Par "QUO tu domā" • IR.lv

Par “QUO tu domā”

19
NULL
Mārtiņš Vaivars

Šis ir diezgan garš ieraksts, kas noslēdzas ar lūgumu draugiem. Ļoti priecātos, ja jūs to izlasītu un iespēju robežās man palīdzētu

Apmēram gadu kopā ar lieliskiem cīņubiedriem esam strādājuši pie jauna projekta izveides. Projekts ir saistīts ar kvalitatīvu debašu kultūras un kritiskās domāšanas attīstīšanu Latvijā. Bet par visu pēc kārtas.

Lai gan Latvija neatlaidīgi tuvojas Eiropas nobriedušāko demokrātiju saimei, dažos parametros progress tomēr nav bijis pietiekami ātrs. Latvijai būtiski trūkst cilvēku, kuriem vienlaicīgi piemīt izkoptas sociālo procesu analīzes spējas, māka pārliecinoši paust savu viedokli publikas priekšā, kā arī vēlme nesēdēt malā un aktīvi piedalīties dažādos pasākumos un diskusijās. Tas ir jūtams pilsoniskās sabiedrības aktivitātēs, žurnālistikā un citās jomās, kur šīs spējas ir nepieciešamas.

Viens no veidiem, kā attīstīt šīs spējas, ir apgūt debašu mākslas pamatus, iesaistoties debašu klubā. Vārdam „debates” latviešu valodā ir mazliet dīvaina piegarša, bet es ar šo vārdu domāju intelektuālu sacensību, kurā iesaistītajiem dalībniekiem ir ar labu argumentu palīdzību publiski jāpamato savs viedoklis un jāmēģina atrast vājās vietas pretējās puses teiktajā.

Latvijā debašu mākslas apguve joprojām nav īpaši populāra un kvalitatīvā līmenī notiek ļoti ierobežotā augstskolu un vidusskolu lokā, kamēr daudzās vietās ārzemēs, it īpaši ASV, Lielbritānijā un Austrālijā, debatēšana tiek uztverta kā ļoti augsta statusa nodarbe. Gandrīz jebkurā vidusskolā un universitātē ir savs debašu klubs, debašu mākslas elementi tiek integrēti skolu programmās, un labi sasniegumi debašu turnīros ir veids, kā pamatīgi uzlabot savas izredzes iestāties labās universitātēs un tikt pie labiem darbiem. Arī ārpus anglosakšu izglītības sistēmas debatēšanas ieguvumi tiek novērtēti arvien biežāk.

Man ir žēl, ka Latvijas jauniešiem pārsvarā nav iespējas uzlabot savas argumentācijas, kritiskās domāšanas un publiskās runas prasmes. Šīs spējas nav nepieciešamas tikai nākotnes politiķiem – piemēram, spēcīgas publiskās runas prasmes var palīdzēt, uzņēmējam prezentējot investoram savu biznesa ideju vai arī žurnālistam vadot savu raidījumu.

Visu šo iemeslu dēļ kopā ar draugiem esam nodibinājuši Latvijas Debašu asociāciju, nevalstisko organizāciju, kas ir veiksmīgi paslēpusies aiz zīmola “QUO tu domā”:

“QUO tu domā” ir saistīts ar pavisam nevainīgo jautājumu “Ko tu domā par šo?”, ko bieži uzdodam viens otram, kad dzirdam par jauniem likumprojektiem, idejām vai notikumiem pasaulē. Mūsuprāt, pilsonim ir jāmāk uz šo jautājumu atbildēt kvalitatīvi, savukārt kvalitatīva atbildēšana prasa gan zināma līmeņa informētību, gan pietiekami attīstītas argumentācijas un kritiskās domāšanas spējas – spēju neuzķerties uz lētiem retorikas trikiem, spēju skaidri un pamatoti formulēt savu viedokli, spēju nepieļaut loģikas kļūdas, spēju savos argumentos izmantot zinātniskus un statistiskus spriedumus, kā arī daudz ko citu.

Lai sasniegtu šo mērķi, mēs sākotnēji strādāsim sešos galvenajos virzienos. Vēlētos jums pastāstīt par četriem no tiem. Divi no šiem virzieniem būs ļoti publiski, divi mazliet mazāk publiski un vairāk saistīti ar jauniešu debašu mākslas izglītību.

Pirmkārt, mēs Latvijas universitātēs organizēsim regulāras publiskās debates par sabiedrībai svarīgām tēmām sadarbībā ar universitātē bāzētiem debašu izglītības aktīvistiem.

Pats pirmais šāds pasākums notiks jau šo otrdien (7. janvārī) plkst.17.30 Rīgas Ekonomikas augstskolas telpās. Šajā debatē tiks debatēts par „Maximas” traģēdijas atspoguļojumā plašsaziņas līdzekļos manāmo tendenci informācijas izplatīšanas ātrumu uzskatīt par svarīgāku nekā informācijas precizitāti. Pāris iemeslu dēļ šis pasākums tiks organizēts kā hibrīds starp klasisko debati un LV ierasto paneļdiskusiju, bet ar laiku mēs ceram šos pasākumus organizēt kā klasiskās 3-pret-3 Oksfordas debates (kādreiz brīvā brīdī man paprasiet par dažādiem debašu formātiem – nogarlaikošu jūs līdz nāvei).

Debates Facebook ielūgums ir šeit, un Delfi.lv apraksts ir šeit. Debates livestream būs pieejams Delfi.lv, bet es priecātos, ja jums izdotos ierasties uz pašu debati REA. Debatē piedalīsies žurnālists Juris Kaža, Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja un RSU pasniedzēja Anda Rožkalne, NEPLP padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants un LTV Ziņu dienesta vadītāja Iveta Elksne. Debati moderēs Ilze Nagla.

Otrkārt, mēs IR.lv mājas lapā organizēsim regulāras *rakstītas* debates, kurās divi dalībnieki debatēs par sabiedrībai svarīgām tēmām. Šajās debatēs izmantotais formāts būs ļoti līdzīgs “The Economist” mājas lapā organizētajām debatēm, kas savukārt ir jau manis iepriekš pieminēto Oksfordas debašu modifikācija.

Mūsu pirmajai IR.lv debatei nevajadzētu būt aiz kalniem – jūs par to tiksiet informēti.

Treškārt, mēs strādāsim, lai izveidotu kvalitatīvu debašu un kritiskās domāšanas mācību materiālu bāzi latviešu valodā. Mūsu pašu pasniegšanas pieredzē mēs ļoti bieži esam saskārušies ar problēmu, ka ir ļoti daudz labu materiālu angļu valodā, bet ne vienmēr tie ir piemēroti Latvijas izglītības sistēmas kontekstam un ne vienmēr Latvijas jauniešiem ir pietiekami labas angļu valodas zināšanas, lai uztvertu materiālu, kas būtībā ir diezgan sarežģīts. Latviešu valodā ir nepieciešami gan parasti pašmācības materiāli, gan izdales un atbalsta materiāli skolotājiem, gan vienkārši padomi par to, kā uzsākt savu debašu klubu vai kā noorganizēt publisku debati par ko svarīgu.

Ceturtkārt, mēs izveidosim Latvijas vidusskolēnu debašu izlasi, kuras dalībnieki katru gadu piedalīsies pasaules čempionātā. Ir mazliet nepatīkami, ka Lietuvai un Igaunijai jau ilgu laiku ir savas vidusskolēnu izlases (kuras turklāt regulāri sasniedz izcilus rezultātus), bet mums pagaidām tādas nav. Es vēlētos, lai izcila līmeņa sociālo zinātņu un kritiskās domāšanas spējām tiktu piešķirts līdzīgs statuss, kāds ir, piemēram, pasaules fizikas, matemātikas un bioloģijas olimpiāžu dalībniekiem. Šī mērķa sasniegšanai, mums, protams, būs jādomā par debašu pulciņu pieejamību skolās visos Latvijas nostūros.

