Mums būtu jāaizbrauc ciemos uz Ukrainu un pašiem uz vietas un savas ādas jāpārliecinās par Austrumu labumiem
Pēdējā laikā grūti piefiksēt dienu, kad Latvijas ziņu lentēs neparādītos kārtējais spriedelējums par mūsu valsts izvēlētā Rietumeiropas kursa nepareizību, turklāt obligātā komplektā ar steidzīgiem un dažkārt pat ļoti jūsmīgiem gatavas alternatīvas piedāvājumiem. Šo piedāvājumu saraksts gan nav (un arī nevar būt) īpaši garš – deviņos no desmit runa būs par draudzības stiprināšanu ar visuvareno Austrumu kaimiņu un atlikušie piedāvājumi būs tā vai citādi centrēti ap lepnas neitralitātes uzturēšanu un pašiem savas, unikālas civilizācijas attīstīšanu.
Pašu piedāvātāju saraksts arī nesanāk neko daudz oriģinālāks. Piemēram, dažas mūžīgu saskaņu tikpat mūžīgi meklējošas politiskas organizācijas, kurām jau noslēgti līgumi ar Austrumu partneriem. Uzņēmēji, kurus ar Krieviju var saistīt gan pilnīgi leģitīmas, gan ne tik caurskatāmas intereses, turklāt vēl apvienojumā ar vecu (vairumā gadījumu – VDK) dienesta biedru sirsnīgo draudzību.
Sarakstu laiku pa laikam tāpat papildina mūsdienu Latvijas sabiedrībā vīlušies un to glābt alkstoši mākslinieki, izbijuši baņķieri vai kādas efektīvas valsts kontroles iestādes bijusī vadītāja. Nupat baudījām arī visai mākslinieciski noformētu politisko izrādi, neveiksmīgi papildinātu ar balta zirga (tehniski gan cilvēka-buldozera) un ģīboņa ainām.
Tālāk no viņu puses būtu jāseko praktiskākam piedāvājumam vai analīzei – ko tad mums šāda draudzība ar Krieviju vai lepna neitralitāte praktiski dos? Zemākas gāzes cenas, milzīgi plašs Latvijas preču noieta tirgus un nebeidzama tranzīta straume caur mūsu zemes ostām – tāda, šķiet, šodien ir standarta Krievijas draudzības virzītāju atbilde. Viens otrs vēl pamanās norādīt uz teju vai korumpētākās kaimiņvalsts dāvātu garīgo atdzimšanu, pretstatā Rietumeiropas it kā nestajam “morālajam pagrimumam”.
Tātad – par draugiem
Ja kādam šķiet, ka tas arī ir viss vidēja valsts iedzīvotāja apmierinātai dzīvei nepieciešamais, tad pie tā varētu apstāties. Prātīgi ļaudis tomēr lūko pēc parauga reālā pasaulē, un šādu Krievijas draudzības praktisku apliecinājumu ir pietiekami daudz. Mums tepat kaimiņos ir Baltkrievija, relatīvi netālu ir Ukraina un Moldova. Par izteikti draudzīgu Krievija noteikti uzskata arī Armēniju. Kā sokas šīm valstīm, baudot Krievijas draudzību un tās nesēju solītos labumus?
Sāksim ar tuvāko. Baltkrievijai ar Krieviju ir īpašas attiecības jau teju kopš PSRS sabrukšanas brīža. Kamēr baltkrievu “nācijas tēvs” tikai pastāvīgi solīja savu valsti padarīt par vēl vienu de facto Krievijas apgabalu, tikmēr pretī saņēma lētus resursus. Ar tiem pietika gan baltkrievu padomiskās sistēmas samērā ērtai uzturēšanai, gan nepieciešamo ārvalstu valūtas krājumu veidošanai (tos pašus resursus ar nelielu uzcenojumu pārdodot tālāk). Nupat baltkrieviem savi vārdi jāpierāda darbos, piemēram, obligātā kārtā jāpārdod Krievijas valsts korporācijām tāda vai citāda stratēģiska infrastruktūra vai jāpiekrīt Krievijas militāra rakstura objektu un vienību izvietošanai savā teritorijā. Tiklīdz šādas draudzīgas prasības tiek noraidītas vai laiks to apdomāšanai Krievijai šķiet par ilgu, tā draudzība momentā tiek aizmirsta. Lētas naftas, gāzes un valūtas krāni ciet!
