U-pagrieziens • IR.lv

U-pagrieziens

66
Kijeva. Neatkarības laukums. 16.decembris. Foto: AFP/LETA
Lolita Čigāne

Nekaunīgais spiediens uz Ukrainu no Krievijas puses droši vien arī ir ietekmējis dažu valstu prezidentu atteikumu piedaīties Soču olimpiādes atklāšanā

Kad Armēnijas prezidents 2013.gada vasarā paziņoja par U-pagriezienu (U-turn) attiecībās ar Eiropas Savienību, atsakoties no idejas ar Eiropas Savienību noslēgt asociācijas un t.s. ES un Armēnijas padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības līgumu, sabiedrība paburkšķēja, pieņēma prezidenta solījumu, ka Muitas savienība ar Krieviju neapgrūtinās saišu veidošanu ar Eiropas Savienību, un par šo vairāk vai mazāk aizmirsa.

Armēnijas situācija ir neapskaužama – tā ir faktiskā kara stāvoklī ar Azerbaidžānu Kalnu-Karabaha reģiona dēļ, un tai nav nekādu ekonomisku vai citāda veida attiecību ar lielāko kaimiņu Turciju.

Savukārt Ukrainas prezidenta Janukoviča pēkšņais 21.novembra paziņojums par U-pagriezienu attiecībās ar Eiropas Savienību ir izsaucis tik asu reakciju, ka jau gandrīz mēnesi Kijevas ielās atrodas protestētāji, protesti kulminācijās sasniedz vairāku simtu tūkstošu cilvēku līdzdalību. Ukrainas augstākās amatpersonas publiski ir norādījušas, ka lēmums par nepievienošanos Asociācijas un tirdzniecības līgumam ar Eiropas Savienību radies Krievijas spiediena rezultātā. Tomēr Krievijas amatpersonas to turpina noliegt un apgalvo, ka nepievienošanās līgumam esot tikai un vienīgi Ukrainas izvēle.

Ukrainas sabiedrībai šī izvēle ir skaidra – pēc Padomju Savienības sabrukuma Polijas un Ukrainas dzīves līmenis bija apmēram līdzīgs. Pēc sekmīgas integrācijas Eiropas Savienībā Polijas iekšzemes kopprodukts pašlaik apmēram trīs reizes pārsniedz Ukrainas. Turklāt Ukrainai pašlaik ir viens no dārgākajiem ārējiem parādiem pasaulē – tā apkalpošana maksā milzu līdzekļus no tā jau nabadzīgā valsts budžeta. Ukrainas parlamenta deputāti no paša prezidenta Janukoviča Reģionu partijas ir pilnīgā neizpratnē – tie vairāk nekā gadu intensīvi strādāja pie likumiem, kas ļautu parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, bet tagad prezidents vēlas izdarīt U-pagriezienu.

Kā to patlaban redzam Ukrainā, šādu U-pagriezienu sekas var būt dramatiskas. Ilgstoši protesti un Ukrainas prezidenta mētāšanās starp Briseli, Maskavu un Ķīnu pamatīgi iedragājuši jau tā smagā situācijā esošo Ukrainas ekonomiku.

Domājot par politiskajiem U-pagriezieniem, nāk prātā britu premjerministres Margarētas Tečeres leģendārais teiciens, kad partija viņu aicināja mazināt ekonomisko reformu tempu: “You turn [U-turn] if you want to. The lady’s not for turning” – “Pagriezieties, ja vēlaties, [šī] lēdija nav [domāta] griešanai”. Šis teiciens un Tečeres politiskā stāja kopumā ir leģendāra, demonstrējot politisko principialitāti.

Nekaunīgais spiediens uz Ukrainu no Krievijas puses droši vien arī ir ietekmējis Vācijas prezidenta Gauka, Igaunijas prezidenta Ilvesa un Francijas prezidenta Olanda lēmumus nepiedalīties Soču Olimpiskajās spēlēs 2014.gadā. Es būtu priecīga, ja arī Latvijas prezidents Andris Bērziņš spētu ieņemt principiālu nostāju šajā ģeopolitiski tik svarīgajā jautājumā.

Autore ir Saeimas deputāte, VIENOTĪBA

 

Komentāri (66)

gliters 16.12.2013. 15.34

Atradu anekdoti par Putinu un Ukrainu:

Приходит Путин к гадалке и спрашивает:
– А ну, скажи циганка, что будет через 10 лет?
– Война с Украиной
– Та! – махнул рукой Путин, – это мы знаем, это у нас в планах…
Ты мне расскажи что-нибудь бытовое, как люди будут жить? Ну, например, сколько будет стоить в Москве бутылка пива?
– 6 гривен.

