Apbalvoti labākie darbi konkursā par Gunāra Astras „Pēdējo vārdu”

Nacionālais arhīvs ir izveidojis virtuālo izstādi – 1983.gada politiskās prāvas okupētajā Latvijā

Annas Elizabetes Griķes darbs „Gunāra Astras runas „Pēdējais vārds” saturiskā un lingvistiskā analīze” saņēmis galveno balvu „Daugavas vanagu” rīkotā literārā konkursa „Gunāra Astras un viņa līdzgaitnieku/laikabiedru loma Latvijas neatkarības atjaunošanā” otrajā kārtā. Pagājušās nedēļas beigās „Daugavas vanagi” (DV) apbalvoja labāko darbu autorus, Ir.lv informē DV pārstāve Laura Millere.

Atzīmējot Latvijas brīvības cīnītāja un disidenta Gunāra Astras 1983.gada 15.decembrī padomju tiesai teiktā apsūdzētā pēdējā vārda apaļo gadadienu, DV balvas konkursā 13.decembrī saņēma arī otrās vietas ieguvēja Zane Bondare un trešās vietas ieguvēja Anastasija Smirnova no Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes. Pirmās vietas ieguvējai tika 250 latu prēmija, pārējām – 100 latu.

Konkursa pirmajā kārtā uzvarēja Limbažu 3.vidusskolas audzēknis Artūrs Grugulis.

Konkursa par Gunāra Astras nozīmi Latvijas vēsturē otrajā kārtā piedalījās arī Guntis Ozols (Limbažu 3.vidusskola), Rita Kurele (Mazsalacas vidusskola), Dāvis Vasariņš (Limbažu 3.vidusskola) un Kristers Zīvers no Ēveles pagasta.

Sarīkojuma ietvaros viesnīcā „Radi un draugi” tika atklāta arī Latvijas Valsts arhīva darbinieku sagatavotā virtuālā dokumentu izstāde, kas veltīta vairākiem disidentiem, jo šogad aprit 30 gadi kopš padomju Latvijā notika virkne politisko prāvu. Tolaik astoņi cilvēki – Gunārs Astra, Jānis Barkāns, Ints Cālītis, Lidija Doroņina-Lasmane, Gunārs Freimanis, Boriss Grezins, Jānis Rožkalns un Jānis Vēveris par „pretpadomju aģitāciju un propagandu” tika notiesāti un ieslodzīti PSRS „labošanas darbu kolonijās”, bet Ģedertam Melngailim par to tika piemērota piespiedu ārstēšana „speciāla tipa psihiatriskajā slimnīcā”.

Šie 1983.gada notikumi iegājuši vēsturē kā pēdējā vērienīgā PSRS okupācijas varai nepakļāvīgo cilvēku vajāšanas kampaņa Latvijā. Lai arī arestēti tolaik tika „tikai” deviņi cilvēki, tomēr kratīšanas notika vismaz 50 dažādu cilvēku dzīves vietās, savukārt pratināto cilvēku skaits sniedzas simtos. Lai arī varai nevēlamo cilvēku aresti, tiesāšanas vai pat tikai izsekošana notika arī turpmākajos gados, tomēr nekad pēc tam, līdz pat PSRS sabrukumam, politisko represiju apjoms Latvijā nesasniedza tādu intensitāti kā 1983.gadā.

Pieminot šos notikumus, Latvijas Nacionālais arhīvs ir izveidojis virtuālo izstādi – 1983.gada politiskās prāvas okupētajā Latvijā. Izstādi ir sagatavojuši Latvijas Nacionālā arhīva speciālisti Aija Kalnciema, Ainārs Bambals, Ainars Mazvērsītis, Guntis Švītiņš un projekta vadītājs Gints Zelmenis.