Vienas tādas draudzīgas pamācības sekas Baltkrievijas sasniegumu fani kaimiņos varēja vērot pavisam nesen – milzīgas inflācijas un tukšu veikalu plauktu formā. Viss, protams, atkal nostājās savās vietās tiklīdz no baltkrievu vadības tika panākta kārtējā taustāmā pretimnākšana.
Krievijas savdabīgās draudzības izpausmes attiecībās ar Ukrainu ir vēl interesantākas. Pašlaik Ukrainā notiekošais šķiet jau ļāvis aizmirst pirms dažiem gadiem pieredzēto – kā vieni slāvu brāļi ziemas vidū atslēdza apkuri otriem. Kā pēkšņi plašais noieta tirgus var kļūt nepieejams draugu saldumiem vai vīnam vienas dienas laikā tikai tādēļ, lai uzskatāmi parādītu, cik šāda Krievijas draudzība īstenībā ir vērta. Te tāpat jāpiemin draudzīgā Krievijas karaspēka atrašanās abās valstīs un tā izmantošana vai pastāvīga piesaukšana šo valstu teritoriālās nedalāmības faktiskai (Moldovas Piedņestra) vai pagaidām “tikai” vārdos piesauktai (Ukrainas austrumi un Krima) graušanai.
Turklāt paradoksāli, bet tas notiek neatkarīgi no tā, cik Krievijai draudzīga un tīkama valdība konkrētajā brīdī valda Moldovā vai Ukrainā. Piemēram, pašreizējo Ukrainas vadītāju ievēlēja tieši ar krievisko Ukrainas austrumu un dienvidu balsīm.
Vispār jau par patlaban Ukrainā notiekošo būtu nepieciešams atsevišķs raksts. Lūgsim Dievu, lai viņu nevardarbīgā „eiro-revolūcija” tomēr izdotos!
Armēņi, līdzīgi kā baltkrievi, ar Krieviju arī draudzējas kopš PSRS sabrukuma laikiem. Ekonomiski šī draudzība droši vien nenodrošina neko vairāk kā elementāru izdzīvošanu, jo Armēnija ir viena no nabadzīgākajām valstīm pēcpadomju telpā. Armēņiem bez krievu draudzības arī nav nekādas citas izvēles – iespiesti starp viņiem naidīgo Turciju un Azerbaidžānu, ar kuru ir karots Kalnu Karabahas dēļ, viņi Krieviju un tās militāro klātbūtni uzlūko par teju vienīgo savas pastāvēšanas garantu. Uz tādiem pamatiem būvēta draudzība nešaubīgi nodrošina Krievijai iespējas brīvi pieprasīt jebkādu piekāpšanos un līgumu noslēgšanu vai nenoslēgšanu – faktiski mazo valsti pataisot par tādu kā protektorātu, bez savas ekonomiskās, drošības vai ārlietu politikas.
Kāda mācība?
Aplūkojot šādus vienas valsts draudzības un “abpusēji izdevīgas” sadarbības piemērus, ik dienu realizētus netālu no mūsu robežām, prātīgi domājošam cilvēkam rastos tikai viens jautājums – vai ar tādiem draugiem vēl ir vajadzīgi ienaidnieki? Sevišķi, ja runa ir par divpusējām attiecībām starp nelielu demokrātiju un lielvalsti, kuras pašreizējā vadība pirmo uzskata par vēsturisku kļūdu un savu iekšpagalmu vienlaicīgi, turklāt šos uzskatus nemaz necenšas slēpt.
Latvijai atšķirībā no Krievijas pašreizējiem draugiem vēsture ir iedalījusi daudz veiksmīgākas izvēles iespējas un mums tās jāturpina lietderīgi izmantot. Varbūt no Rietumiem nenāk lēta gāze un nafta vai milzīgas tranzīta plūsmas, taču tāpat no turienes nenāk padomju laikā tik ļoti attīstītā korupcijas sērga, tiesiskais nihilisms, personiskās atbildības trūkums vai zema darba kultūra. Un kur nu vēl pastāvīgi draudi pārskatīt savu sabiedroto teritoriālo integritāti vai tiesības uz siera un desu importu.
Ja kādam iepriekšminētais šķiet pārāk nemateriālu labumu uzskaitījums, tad mūsu realitāti un izvēles iespējas var izteikt arī skaitļos. Rietumu pasaulē konkurence noteikti ir sīvāka, taču tas ir nesalīdzināmi plašāks, drošāks un daudz maksātspējīgāks noieta tirgus (uz kuru Latvijas uzņēmēji eksportē teju 75% no visa saražotā). Austrumu apbrīnotājiem tāpat būtu jāzina, ka Latvijas tranzīta kritumus vai kāpumus galvenokārt veicina pašu tranzīta uzņēmumu cenu politika, nesaimnieciskums un Krievijas jaunbūvējamās ostas, nevis mūsu starpvalstu attiecību problēmas. Būtu naivi iedomāties, ka mums, padodoties Krievijas spiedienam, to attīstība pēkšņi tiktu apturēta un visa Krievijas tranzīta plūsma virzītos taisnā ceļā uz Rīgu vai Ventspili.
Turklāt neatbildēts paliek jautājums par tranzīta radītās pievienotās vērtības labumu visiem Latvijas iedzīvotājiem, ja nauda tāpat nogulst Ventspils un Rīgas brīvostas patieso “saimnieku” ārzonu koferos, tiek izlietota kādas Latvijas piejūras pilsētas reklāmas kampaņās, dārgu automašīnu iepirkšanai vai algojot pamatdarbā pietiekami nenoslogoto galvaspilsētas mēru.
Nobeigumam
Latvija ir izdarījusi savu izvēli un to nav nekāda pamata mainīt. Pat mūsu ekonomiskās attiecības ar Krieviju (vērtējot pēc tirdzniecības apgrozījuma pieauguma) vēsturiski nekad nav bijušas tik labas kā tagad, neraugoties uz mūsu integrāciju ES un NATO, mākslīgajām kravas auto rindām uz robežas, “fašisma atdzimšanu”, krievvalodīgo “apspiešanu” un pastāvīgo Latvijas atrašanos “Krievijas ienaidnieku” pirmrindniekos.
Lētu balsu zvejotāji un pašpasludināti mesijas vismaz varētu pacensties piestrādāt pie drošiem piemēriem vai Krievijas labās gribas faktiskiem apliecinājumiem. Facta non verba (darbi, nevis vārdi) patiesi skanēja jau pirms tūkstošiem gadu un arī tagad nezaudē savu jēgu. Nekas un nekur nav par brīvu. Par to vēstures gaitā ir pārliecinājušās daudzas valstis, to mēs labi saprotam arī savās ikdienas gaitās. Pat dažas peles droši vien par to iedomājas, tomēr skrienot garām sieram lamatās.
Kādēļ to negrib vai nespēj saprast mūsu Austrumu draudzības daudzie piedāvātāji? Tas ir atklāts jautājums. Varbūt atbilžu atrašanai tagad būtu visiem draudzīgi jāaizbrauc ciemos uz Ukrainu un pašiem uz vietas un savas ādas jāpārliecinās par Austrumu labumiem.
Autors ir 11.Saeimas deputāts, Reformu partija
Komentāri (48)
Andis 13.12.2013. 15.01
Nākotnē, aizejot padomjlaikus piedzīvojušo cilvēku paaudzēm, arī starp latviešiem aizvien vairāk parādīsies “noderīgie idioti”, kas noticēs Krievijas propagandai.
Līdzīgi bija 1930to gadu beigās, kad viena daļa apmātu ļautiņu no sirds ticēja, ka toreizējā SPRS ir kaut kas progresīvs.
4
Ojārs > Andis 13.12.2013. 15.44
Tomēr mans komentārs vairāk bija domāts par latviešiem.
——————————-
Vēstures zināšanu līmenis mūsu bērniem ir patiesi zems. Labas :) bija latviešu skolēnu atbildes uz TV žurnālista jautājumu, kam par godu svin Lācplēša dienu… Piemēram – tā esot Lāčplēša dzimšanas diena un tamlīdzīgas muļķības.
Tāpēc ir nepieciešama valstiskā audzināšana, pret ko ne tik sen asi iestājās exDienas Ozoliņš.
0
Andis > Andis 13.12.2013. 21.11
Lembis ir milzīgu ļaunumu nodarījis. Piemēram, par Latvijas apstākļiem milzīgu, no krieviem nopelnītu ostas pilsētas naudu ir gadiem ilgi kapitāli grauta tiesu vara Latvijā viena noziedznieka (100% esmu pārliecināts – arī vairākkārtēja slepkavas) pakaļas glābšanai. Šis cilvēks Latvijas valstiskumam ir tikpat bīstams kā uguns pakulās, jo nokauj pašu galveno – ticību valstij.
0
Andis > Andis 13.12.2013. 15.27
Nu, man to nevajag stāstīt. Kā plānotājs daudz ar viņiem komunicēju. Diemžēl viņi ir kā zaudētā paaudze: cilvēki kā cilvēki, daudzējādā ziņā sakarīgi, bet attiecībā uz valsti, kurā viņi dzīvo, smadzenes it kā daļēji amputētas. Pieņemu, ka skolotāji un viņu vecāki neapzinās, ka šādi tiek “iegriezts” ne tikai valstij un latviešiem bet pirmkārt jau pašiem vietējiem krieviem. Viņu dzīve ir kā daltoniķiem – pašiem varētu likties, ka ir puslīdz OK, taču kaut kas ļoti svarīgs pietrūkst. Šeit, Latvijā, viņi ir iemācīti Latvijas mīlestību uztvert kā kaut ko nicināmu, taču, kad viņi dzīvo Vācijā vai Anglijā un redz, ka tur arī vietējie savu zemi mīl, tad sāk saprast, ka ar pašiem kaut kas nav īsti kārtībā.
Tomēr mans komentārs vairāk bija domāts par latviešiem.
0
Ojārs > Andis 13.12.2013. 15.18
Gatis Nākotnē, aizejot padomjlaikus piedzīvojušo cilvēku paaudzēm, arī starp latviešiem aizvien vairāk parādīsies “noderīgie idioti”, kas noticēs Krievijas propagandai.
——————-
Tā sauktās krievu skolas jau tagad tādus audzina biezā slānī. Iesaku parunāt par padomju laiku ar sveštautiešu jauniešiem, kas skolā sākuši iet un to beiguši atjaunotās Latvijas laikā. Uzzināsiet “daudz jauna”…
Vai arī viņi melos, ka neko nezina, jo “vēsture neinteresē”.
0
ligakalnina 13.12.2013. 16.33
Rietumi ukraiņiem piedāvā makšķeri, Krievija – zivi.
Ja tev ir makšķere, var gadītis, ka tu to zivi arī nenoķer, bet, vienmēr ir cerība, un atkarīgs tu esi tikai no sevis.
Ja tevi baro ar zivi, jau uzceptu, agri vai vēlu, pienāks laiks, kad par to zivi kaut ko prasīs, un tu esi pilnīgā atkarībā no “labvēļa”.
Nemaz nerunājot par atšķirīgām vērtībām starp Rietumu un Austrumu kultūru.
Un Krievijas vēlmi saglabāt iespēju jebkurā laikā tai zivij pielikt nelielu polonija devu, ja tu slikti uzvedies.
12
Inese > ligakalnina 13.12.2013. 17.00
dzeris49 Nemaz nerunājot par atšķirīgām vērtībām starp Rietumu un Austrumu kultūru.
====================
Un kādas būtu t.s. Rietumu “vērtības”?
0
inta_s > ligakalnina 13.12.2013. 17.59
“Rietumi ukraiņiem piedāvā makšķeri, Krievija – zivi.”
Drīzāk: “ES piedāvās ukraiņiem sagriezt savu makšķeri pretī saņemot vienreizēju lasi savukārt Krievija vienkārši paprasīs zivi.”
0
Dina > ligakalnina 14.12.2013. 10.06
>> dzeris
+++Nemaz nerunājot par atšķirīgām vērtībām starp Rietumu un Austrumu kultūru.+++
Ja, ja, ja … „Rietumu kultūras” paraudziņš attiecībā pret mazākumtautībām ir indiāņu apšaušanas ar sekojošo sadzīšanu rezervācijās, aparteīds, verdzība, fašisms, komunisms …
Pēdējais spilgtais amīšu piemēriņš, „kā vajag lietas kārtot” ar visādiem aborigēniem bija pavisam nesen – 1973. gads – Wounded Knee. Kad Kūpera aprakstītie Oglala dakota sadumpojās. Amīši iesiatīja Nacionālo Gvardi un artilēriju situācijas „noregulēšanā”. Kur nu Austrumiem līdz tam! … :)
0
Vineta > ligakalnina 14.12.2013. 01.01
S&M
Armēnijas IKP uz cilvēku ir augstāks par Gruziju,
Armēnija ir dirsā un ja vistuvākā laikā tā nepatrieks krievu okupantu armiju un nepārstās naidoties ar kaimiņiem, armēņi zaudēs savu valstiskumu.
Saprātīgākie armēņi saprot, kāds drauds tiem ir fašistisko izdzimteņu Krievija
Putin faces protests as he woos Armenia
http://www.reuters.com/article/2013/12/02/us-armenia-russia-idUSBRE9B10FM20131202
______________________________________
“ja kāds domā savādāk, lai patin lenti atpakaļ uz 2009.g., kad pie mums bija Rietumu eksperti no EK un SVF, kuri pilnībā pārņēma mūsu budžeta pieņemšanu.”
Nu tiešām, bidļjaķina. Kurš grūdīs savu naudu nepainteresējoties, kā to izlietos?
0
Rita Lazda > ligakalnina 15.12.2013. 01.10
S&M, piekasīšos par Baikonuras kosmodromu – tā saglabāšana un uzturēšana ir nevis Krievijas nopelns, bet gan ASV un arī ES. Nebūtu NASA pārtraukusi savu space shuttle programmu, tad nevajadzētu izmantot krievu pakalpojumus – arī ES izmanto krievu lētākās raķetes satelītu palaišanai, kaut pati orientējas uz sava kosmodroma uzturēšanu. Vienīgais iemesls – lai Krievijas kosmosa nozare nepazustu pavisam, jo tas ir visur tā – tiklīdz valsts ar šo nozari nenodarbojas, tā pazūd viss – arī zināšanas, kur nu vēl izgudrojumi šajā sfērā. Par Baikonuru es Kazahstānu neapskaustu – no raķešu toksiskās degvielas ir piesārņota daba gan Kazahijas gan arī Krievijas pusē un lai tur visu satīrītu būtu jāiegulda vairāk kā viņa nopelna…
Kas attiecas uz rakstu… Viļuma mēli vajadzētu pienaglot, savādāk izskatās ka tā lien visur bez ieziepēšanas. Diez viņš apzinās, ka šis precīzi raksturo viņu pašu:
“Lētu balsu zvejotāji un pašpasludināti mesijas vismaz varētu pacensties piestrādāt pie drošiem piemēriem vai Krievijas labās gribas faktiskiem apliecinājumiem. Facta non verba (darbi, nevis vārdi) patiesi skanēja jau pirms tūkstošiem gadu un arī tagad nezaudē savu jēgu. Nekas un nekur nav par brīvu. Par to vēstures gaitā ir pārliecinājušās daudzas valstis, to mēs labi saprotam arī savās ikdienas gaitās. Pat dažas peles droši vien par to iedomājas, tomēr skrienot garām sieram lamatās.”
0
Ieva Aile > ligakalnina 14.12.2013. 13.53
Īstenībā gan rietumi gan austrumi izkāruši savas makšķeres un cer sazvejot zivis.Mums kā mailītēm vajadzētu censties noēst ēsmu,neuzķeroties uz āķa,nevis mēģināt izvēlēties,uz kuras makšķeres pieķerties.
0
Vineta > ligakalnina 14.12.2013. 02.41
S&M
un budžetu, ko var pieņemt vienīgi saskaņojot ar EK un SVF?
Būtu mana teikšana, pat ieviestu Latvijā ES pārvaldi uz 5 gadiem, lai valsts kaut nedaudz atkoptos un visādi mērgļi nebraukātu atsūkāt Puķinam vai nekārtotu savas parādsaistības uz sabiedrības rēķina.
UA, kas ir šā brīža lielākais drauds valstij, neuzspieda ES.
0
Vineta > ligakalnina 14.12.2013. 13.40
S&M
Var redzēt, ka verga gēns tevī ir stiprs, neviens brīvs cilvēks nevēlētos, lai viņa valsti vada svešzemju birokrāti.
Nepļūti nu, krieveli!
Ja man jāizvēlas starp civilizēto Eiropu, vai fašistisko izdzimteņu Krieviju, kas šodien ar dombrovsku, matīsu, kozlovsku, pavļutu un citu neliešu rokām šeit valda, lai labāk ir ES “birokrāti”.
0
Ieva Aile > ligakalnina 14.12.2013. 14.19
It kā Eiropas birokrāti nebūtu lielo starpnacionālo firmu aģenti.Kādu tik maucību viņi necenšas cilvēkiem uztiept,sākot ar līko gurķu aizliegumu,ārstniecības tēju,zāļu vākšanas aizliegumu,idiotisku augu sēklu izplatīšanas likumu bīdīšanu,tai pat laikā pārtikas tirgoņiem atļaujot piesārņot produktus ar kaitīgām Evielām,cenšoties Eiropā ievazāt ĢMO,uztiepjot valstīm stulbu elektroenerģijas tirgu atvēršanu,radot barotnes visādiem parazītiskiem starpniekiem…
0
janis17 > ligakalnina 13.12.2013. 20.18
Dzeri, Krievija Ukrainai piedāvā zivi ….. atņemt!
Dzeri, KAM krievija ir KAUT KO iedevusi??????????
0
ligakalnina > ligakalnina 14.12.2013. 04.39
Arī Latvija sadarbojas ar Krieviju, un tur nav nekādas problēmas, sadarboties var un vajag ar visiem.
Bet, sadarboties ir viens, pakļauties Krievijas šantāžai ir kaut kas pilnīgi cits.
Un Ukrainu Krievija šantažē.
Tāpat, kā savulaik šantažēja Latviju, ar tām ievedmuitām, Oņiščenko, utt., un, tikai pēc Latvijas iestāšanās ES, Krievija bija spiesta nedaudz piebremzēt.
Jo Kremlim tagad jārēķinās ar visu ES, vairāk vai mazāk.
Arī tāpēc Krievija pretosies Ukrainas integrācijai ES, cik tik varēs.
0
ligakalnina > ligakalnina 13.12.2013. 20.29
aivarsk – zivs ir tā lētā gāze, utt., vai tad nesaproti.
Bet, tai zivī iekšā āķis, kurš sāks to ēst, tas uzķersies.
0
Alise 13.12.2013. 18.05
Tiešām labs raksts!
Tikai viena piebilde – te gan komentāros, gan autors rakstā krievus par slāviem sauc. Patiesībā to, ka tagadējie krievi ir slāvi, var uzskatīt par leģendu.
Krievos no slāviem ir palicis ļoti maz. Ja runājam par ģenētiku, tur ir pilnīgs sajaukums – slāvi, somugri, senbalti, bet visvairāk jau visādi aziāti jau no tatāru-mongoļu laikiem. Kāds bildīs par latviešiem – tad jā, tāpat kā visām tautām ir dažādi piejaukumi, bet tie ir nelieli un pamatā mēs esam balti, savukārt krievi ir pilnīgs sajaukums. Bet nu kāda starpība kādas asinis un ģenētika, tas nav noteicošais. Galvenais ir mentalitāte, un tur krieviem ir pilnīgs aziātisms. Eiropas austrumdaļā slāvi gan ģenētiski, gan mentāli faktiski beidzas ar Ukrainu.
Dažiem izņēmumiem nav nozīmes, tie tikai apliecina likumsakarību.
6
0
-3
Atbildēt
0
-3
Atbildēt
0
-2
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
@Inese > Alise 13.12.2013. 20.23
Aivara k-gs, labi, ka latviešus visi mīlē visos iespējamos veidos, vai ne? ;)
0
Inese > Alise 13.12.2013. 18.21
r_r Krievos no slāviem ir palicis ļoti maz. Ja runājam par ģenētiku, tur ir pilnīgs sajaukums – slāvi, somugri, senbalti, bet visvairāk jau visādi aziāti jau no tatāru-mongoļu laikiem
======================
Jūs interesējaties par ģenētiku, Robert? Tad izlasiet beidzot šo rakstu žurnālā The American Journal of Human Genetics: Two Sources of the Russian Patrilineal Heritage in Their Eurasian Context http://www.cell.com/AJHG/fulltext/S0002-9297(07)00025-0 un netiražējiet muļķības vairs nekad.
0
Inese > Alise 13.12.2013. 18.57
Raimonda k-gs, izlasiet gan vispirms ;)
0
Vineta > Alise 14.12.2013. 02.46
aivarsk
Slāvi krievus neieredz.
Vai nebūs par daudz goda, lai neieredzētu? Varbūt vienkārši nicina?
0
Alise > Alise 13.12.2013. 18.55
Ločmelis, būs laika palasīšu linku, bet cik uz ātru roku uzmetu aci, tad tur nav visi krievi pētīti, bet tikai krievi no teritorijas, kuri dzīvo Rietumkrievijā senslāvu teritorijās, un pat ne visās senslāvu. Maskavas vai lielo pilsētu tuvumā vispār nav pētīti iedzīvotāji. Vēl sapratu, ka cilvēku kontingents, kuri piedalījās pētījumā, bijuši no dziļiem lauku rajoniem.
Tad jau protams, ja paņem Novgorodas vai Smoļenskas lauku rajonus (R-krieviju), bez pilsētām, tad tur arī atradīs visvairāk cilvēkus saglabājušos ar slāvu saknēm, bet ja pētījumā piedalīsies tie, kuri sevi par krieviem uzskata, un dzīvo pilsētās (ar Maskavu sākot) un ja vēl visā Krievijas teritorijā (neņemot tos, kas sevi uzskata par vietējām mazajām pamattautām), tad tā bilde būs pavisam savādāka.
Un vēl jāpapēta, kas tie par pētniekiem, kas to visu pētījuši. Jo neobjektīvs tāds pētījums izskatās, ja par pamatu noteikšanai, kādi ģenētiski ir krievi, pētījumā piedalās tikai R-Krievijas iedzīvotāji no dziļiem laukiem.
Bet kā jau teicu, citreiz, kad būs laika vairāk, tad izpētīšu. Ja kļūdos sākotnējos secinājumos par pētījumu, tad nu piedodiet.
0
janis17 > Alise 13.12.2013. 20.21
Slāvi krievus neieredz.
0