Mums ir arī citi svarīgi plāni, bet man šķiet, ka pietiks visu uzskaitīt – noteikti esat sajutuši garšu tam, pie kā mēs gribam strādāt.

Arī visi jūs mums varat palīdzēt. Es novērtētu, ja pēc šī ieraksta izlasīšanas jūs darītu šīs lietas:

(1) Sāksiet sekot “QUO tu domā” komandai Facebook, Twitter un Draugiem.lv, lai nepalaistu garām informāciju gan par debatēm IR.lv un universitātēs, gan par mūsu debašu izglītības aktivitātēm (arī mūsu mājaslapa pavisam drīz būs pieejama);

(2) Dalīsieties ar šo ierakstu un mūsu sociālo mediju kontiem savu draugu vidū;

(3) Apmeklēsiet un sekosiet līdzi mūsu organizētajām debatēm;

(4) Nekautrēsieties mūsu pasākumus, debates un mācību materiālus ieteikt cilvēkiem, kuriem tas varētu interesēt, it sevišķi jauniešiem;

(5) Savas zemapziņas slēptākajās vietās sāksiet lolot domu debašu kluba uzsākšanu savā skolā, universitātē, darba vietā, biedrībā vai kopienā, kas rīkos interesantas debates par svarīgāko, kā arī palīdzēs visiem iesaistītajiem kļūt par kritiskākiem, ieinteresētākiem un aktīvākiem pilsoņiem – mēs jums palīdzēsim to izdarīt.

Liels jums visiem paldies par palīdzību!

Papildus patosam ieraksta beigās “QUO tu domā” vīzija:

Latvija, kuras visi iedzīvotāji spēj skaidri, argumentēti un pārliecinoši aizstāvēt savu viedokli un nekautrējas to darīt, kad tas ir svarīgi.

Latvija, kuras visi iedzīvotāji spēj kritiski izvērtēt citu teikto un mēdz pieņemt lēmumus, balstoties uz spēcīgiem, bez spriedumu kļūdām būvētiem argumentiem.

Latvija, kurā regulāri notiek konstruktīvas un idejas rosinošas debates par svarīgāko.

Autors pārstāv organizāciju, kuras mērķis ir attīstīt iedzīvotāju spēju kritiski izvērtēt dažādus viedokļus un argumentēti pamatot savu skatupunktu

Komentāri (19)

aivarstraidass 07.01.2014. 14.26

Teksts tiešām bija drusku piņķerīgs, bet pamatdoma ir pietiekami skaidra. Šo iniciatīvu noteikti ir vērts atbalstīt. Ņemsim vērā, ka 18 un 19 g.v. jaunieši bieži vien joprojām ir vidusskolā. Ja debates var palīdzēt sākt domāt par aktuāliem jautājumiem, kļūt politiski aktīviem vai nobalsot vēlēšanās, tad tam ir liela loma. Nemaz nerunājot par spēju interesanti komunicēt. No otras puses, ir jāpadomā arī par sociālām institūcijām, no kurām šīs debatēšanas prasmes var daudzmaz organiski izaugt. Sengrieķu retorika noderēja tiem, kuri runāja tautas sapulcēs; mūsdienu britu debatēšanas tradīcija kalpo viņu pilsoniskajai sabiedrībai – kur sanāksmju vadīšana un dažādu viedokļu saskaņošana ir tikpat attīstīta kā pati debatēšanas kultūra.

Latvijā debatēšana var pārtapt par skatāmu sporta veidu (kaut ko līdzīgu PSRS okupācijas laiku KVN – “Klub vesjolih i nahodčivih”), kam ir ļoti maz sakara ar to, kā cilvēki saskaņo viedokļus “īstajā dzīvē”. Te ļoti vietā Krievijas Valsts Domes priekšsēdētāja (2003-2011.g.) Borisa Grizlova teiciens: “парламент – не место для дискуссий” (Parlaments nav vieta disksijām). Arī Latvijā vairums sabiedriski nozīmīgu lietu tiek saskaņotas, meklējot konsensu – koalīcijas padomes un dažādās kuluāru apspriedēs, kur retorikai un diskusiju mākslai ir ļoti pakārtota nozīme. Savukārt Saeimas plenārsēdēs šos agrāk saskaņotos jautājumus liek uz balsošanu; un debatēs katra partija vien ieskicē vēlētājam savu nostāju nevis mēģina kādu pārliecināt.

Bet arī šādos apstākļos debatēt nav slikti – jo nekur nav teikts, ka izglītojošam pasākumam ir jābūt ar tūlītēju praktisku pielietojumu. Tas tomēr būs tā it kā atturībnieku sabiedrībā mācītu izteiksmīgi uzsaukt gruzīnu tostus.

+7
0
Atbildēt

2

    sausins > aivarstraidass 07.01.2014. 15.31

    …o nekur nav teikts, ka izglītojošam pasākumam ir jābūt ar tūlītēju praktisku pielietojumu…

    ja mērķis ir tieši pašu debašu prakšu, kultūras vai organizēšanas attistība tad varbūt !

    Manuprāt debates kā tādas un attiecīgi to kvalitāte ir nozīmīga kā viens no jautājuma apspriešans vai problēmas risināšanas instrumentiem !

    Debates kā formāla procedūra izpaužas gan saeimas zālē, gan t.s sabiedriskajās apspriešanās, gan masu medijos.

    Pēdējais zīmīgākais piemērs, kas iekrita prātā bija ” simts gramu kultūras” mēģinājums debatēt par arhitektūras kvalitāti – daudz dalībnieku, tēma sarežgīta un pēc dalībnieku pirmajām iespējām izteikties seko frāze – atvainojiet mums atvēlētais laiks beidzies !

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Andris > aivarstraidass 07.01.2014. 16.02

    > Kalvis Apsītis

    Es par to pašu – par „tūlītēju praktisku pielietojumu”. Būs. Gan praktisks, gan pielietojams. Protams, ne tūlīt. Bet, ja cilvēks tiek rosināts un mācās loģiski domāt (meklējot argumentus) un tikpat loģiski un argumentēti izteikt domu, tas viņam dzīvē allaž noderēs, kaut arī viņam nekad nenāktos uzstāsies seno grieķu iecienītajās tautas sapulcēs: smadzeņu kustināšana līdz šim nevienam skādi nav nodarījusi – būs mazāk papagaiļu.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

Kaspars Špūle 07.01.2014. 10.30

Autors ir organizācijas, kuras mērķis ir attīstīt iedzīvotāju spēju kritiski izvērtēt dažādus viedokļus un argumentēti pamatot savu skatupunktu, pārstāvis

——

Bet varbūt tomēr varētu saprotamāk? Piemēram, šādi:

“Autors pārstāv organizāciju, kuras mērķis ir attīstīt iedzīvotāju spēju kritiski izvērtēt dažādus viedokļus un argumentēti pamatot savu skatupunktu”

Vai curiki pamazām aizmirst latviešu valodas sintakses noteikumus?

+5
-3
Atbildēt

1

inta_s 07.01.2014. 10.24

Kritiskā domāšana ir laba lieta, tāpat kā godīgas debetes – tikai tām nevajadzētu pārvērsties par tādām kur viss balstīts uz vecām akadēmiskās vides dogmām, kuras kāds kontrolē lai cilvēku domāšanu ieliktu noteiktos rāmjos un jebkurš kas ir ārpus šiem rāmjiem ir *****.

+2
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu