēles”. Nauda tam netiktu žēlota, arī Dukuram senioram.

Ticami, kaut šādu piedāvājumu neviens nav redzējis. Tāpēc steiga lēmuma pieņemšanā par piecelšanos no direktora krēsla būtu nevietā. Kaut vai tāpēc, ka patlaban trasi korejieši tāpat nebūvē un vismaz līdz vasarai Dukurs Siguldā būtu varējis mierīgi strādāt. Atkal varam tikai prātuļot par mēnešiem, datumiem, dolāriem un vonām…

Nenereālā versija

Dainis Dukurs atstāja Siguldas bobsleja un kamaniņu trases direktora amatu, jo nesaskaņas ar trases virsvadību – Izglītības un zinātnes ministriju – auga augumā.

Dainis Dukurs savā trases direktora karjerā ir pārdzīvojis 15 (!) izglītības ministrus. Taču 15. izrādījās pārāk „ciets rieksts”. Laikam jau precīzāk būtu teikt, – viņa svīta, jo ministram nav tik daudz laika, lai nolaistos līdz tik laicīgām lietām kā Siguldas bobsleja un kamaniņu trase. Pietiek ar dažiem ekspertiem.

Tiesa, pēdējos gados situācija ir nedaudz mainījusies. Kopš Latvijai piešķirtas tiesības rīkot 2015.gada pasaules čempionātu kamaniņu sportā. Lai izpildītu FIL prasības, lai trasi pielāgotu vides aizstāvju prasībām, lai to modernizētu, vajadzēja gana titāniskas pūles, lai izsistu nepieciešamo finansējumu. Izdevās – piešķirti apmēram četri miljoni eiro. Tagad jāsāk tik strādāt.

Trasei gadu gaitā bija izveidojusies laba sadarbība ar vietējiem no „Siguldas celtnieka”. Nav noslēpums, ka viens no pašreizējā ministra padomniekiem ir arī celtniecības speciālists ar pieredzi un, kam gan, ja ne viņam būs vislabāk zināms, kā prasmīgāk apgūt piešķirtos miljonus. 

Ļoti iespējams, ka padomnieka skatījums būtiski atšķīrās no Dukura redzējuma, kaut abi nāk no vienas federācijas.

Tieši pēdējos mēnešos trases virzienā esot stipri pieaudzis dažādu formālu papīru pieprasījums no ministrijas puses. Tas traucējis normālu darbu trasē un, protams, mazinājis laiku, kuru pēc darba Dukurs varētu atlicināt dēliem un skeletonu kamanu projekta attīstīšanai. Līdz vienreiz vadzis lūza un Dainis Dukurs tūlīt pēc Ziemassvētkiem nolika atlūgumu ministram uz galda.

Protams, ka Dainis Dukurs nav nekāds rāmais jērs. Bobsleja saime labi atceras laiku, kad viņš trenēja Rodžeru Lodziņu, un diez vai bez trenera spīta un neatlaidības valmierietis būtu aizbraucis uz olimpiskajām spēlēm Nagano. Netrūka ironizētāji, kad viņš pirms 18 gadiem uz Siguldu atveda skeletona kamanas un aizsāka šo sporta veidu. Bija oponenti, kad trases lejā būvēja starta estakādi. Bija galvu grozītāji, kad viņš kļuva par Siguldas domes deputātu, kad pievienojās LOK opozīcijai. Dainis Dukurs nav no tiem, kas glaudīs pa spalvai. Neatkarīgi no tā, kam kažoks mugurā – ministram vai trases apkopējai. Viņš var atļauties.

Jau mēnesi Latvija kopumā ir tādā indiferentā stāvoklī. Šāds nenoteikts laiks un duļķains ūdens ir izdevīgs tiem, kas zivis sit ar elektrību. Bet tas reizēm veicina steigu, jo ūdens ātri var noskaidroties. Tāpēc daudz netiek domāts, kas būs pēc tam. Jo pēc tam ministrs jau var būt citā vietā.

Tāpēc tagad, kad jaunais Ministru kabinets tikai top, ir liela varbūtība, ka Siguldas trases vadībā nonāk no ziemas sporta patāls cilvēks un gadu desmitos slīpēto trases ledu ātri var padarīt grumbuļainu. Jo kvalitāte ir atkarīga ne tik daudz no meistariem, cik no labi funkcionējošas sistēmas. Cerams, ka veselais saprāts tomēr ņems virsroku un trases vadībā nonāks saimnieks. Ne sliktāks par iepriekšējo. Saimnieks, kas godam veiks trases rekonstrukciju un pēc gada godam izturēs Pasaules čempionāta eksāmenu. Par spīti baumām un versijām, par spīti Latvijā iedibinātām tradīcijām.

Autors ir žurnālists