+18
-2
Atbildēt

1

ligakalnina 16.12.2013. 16.29

http://www.echo.msk.ru/programs/personalno/ – intersants, kaut, manuprāt, pārāk optimistisks, Troicka viedoklis par notiekošo Ukrainā.
Vispār jau, parādās versija, ka, ja Krievija nevarēs savākt visu Ukrainu, Krimā notiks nemieri un “labprātīga” pievien. Krievijai, tāds esot viens no Kremļa scenārijiem, tur stāv Melnās jūras flote, utt., un Krievija nekad nepieļaus, lai tā nebūtu tās kontrolē.

+4
-1
Atbildēt

7

    Dina > ligakalnina 16.12.2013. 19.54

    Maldies. Krievija savāks vidus un un dienvidaustrumu daļu – industriālos rajonus. Rietumi izveidos kaut kādu Mahno Republikusrietumu un centrālajā daļā, Kijevu ieskaitot. Audzēs kukurūzu un ganīs aitas. Bet Krima pacentīsies atdalīties un uzcept kaut kādu kārtējo Islāma Džamahiriju … Krievi centīsie to nepieļaut. Turki tieši otrādi – mēģinās pa kluso ar ASV palīdzību tur visādus sūdus taisīt un visādi tiem traucēt. Tur vispār var sanākt diezgan pamatīgs kašķis un domāju, ka par tirdzniecības elementu kļūs kaut tā pati Gruzija plus Karabaha … Tā ka šajā situācijā – ļoti labi, ka krievu tanki stāv tikai 50 km noTbilisi. Viņiem labi. Bez šī trumpja viņiem nebūtu faktiksi nekādu pretargumentu amīšu nekaunībai. Nesūtīs taču atkal raķetes uz Kubu … :)

    +1
    -9
    Atbildēt

    0

    inesite15 > ligakalnina 16.12.2013. 23.59

    > Kurmītis – vovo ! Tas jau kaut kur tuvāk izskatās – to li vēl būs !

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    inesite15 > ligakalnina 16.12.2013. 23.57

    > agrunte – var manīt, ka cilvēks nav pa Ukrainu padzīvojies – domā, ka šitie domoraščenije citu lietu kārtotāji ( kaut vai tie, kas tur tagad spieto )( un mūsējie speci arī :DDD ) varētu ko nebūt to ļaužu prātos ( un jaunlaiku golodomorā )( ar visām no tā izrietošajām sekām ) izmainīt.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Gaisma; Enģelis > ligakalnina 17.12.2013. 00.19

    :agrunte
    lai katra apgabala iedzīvotāji paši izlemtu, būt vai nebūt ar Ukrainu
    —————-
    Manuprāt, Jūs ne visai izprotat situāciju Ukrainā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Andris > ligakalnina 16.12.2013. 17.04

    Ja es būtu UA cars, es sarīkotu referendumu, lai katra apgabala iedzīvotāji paši izlemtu, būt vai nebūt ar Ukrainu.
    Un nobidinātu valsts aģentūru, kura palīdzētu savā apgabalā mazākumā palikušajiem iedzīvotājiem apmainīties ar īpašumiem un dzīves vietu starp rietumu un austrumu jaunvalstīm.
    Pat ja no Ukrainas paliktu tikai Dņepars labais krasts, tas nāktu Ukrainai tikai par labu. Tā būtu kompāktāka un dinamiskāka valsts, ar kopīgu mentalitāti un aktīviem pilsoņiem. Šādai valstij būtu laba nākotne. Bet Dņepra būtu dabiska Eiropas robeža.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > ligakalnina 17.12.2013. 02.57

    Kurmīti, tev vajag saprast vienu krievu cilvēka kultūras dižo sastāvdaļu: tai piemīt histērija. Tas ir ģenētiski daudzos krievos – varbūt tāpēc, ka mūsdienu krievi ir radušies pārsvarā no pakļautajām tautām un arī pašu pirmā pieminēšana vēsturē sākas ar to ka šie bija pakļauti, tad nu viņi streso ne par ko. Tracina, ka visas šīs murgainās konspirāciju teorijas par Ukrainas teritoriju tiek apspriestas šeit nevis kādā pintiķu forumā.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Alise > ligakalnina 16.12.2013. 17.36

    agrunte, teoretizēt jau tā var :) bet diez vai mēs tādam scenārijam paši piekristu, ja līdzīgs priekšlikums tiktu izvirzīts par Latgali tikai tāpēc, ka tur ir vairāk kolonistu un tā ir vairāk pārkrievota.

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

emb_riga 17.12.2013. 08.24

Labs raksts.Īsi un konkrēti.Neko pielikt,ne atņemt.Vienīgais,Janukoviča mētāšanās pa pasauli liecina par smago Ukrainas ekonomikas stāvokli un izmisīgo vēlmi palikt pie varas par lielāko cenu,ko piedāvā pircēji.

+1
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu