Viedokļi par zemkopības ministres Laimdotas Straujumas virzīšanu valdības vadītājas amatā
Neraugoties uz ilglaicīgo darbību zemkopības nozarē, Ministru prezidenta amatam virzītā Laimdota Straujuma (Vienotība) Latvijas politikā ir “melnais zirdziņš” – grūti prognozēt, kāda rīcība no Straujumas sagaidāma, ja Valsts prezidents viņai uzticēs valdības veidošanu, aģentūrai LETA sacīja politoloģe Iveta Kažoka.
Kažoka uzsvēra, ka patlaban topošās valdības kontekstā ir iespējamas tikai spekulācijas par tēmu, jo ir divi nezināmie. Pirmais nezināmais ir pati Straujuma, kuras iepriekšējās darbības neļauj spriest, cik neatkarīga viņa ir savos spriedumos un rīcībā. Otrkārt, nav zināms, kas notiks, ja Valsts prezidents Straujumu nominēs kā valdības veidotāju. “Daudzas partijas var saņemt dažādus solījumus, bet, kad nominācija ir rokā, vecās vienošanās var tikt pārskatītas un mūs var sagaidīt pārsteigumi,” norādīja politoloģe.
Politikas pētniece arī atzina, ka saskaņā ar konstitūciju ministrus izvēlas premjera amata kandidāts, tāpēc daudz kas atkarīgs no tā, vai kandidāts sevi uzskata par patstāvīgu un pats lemj, ar ko kopā spēj sastrādāties un veidot komandu, vai arī sevi uzskata par dažādu partiju gribas izpildītāju. “Latvijas politikas lielā nelaime ir tā, ka mūsu premjeri ieraduši par sevi domāt otrajā kategorijā,” secinājusi Kažoka.
Zemkopības ministres lēmums iestāties partijā ir negaidīts, jo līdz šim par viņu runāts kā par iespējamu bezpartijisku, nevis “Vienotības” virzītu kandidātu, sacīja politoloģi. Kā bezpartijiskai kandidātei Straujumai būtu brīvākas rokas valdības veidošanā, tomēr šajā situācijā daudz kas esot atkarīgs gan no Valsts prezidenta rīcības, gan no pārējo partiju reakcijas, proti, vai tās vēlas redzēt, un vai tās atbalstīs “Vienotības” cilvēku valdības vadībā.
Kažoka norādīja, ka patlaban Valsts prezidenta vainas dēļ izveidojusies dīvaina situācija – ja prezidents pēc Zolitūdes traģēdijas bija sācis izrādīt līderisma pazīmes un izvirzījis uzstādījumu, ka politiskajiem procesiem jānotiek citādāk nekā līdz šim, prezidentam pašam bija jāizraugās premjera amata kandidāts un jāformulē principi, pēc kādiem jānotiek valdības veidošanai, nevis šis process jāuzdod partijām, kas neizbēgami nes līdzi politisko tirgu par spēku un amatu sadalījumu.
“Šobrīd neoficiāli izskanējusī informācija par potenciālo Ministru kabineta sastāvu izraisa sašutumu ne tikai partijās, bet ļoti lielā daļā sabiedrības, jo pie šāda portfeļu sadalījuma nav vērojams ne progress, ne iezīmes, ka šī sastāva darbību varētu noteikt citi principi, nekā līdz šim. Tas nav pārmaiņu, bet iekonservēšanas piedāvājums, kur grūti saskatīt ilglaicības dzīvotspējas pazīmes. Tas neizklausās pēc pārliecinoša piedāvājuma, tie drīzāk ir daži soļi atpakaļ pagātnē,” uzskata Kažoka.
Politoloģe norādīja, ka svarīgs ir arī šo notikumu politiskais konteksts – Zolitūdes traģēdija, Valda Dombrovska demisionēšana, jaunu partiju veidošanās. Ja pirms vēlēšanām tiktu izveidota valdība, kas tendēta uz situācijas iekonservēšanu, nevis pozitīvām pārmaiņām, tas radītu drošas pozīcijas un priekšrocības jaunveidojamajiem politiskiem spēkiem, kas vērsti uz attīstību – Ingunas Sudrabas, Einara Repšes, tieslietu ministra Jāņa Bordāna partijām -, kā arī tiem, kas līdz šim bijuši opozīcijā, sacīja Kažoka.
“Pie šādas Ministru kabineta struktūras, kāda neoficiāli nosaukta šodien, šo partiju izredzes palielināsies,” prognozē politoloģe.
Kažoka norādīja, ka “bumba un atbildība atkal ir Valsts prezidenta pusē”. Pēc viņas teiktā, prezidentam Bērziņam būtu nevis jāpakļaujas partiju īstermiņa interesēm par to, kā sadalīt amatus jaunajā priekšvēlēšanu valdībā, bet jānosaka, ka premjera amata kandidāta atbildība ir atrast pēc iespējas labāku Ministru kabineta sastāvu. “Uz Zolitūdes traģēdijas un Dombrovska demisionēšanas fona tas būtu labāk, nekā kārtējā sastiķētā valdība, kuras funkcionēšanas spējas ir apšaubāmas. Jaunajam Ministru kabineta sastāvam nevajadzētu būt vājākam, nekā iepriekšējam,” uzsvēra Kažoka.
Ja Straujuma kā premjera amata kandidāte rīkotos patstāvīgi un piedāvātu pārliecinošu Ministru kabineta sastāvu ar labu argumentāciju un skaidru rīcības plānu, šis būtu vispateicīgākais laiks izdarīt pavērsienu Latvijas politiskajā kultūrā, uzsvēra politoloģe. Partijām patlaban būtu ļoti grūti un riskanti noraidīt spēcīgu Ministru kabineta piedāvājumu, jo tādā gadījumā uz skatuves var parādīties jaunas topošās partijas, kas uz šī kontrasta rēķina var iegūt priekšrocības.
Vienlaikus Kažoka norādīja, ka Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, “Vienotības” un Zaļo un zemnieku savienības piedāvājums gaidāmajās vēlēšanās, visticamāk, būs līdzīgs – konservatīvs, bez pārmaiņām. Tas atstās daudz plašāku nišu partijām, par kurām varētu balsot liberālāk noskaņotie vēlētāji vai tie, kas vēlas pārmaiņas.
Brigmanis prognozē strauju virzību valdības vadītāja apstiprināšanā
Pēc zemkopības ministres Laimdotas Straujumas piedāvāšanas Ministru prezidenta amatam jautājuma risināšana strauji virzīsies uz priekšu, šādu viedokli LTV pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Politiķis uzskata, ka tagad sagaidāma strauja notikumu attīstība, jo kopš Valda Dombrovska demisijas ir pagājis gana daudz laika, turklāt partijas kopumā paudušas atbalstu Straujumai. ZZS Straujumu vērtē pozitīvi, atgādināja Brigmanis, piebilstot, ka šodien vēl notiks ZZS valdes sēde, kurā plānots tikties ar Straujumu.
Brigmanis uzsvēra, ka aizstāv domu, ka ZZS ir jāiet strādāt valdībā, un viņš domā, ka arī citi viņa kolēģi nav īpaši noskaņoti turpināt sēdēt opozīcijā.
Brigmanis noliedza, ka būtu panākta vienošanās par trīs ministru amatu piešķiršanu ZZS – šādas sarunas neesot notikušas. Partijas esot runājušas tikai par darbiem, kas jāizdara. Taujāts, kas tad atlikušajā laikā līdz vēlēšanām būtu jāizdara, Brigmanis minēja, ka galvenais ir valdībā nodrošināt koleģiālu darbu, bet esot arī citi praktiski jautājumi – elektrības cenu kāpums, “airBaltic” jautājums, “Liepājas metalurgs”, gatavošanās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā.
Urbanovičs: Straujuma ir kā laime Latvijai
Lai gan Straujuma atbilst tam, lai veidotu profesionāļu valdību, apvienība “Saskaņas centrs” (SC) nekādā veidā neatbalstīs “čuriku valdības” turpinājumu, aģentūrai LETA uzsvēra SC Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Iepriekš presē jēdziens “čuriku koalīcija” ticis lietots, atsaucoties uz labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) izteikumiem. Viņa runājusi par spēli, kad vienošanās laikā kabatā tiek turēti sakrustoti pirksti cerībā, ka tādā gadījumā norunu nākotnē varēs mainīt.
SC frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka Straujuma ir vērtējama kā laime Latvijai, viņa kā ilggadēja ierēdne saglabās savu izpratni par nepieciešamo rīcību, taču jāņem vērā, ka “Vienotība” pašreizējai zemkopības ministrei jau sagatavojusi lielus iemauktus, tāpēc SC nekādā gadījumā nevarēs atbalstīt viņas vadībā veidotu “čuriku valdību”.
Urbanovičs skaidroja, ka “Vienotība” ar šo soli ir apstiprinājusi, ka nav spējīga vienoties par kandidātu no sava vidus. Tam par iemeslu esot fakts, ka partijas biedri viens otru neieredz. Līdz ar to nācās virzīt Straujumu, kuru par sev lojālu uzskata gan jebkurš bijušais “tautpartijietis”, gan jebkurš Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis, norādīja politiķis.
Pēc viņa teiktā, pašai “Vienotībai” nav kandidāta, par ko varētu vienoties godīgā cīņa. “Vienotība” esot piekrāpusi Valdi Zatleru, “atņemot gan Valsts prezidenta amatu, gan neievēlot viņu par Saeimas priekšsēdētāju,” līdz ar to secināms, ka “Vienotība” ir krāpnieku banda, uzsvēra Urbanovičs. Šī situācija nāk par sliktu valstij, piebilda politiķis.
Komentāri (86)
buchamona 06.01.2014. 09.43
…Ja pirms vēlēšanām tiktu izveidota valdība, kas tendēta uz situācijas iekonservēšanu, nevis pozitīvām pārmaiņām, tas radītu drošas pozīcijas un priekšrocības jaunveidojamajiem politiskiem spēkiem, kas vērsti uz attīstību – Ingunas Sudrabas, Einara Repšes, tieslietu ministra Jāņa Bordāna partijām -, kā arī tiem, kas līdz šim bijuši opozīcijā, sacīja Kažoka…+++ un, kādas tad būtu šīs “pozitīvās pārmaiņas”, uz kurieni tās vedīs? :)Neesmu es “politologs” :), taču es redzu tikai trīs iespējamos virzienus – pirmais ir jau iesāktais ceļš ārā no krīzes, kas ir turēšanās pie principa netērēt neesošu naudu, otrs – tērēt neesošu naudu ar visām sekām un trešais uztaisīt valstī apvērsumu un mainīt visu gan iekš, gan ārpolitiku.
Tas, ka Straujuma iestājās Vienotībā ir kaut kāda garantija, ka jaunais premjers, ja Straujuma tiks apstiprināta, turpinās iepriekšējās valdības iesāktos darbus.
Kažoka ir “monarhiste,” :) ja jau viņa saka, “… daudz kas atkarīgs no tā, vai kandidāts sevi uzskata par patstāvīgu un pats lemj, ar ko kopā spēj sastrādāties un veidot komandu, vai arī sevi uzskata par dažādu partiju gribas izpildītāju. “Latvijas politikas lielā nelaime ir tā, ka mūsu premjeri ieraduši par sevi domāt otrajā kategorijā,” secinājusi Kažoka…”
Tad, kāda jēga ir vēlēšanām, kur vēlētājs atdod savu balsi kādai no politiskajām partijām, ja “pozitīvā” premjera īpašība ir “politiskā patstāvība” attieksmē pret Saeimas valdošo koalīciju, kaut vai. Tā sanāk, ja noved Kažokas domu gājienu līdz galam :)
Visādi ” politiskie gudrīši” atkal sāk rosīties, sāk darīt savu melno darbu un tracināt vēlētāju, sludinot gaišu nākotni, kuru ievest Latvijā var caur neformulētu bet ” pozitīvu pārmaiņu” ieviešanu, vārdu sakot – runas ir atkal par tiem pašiem baltiem zirgiem un jātniekiem.
16
efeja60 > buchamona 06.01.2014. 15.54
Šitais tiesiskais nihilisms ar burtisko likumu tulkošanu, nevis tulkošanu pēc jēgas, vienreiz ir jāizbeidz
===================
Pēc kādas jēgas? Kur tā jēga rodama, ja ne veselajā saprātā? Liberasti kādu jēgu grib, tādu ieliek vienmēr un visur, bez nekāda pamata.
0
Ieva Priedenfelde > buchamona 06.01.2014. 12.04
No šāda skata punkta raugoties “bezpartejisks” premjers, vai ministrs ir absurds, ja mēs dzīvojam parlamentārā valstī.
=====
Pilnīgs sviests! Demokrātiskas valsts galvenā pazīme ir varas dalīšanas princips. Mēs nedzīvojam parlamentārā valstī, jo Satversmē par to nav nekas teikts. Parlamentāra valsts ir ar cirvi tavā galvā iecirsta dogma, kas tev traucē domāt plašāk.
0
inta_s > buchamona 06.01.2014. 10.47
riņķī apkārt,
” pie principa netērēt neesošu naudu”
Es uzslavēju Jūs par sapratni, ka ir nepieļaujams tērēt neesošu naudu un atbalstu šādu nostāju pilnībā. Diemžēl esošās monetārās sistēmas ietvaros mēs visi tērējam neesošu naudu, tā kā privātas bankas rada jaunu naudu no zila gaisa uz aizdevuma/parāda pamta.
Ir nepieciešamas monetārās reformas lai tik tiešām mēs netērētu neesošu naudu.
Rekomendēju iepazīties ar Michael Kumhof izskaidroto Chicago plan:
http://www.youtube.com/watch?v=YnAtHbDptj8
un Adair Turner darbu:
http://www.youtube.com/watch?v=J4Wsu_svOAc
Šie ir jau divi tehnokrāti kas atzīst nepieciešamību reformēt esošo monetāro sistēmu.
0
Poksis > buchamona 06.01.2014. 10.56
Šeit populari izskaidrots kas kam ir paradā, un kapēc.
http://www.youtube.com/watch?v=9HBCP-NbxaU
0
dro > buchamona 06.01.2014. 11.36
riņķī apkārt. Par to pesimistisko histēriju, kura valda tvitertelpā un citur…:))) Tas ir tāds stils, bez konkrēta satura :)
________________________
Nav, nav satura. Lielākais gandarījums par ZZS atgriešanos koalīcijā:):):)
0
dro > buchamona 06.01.2014. 10.20
riņķī apkārt. Es Tev kategoriski nepiekrītu. Par valdības darbu atbild MP, un arī pēc Satversmes viņš sastāda valdību. Vai tiešām vēl nepietiek kolektīvās politiskās bezatbildības, kas katrai partijai dod iespēju visās nelaimēs vainot partnerus? Neticu, ka būs kāds pavērsiens, jo būtībā esam atgriezušies situācijā pirms rīkojuma Nr.2. Tviterī valda kolektīva skepse un pesimisms…Izniekots laiks, tagad sāksim cīnīties par ES piešķirtajiem miljoniem. Lai tos “sazāģētu” labs būs ne tikai Urbanoviča, bet jebkura Latvijas nīdēja atbalsts;(
0
dro > buchamona 06.01.2014. 12.22
riņķī apkārt. Manprāt ” kolektīva bezatbildība” iestājas tad, kad nav no kā prasīt atbildību, bet vienīgais brīdis, kad mēs, LR pilsoņi, varam prasīt atbildību no tiem, kuri veido politiku un tātad arī valsts ekonomiku, tas ir vēlēšanas.
________________
Tātad atbildību no politiķiem var prasīt tikai vienu dienu 4 gados? Paldies Dievam, tā nenotiek pat Latvijā, jo amatu bija spiests atstāt gan Kalvītis, gan nelaiķis Zemkopības ministrs.
0
Ieva Priedenfelde > buchamona 06.01.2014. 11.55
Tad, kāda jēga ir vēlēšanām, kur vēlētājs atdod savu balsi kādai no politiskajām partijām, ja “pozitīvā” premjera īpašība ir “politiskā patstāvība” attieksmē pret Saeimas valdošo koalīciju, kaut vai. Tā sanāk, ja noved Kažokas domu gājienu līdz galam
=============
Pats esi monarhists, ja uzskati, ka simtgalvainajam monarham – saeimai jābūt varai katrā jautājumā, katrā vietā. Varas dalīšanas princips ir katras veiksmīgas demokrātijas pamatā. Jā, Satversme ir tā rakstīta, ka bez saeimas vairākuma atbalsta valdību nevar izveidot un arīdzan tās darbs bez saeimas atbalsta ir visnotaļ apgrūtinošs . Bet tas nenozīmē, ka prezidentam ir jāstāv pie ratiem, kamēr Āboltiņa ar Zaķi izvēlas premjeru vai Straujumai jātur mute, kamēr Vienotības politbirojs dala ministru portfeļus.
0
buchamona > buchamona 06.01.2014. 12.59
Ino. Lielos vilcienos tā iznāk, ka reiz pa četriem gadiem varam prasīt atbildību no pašu ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Ir, protams, izņēmumi,rīkojumi N2, referendumi, atsevišķos gadījumos atsevišķi deputāti, vai ar politiku saistītas amatpersonas, kad iestājas kriminālatbildība, piemēram.
Salīdzinoši, valsts nav sacīkšu auto, bet gan kuģis. Kuģis jāvada, negriežot stūri karuselī uz vienu, vai otru pusi, jo tad tas sāk iet pa sinosoīdu, vai pat sagriezīsies par 180 :)
0
Alise > buchamona 06.01.2014. 12.15
Pievienojos R.A. viedoklim. Un Kažoka tiešām ir ko sapīpējusies, ja var kaut ko muldēt par bezpartejisku premjeru parlamentārā republikā ar partiju vēlēšanu sistēmu.
Tas, ka Straujuma, lai uzņemtos premjera amatu, iestājās partijā, kura to virza premjera amatam, un pirms tam virzīja ZM amatam, ir tikai apsveicami. Tas ir tikai un vienīgi loģiski.
0
Poksis > buchamona 06.01.2014. 11.23
Pēc Īslandes piemera aiz restēm jāsēž, godmanim,repšem(liepajas metalurgs),kalvītim,u.t.t.Bet pie mums vini raujas atpakal politika.Absurds.Un šie politiskie veidojumi ,nav jasauc par partijam, šie ir biznes projekti.
0
Alise > buchamona 06.01.2014. 12.21
Dikembe, nu nevajag sākt muldēt. kas tad ir LR, ja ne parlamentāra republika. lai tā būtu parlamentāra republika, nav jābūt nekur konkrēti ierakstītiem vārdiem “Latvijas Republika ir parlamentāra republika”. Satversmē ir aprakstīta LR uzbūve, un tā atbilst parlamentārai republikai.
Pēc jūsu loģikas sanāk, ka ja krimināllikumā pants nebūs nosaukts “Zādzība”, bet tajā būs tikai teksts par to, ka svešas kustamas mantas slepena vai atklāta nolaupīšana (tā ir zādzības definīcija Krimināllikumā) ir sodāma, tad mums Latvijā par zādzību soda nebūs.
Šitais tiesiskais nihilisms ar burtisko likumu tulkošanu, nevis tulkošanu pēc jēgas, vienreiz ir jāizbeidz. Un tad vēl cilvēki brīnās, kādēļ tiesas nevienu neiesēdina, un neskatās pēc būtības, un tiesām kaut ko pārmet, bet paši cilvēki dara tieši tāpat, kad viņiem tas ir izdevīgi.
0
ligakalnina > buchamona 06.01.2014. 10.43
Taisnība jums abiem, šeit nav variants “vai nu, vai nu”, bet gan variants “gan, gan”, svarīga gan partija, gan arī personība.
Bet, piekrītu INo tādā ziņā, ka Latvijā sen iedibināts kolektīvās bezatbildības princips, un tas nav tikai politikā, bet, jebkur, konkrētā atbildīgā nav nekur un ne par ko, ļoti ērti visiem, kas pie varas, mazākas vai lielākas, un mainīt šo principu nav ieintersēts neviens politiķis, jo visur jau arī ir politiķu ielikteņi.
Tā jau arī ir daļa no t.s. “Grūtupa likumiem” – lasi nevienu amatpersonu vai politiķi pie atbildības saukt nevarētu, lai ko tā arī neizdarītu.
Un politologu teiktais, protams, jāuztver kritiski, bet, saukt viņus par musinātājiem arī nav īsti preizi, tu taču vari viņiem piekrist, vari nepiekrist, ja tev pašam ir smadzenes, tas ir labāk, kā PSRS laikos, kad pastāvēja tikai viens oficiāls viedoklis, un nekādi politologi neeksistēja.
R.A. – ir vēl ceturtais variants – tērēt esošo naudu, bet, daudz racionalāk, un tikai tur, kur tas patiešām nepieciešams, un arī sociālos pabalstus maksāt tikai tiem, kam tas nepieciešams, nevis miljonāriem desmitos tūkstošos, nebūvēt “zelta tiltus”, “zelta VID ēkas”, utt., u.t.g, vairāk naudas dod medicīnai, uzturēt mazāku un lētāku birokrātiju, utt.
Mums budžets samērojams ar Lietuvas un Igaunijas budžetu, bet, tur ir visiem pieejama medicīna, jo tai, tāpat, kā ES, atvēlē kaut kur 4-5% no IKP, arī armijai tur atvēlē daudz vairāk, Latvijā medicūnai nu jau nav pat 3% no IKP, tā kļūst arvien nepieejamāka, armijai arī nu jau tuvu !%, ja šeit mums daudz mazāk, kā kaimņiem, rodas jautājums, kur tad mums aiziet tā nauda, kur tad mums vairāk, kā viņiem?
0
buchamona > buchamona 06.01.2014. 11.09
Ino,dzeri. Manprāt ” kolektīva bezatbildība” iestājas tad, kad nav no kā prasīt atbildību, bet vienīgais brīdis, kad mēs, LR pilsoņi, varam prasīt atbildību no tiem, kuri veido politiku un tātad arī valsts ekonomiku, tas ir vēlēšanas. Es atjaunotajā LR rakstītus tekstus uztveru burtiski :)) un, ja tiek pausts viedoklis, ka premjera ” pozitīvā” īpašība ir neatkarība no partijas, kuru viņš pārstāv, tad tas tikai nozīmē, ka situācija, kad politiskai partijai nav nekāda teikšana pār premjeru, kuru tā ir izvirzījusi, veido šo kolektīvo bezatbildību, pret kuru mēs iebilstam. Tas pats attiecas uz katru no ministriem. Kā lai vēlētājs vērtē ministra darbu, ja pēc portfeļa saņemšanas šim kungam ar ” dzimto partiju” vairs nav nekāda sakara? No šāda skata punkta raugoties “bezpartejisks” premjers, vai ministrs ir absurds, ja mēs dzīvojam parlamentārā valstī.
Es piekrītu viedoklim, ka šie 10 turpmākie mēneši man kā vēlētājam būs labs laiks pārdomām par kuru no partijām es balsošu nākošajās vēlēšanās, vērojot to, kā šī ” 10 mēnešu” valdība turpinās iesāktos darbus, cik sakarīgi šajā kontekstā katra koalīcijas partija strādās, cik daudz tur būs darbs, cik pirmsvēlēšanu lozungi, bet, kā lai es izdaru savu izvēli, ja patiesībā neviena partija vairs neatbild par to, ko dara viņu premjers, vai ministri? Tieši šāda situācija ir tā, kuru mēs saucam par kolektīvo bezatbildību.
Par to pesimistisko histēriju, kura valda tvitertelpā un citur…:))) Tas ir tāds stils, bez konkrēta satura :)
0
Poksis > buchamona 06.01.2014. 10.38
Par politologu netīrajam spēlēm 100% piekrītu,tie ir galvenie tautas musinatāji un smadzeņu skalotaji.
Gribetu precizēt par naudas tērēšanu. Precīzāk par kontroli, ja kāds gudrais ir aizdevis naudu Liepājas metalurgam tad viņam ir par šo aizdevumu jaatbild,ja kāds veiksmīgi šo naudu ir iztērējis personīgos nolūkos, tas nav jasauc par uzņēmējdarbību, bet gan par zādzību lielos apmēros.Pretēja gadījumā sanāk smieklīga situācija, ka tauta ekonome un ar vienu rokas vilcienu kāds var iztērēt , nenesot atbildību.
0
ligakalnina > buchamona 06.01.2014. 11.17
Par bezpartejisko premjeru 100% piekrītu, ka tas ir absurds, bet tas, ka mēs varam prasīt atbildību no politiķiem tikai reizi 4 gados, tas arī ir absurds, Latvijā sen jāmaina likumdošana uz amatpersonu lielākas atbildības pusi, es te nedomāju tikai politisko atbildību.
Par tādu Pareksa “pārņemšanu”, kādu veica Godmanis, manuprāt, citur viņš sen būtu aiz restēm, kā Islandē daži politiķi par valsts bankrotu.
0
Timurs Čuntonovs 06.01.2014. 14.42
Lasu Urbanoviča atklāsmes par čurikiem (kas tie tādi? padomju laikos krievi ieviesa vārdu “čurkas”, tagad arī čuriki parādījušies, bet, kā saprotu, sevi Urbanovičš un Co ne par čurkām, ne čurikiem neuzskata), man mati ceļas stāvus. Starp citu Twitterī Spīdola ir piesekojusi Laimdotai. :) Vai Laimdota nebūs par strauju mūsu “mazajai” laimes zemei Latvijai??:)
0
janis17 06.01.2014. 10.17
kažokas jaunkundzes apšaubāmo un neprecīzo viedokļu popularizēšana IR slinkuma dēļ sameklēt kādu citu bez tiem diviem “mūžīgajiem politologiem” ir noziedzīga manipulēšana ar sabiedrisko domu!
Kad vajag, kažoka apmet kažoku uz vienu vai otru pusi:
“Es ne sevišķi ticu personības izšķirošajai lomai politikā. Lielos vilcienos procesus parasti nosaka daudzu cilvēku mijiedarbība un sistēmas, kas tās rezultātā veidojas.”
http://politika.lv/article/dombrovska-era
šodien atkal : “daudz kas atkarīgs no tā, vai kandidāts sevi uzskata par patstāvīgu un pats lemj, ar ko kopā spēj sastrādāties un veidot komandu, vai arī sevi uzskata par dažādu partiju gribas izpildītāju”
20
+4
-9
Atbildēt
+6
-11
Atbildēt
+4
-7
Atbildēt
+4
-7
Atbildēt
+2
-4
Atbildēt
+3
-4
Atbildēt
+5
-6
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+5
-4
Atbildēt
+7
-6
Atbildēt
+8
-7
Atbildēt
+5
-3
Atbildēt
+5
-3
Atbildēt
+6
-3
Atbildēt
+4
-1
Atbildēt
+10
-5
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
+12
-3
Atbildēt
+12
-2
Atbildēt
+15
-5
Atbildēt
@Poksis > janis17 06.01.2014. 11.26
Man vis ir kartībā, viena putrā sajauc tu.Es runaju, ja devalvet latu ,nebūtu parāda.,ciestu galvenie burbuļa pūtēji bankas.Tagad bankas pelna 180 milj. ,bet maznodrošinatiepaliek par ubagiem un mūk prom.Paldies vienotībai un bezatbildīgai politikai.
0
Poksis > janis17 06.01.2014. 10.42
Par Vilka twitter rakstu.Ko tad viņi iesēja, parādus SVF , kurš tad tos parādus atdos, bērnu ,bērni vēl maksās par šiem sējas darbiem.Iesēja nevienlīdzību,kultiveja bezatbildību.Kamēr viņi nodarbojās ar sējas darbiem mūs ir palicis 3000000 cilvēku mazāk.Lūk patiesība par Vienotības lauksaimnieciskajiem darbiem.
0
Ieva Priedenfelde > janis17 06.01.2014. 12.19
lietussargs esmu pirmspensijas vecumā, ir uzkrājumi.Man lata devalvācija būtu bijusi katastrofa – tāpat kā visiem pensionāriem.
=============
Devalvācija par 15% nebūtu nekāda katastrofa, sekas justu maksimums gadu. Bet algas samazināšana policistiem par 40%, skolotājiem par 50%, IKP kritums par 20% bija gan katastrofa. Vēl tagad algas nav atjaunotas pirmskrīzes līmenī.
0
ligakalnina > janis17 06.01.2014. 10.56
Nu ko tev tā Kažoka nodarījusi, katram tiesības izteikties, un viņa nebūt nav no tām dumjākajām.
Un ir tāda lieta kā dialektika, vienos apstākļos noteicošā loma ir personībai, citos – partijai, sabiedrībai, utt., kur te pretrunas?
0
efeja60 > janis17 06.01.2014. 15.59
Ivar, nebiedē tautu ar Baltkrieviju. Es varu Tevi pabiedēt ar Lielbritāniju, Poliju, Šveici, kur devalvācija bija vienu reizi un 10-15%.
0
piziks > janis17 06.01.2014. 11.32
Sējējs Vilks? Zviedru banksteru kreklā un apakšbiksēs?!
0
Poksis > janis17 06.01.2014. 12.25
Plus vēl tas parāds SVF būs jaatdod bernu bērniem,Mūsu ekonomika vel ilgi stagnes
0
Ieva Priedenfelde > janis17 06.01.2014. 12.08
uz visādām kažokām, providusiem, ijabiem un citiem kaktu pūšļotājiem.
======
:D Nedēļas komentārs!
0
dro > janis17 06.01.2014. 10.21
aivarsk. Ja nepiekrīti Kažokai, izlasi ko Tviterī raksta finmins Vilks, bet vislabāk domā ar savu galvu:)
0
dro > janis17 06.01.2014. 11.14
edgars_svirskis. Tev viss vienā putrā. Aizņēmums, devalvācija ir dažādas lietas. Devalvācija nenozīmētu maznodrošināto dzīves līmeņa pazemināšanos? Tā nāktu par labu tiem, kuru kredīti bankās bija latos:)
0
Poksis > janis17 06.01.2014. 10.54
Nu ja tā mēs arī dzīvojam.Vienotība nav vainīga , bet vienotība zin kurš ir vainīgs,vainīgo piesegšana arī ir noziegums.Islandē tiesāja šādus varoņus.Pie mums nekas tāds tuvakaja laika nav iespējams.Vienotībai pastavēja iespēja devalvet Latu, viņi to neizdarīja.Labak ir atņemt maznodrošinatajam slānim naudu ,nevis bankam.Skaists valsts glābšanas modelis,taisnīgs.
0
janis17 > janis17 06.01.2014. 14.09
lno aivarsk. Raksts ir par Straujumu, tādēļ nesaprotu, kādēļ būtu jāapspriež Kažoka?
_______________________________________
Tāpēc, ka ir kažokas viedokli pasniedz, kā Delfu orākulu, jo ir slinkums sameklēt vēl kādu politikas ekspertu bez minētajiem šarlatāniem…
0
Ieva Priedenfelde > janis17 06.01.2014. 12.13
Devalvācija nenozīmētu maznodrošināto dzīves līmeņa pazemināšanos
=========
Ja ir krīze, tad dzīves līmenis tāpat pazeminātos, jautājums, kam uzkraut smagāko nastu – krīzes vaininiekiem, bankām, vai nabadzīgākajai sabiedrības daļai.
0
Poksis > janis17 06.01.2014. 11.00
Ja mūsu tauta būtu pietiekami izglītota politiskajos notikumos un politika, tad visi šie biznes projektu partijas sen jau izmirtu. Bet nu izglītības līmenis ir tāds kāds ir.Tāpēc tauta ieklausās gudros cilvēkos,bet šie gudrie, apzinoties problēmu ar izglītību, izmanto šo situāciju ar partiju atbalstu. Informacijai jabūt daudzpusējai.
0
Valdemārs Valdemārs > janis17 06.01.2014. 16.29
Deviņdesmito gadu sākumā zlota devalvācijas sekoja viena otrai, līdz Polija, nomainot fiksētu kursu ar crowling peg un crawling band, 2000. gadā pārgāja uz praktiski brīvi peldoša kursa režīmu. Par kādu 10-15% devalvāciju Polijā ir runa? Savukārt Šveice, nespējot cīnīties ar kapitāla ieplūdi un kursa nostiprināšanos, kopš 2011. gada nogales ir atteikusies no peldoša kursa režīma un nofiksējusi franku pret eiro. Kāda tur vēl devalvācija?
0
janis17 > janis17 06.01.2014. 10.35
lno, tādu, kas domā ar savu galvu, ir pavisam maz un tie nekad nebūs vairākumā…vairākums pavilksies uz visādām kažokām, providusiem, ijabiem un citiem kaktu pūšļotājiem.
Vilka tvitterieraksts par ražas vākšanu arī nav tas pats precīzākais – drīzāk es teiktu, ka sapulcējušies ir pēc Ziemassvētku vecīša dāvanu maisa labumiem, kas ieradies ar 2014-2020 plānošanas perioda naudiņu!
0
Valdemārs Valdemārs > janis17 06.01.2014. 14.22
@DikembeSakamoto
Aritmētiski 15% uzkrājumu vērtības samazinājums nebūtu problēma, bet fiksēta kursa politikai ir viena kritiska nianse – tā paredz, ka centrālā banka apņemas šo politiku nemainīt. Devalvācijas cena ir uzticības zaudēšana turpmākajai politikai. Šī iemesla dēļ devalvāciju veic tik lielu, lai nākamā devalvācija vismaz sākumposmā sabiedrībai šķistu neiespējama. Tie noteikti nav 15%.
Bankām ir sabojāta bilance un piedevām likviditātes krīze, ja noguldītāji reaģē racionāli:D. Rezultātā ir jāemitē tik daudz papildus naudas, ka jaunas fiksētas kurss ir kārdinošs mērķis atkārtotam uzbrukumam. Rezultātā bieži seko nākamā valūtas kursa korekcija. Baltkrievijā kopš 2008. gada rubelis pret ASV dolāru ir zaudējis 3/4 no vērtības. Pašlaik rubeļa kurss ir stabils. Krugmana piesauktajā Argentīnā pēc 2001. gada krīzes peso pret ASV dolāru kopumā zaudēja 2/3 no sākotnējās vērtības. Kopš 2008. gada peso peldoša kursa apstākļos ir zaudējis vairāk nekā pusi no vērtības. Gadās, ka vispār neizdodas atjaunot uzticību naudas stabilitātei.
0
vietējais > janis17 06.01.2014. 11.51
esmu pirmspensijas vecumā, ir uzkrājumi.Man lata devalvācija būtu bijusi katastrofa – tāpat kā visiem pensionāriem.
0
dro > janis17 06.01.2014. 10.42
aivarsk. Raksts ir par Straujumu, tādēļ nesaprotu, kādēļ būtu jāapspriež Kažoka? Nejūsmoju ne par Kažoku, ne Ijabu vai Urbanoviču, bet ir reizes, kad varneši dod iespēju pat Kabanovam norādīt uz kādu nejēdzību. Dombrovska neloģiskā demisija norāda , ka mūsu valstī kaut kas aizgājis pavisam greizi.
0
dro > janis17 06.01.2014. 10.44
edgars_svirskis. Nevajag muldēt. Ne Vienotība noveda valsti līdz krīzei, ne Vienotība vainīga aizņēmumos.
0