Pēc pārbaudes ekspluatācijā nodota Ķirsona ēstuve

Zolitūdes veikala būvniecības sadalīšanu kārtās un jumta labiekārtošanu atzīst par tiesisku

Rīgas pilsētas būvvalde piektdienas pēcpusdienā pabeigusi ēstuves “Ķirsons Māja” saskaņošanas dokumentu izvērtēšanu, apsekojusi objektu un nolēmusi būvi pieņemt ekspluatācijā, informē būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. Savukārt sagruvušā Zolitūdes lielveikala “Maxima” būvniecības sadalīšana kārtās un jumta labiekārtošana bijusi tiesiska, konstatējusi Rīgas pašvaldība.

Uzņēmums “Lido” informē, ka līdz ar pieņemšanu ekspluatācijā Ķirsona ēstuve nekavējoties ir atsākusi darbību. Tuvākajā laikā lieta tiks nodota Rīgas domes Administratīvajai komisijai, kas lems par soda lielumu ēstuves līdzīpašniekam Gunāram Ķirsonam, kurš uzņēmies atbildību par ekspluatācijā nenodotas ēkas izmantošanu. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par patvaļīgu ēkas ekspluatāciju Ķirsonam varētu piemērot sodu no 50 līdz 5000 latu.

Ķirsons savu jauno ēstuvi apmeklētājiem atvēra jau vasaras vidū, taču 2.decembrī viņam to nācās uz laiku slēgt, jo atklājās, ka tā nav nodota ekspluatācijā.

Tikmēr Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka aģentūru LETA informēja, ka būvvalde, izskatot sagruvušā veikala Priedaines ielā 20 būvprojekta dokumentāciju, kā arī izvērtējot būvatļaujas izdošanas un ekspluatācijā pieņemšanas procesu, secinājusi, ka būvniecības sadalīšana kārtās un jumta labiekārtošana bijusi tiesiska.

Projektētāju un būvvaldes atbildīgo speciālistu darbā konstatēti formāli un procesuāli trūkumi, taču neviens no tiem neesot varējis būt par cēloni ēkas jumta sagrūšanai. Patlaban pieprasīti paskaidrojumi no atbildīgajiem būvvaldes darbiniekiem, pēc kā tiks lemts par turpmāko rīcību, informēja Žūka.

Pārbaužu rezultāti liecina, ka būvniecības sadalīšana kārtās un jumta labiekārtošana ir veikta atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, un tā ir normāla prakse gan Latvijā, gan citās valstīs.

Būvprojekta galvenajos rasējumos ir redzamas vienlaidus kopnes, to nomaiņa pret divdaļīgām būvniecības laikā tika veikta autoruzraudzības kārtībā, un normatīvo aktu regulējums neparedz šo detalizēto rasējumu saskaņošanu būvvaldē.

Būvprojektā norādīts, ka slodzes ir rēķinātas, lai tās noturētu projektā paredzēto jumta labiekārtojumu, turklāt būvprojektā norādīts, ka slodzes būvdarbu laikā nedrīkst pārsniegt tās, kas paredzētas ekspluatācijas laikā. Būvprojekta būvkonstrukciju daļas ekspertīzi veicis sertificēts būvinženieris.

“Jāuzsver, ka kopš 2009.-2010.gada, kad tika pieņemti lēmumi par vērtētajiem būvprojektiem, būvvalde ir pilnveidojusi to izvērtēšanas un aprites kārtību, tādēļ situācijas, ka tiek pieļauti procesuālie pārkāpumi, vairs nav iespējamas,” uzsver Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Pārbaudes rezultātā konstatēti nebūtiski trūkumi gan skiču, gan tehniskajā projektā, piemēram, rasējumu atsevišķas lapas nav parakstījuši to tehniskie izstrādātāji, taču šis pārkāpums ir formāls un saskaņā ar normatīvajiem aktiem nevar būt par pamatu atteikumam saskaņot skiču projektu.

Par būvprojekta atbilstību Būvniecības likumam, Latvijas būvnormatīviem un vispārīgajiem būvnoteikumiem ir atbildīgs būvprojekta vadītājs, kurš pēc būvprojekta iesiešanas, parakstīšanas un iesniegšanas būvvaldē uzņemas pilnu atbildību par to.