Saeima konceptuāli atbalsta ieceri izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju (papild.)

Noraida opozīcijas priekšlikumu par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju, ziņo LETA.

Šīs likuma izmaiņas rosina Ekonomikas ministrija (EM). Likumā plāno noteikt, ka par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas padotībā esoša iestāde veic būvniecības valsts kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktos gadījumos. Iestādes pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Veicot būvniecības valsts kontroli, iestādei būtu tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentus, tai skaitā uz būvatļaujas pamata izstrādāto projektu, organizēt atkārtotu būvprojekta vai būves ekspertīzi normatīvos aktos noteiktos gadījumos, apsekot jebkuru būvi, ja saņemts iesniegums par normatīvo aktu pārkāpumiem vai bīstamību būvniecības procesā vai pēc tā, pieaicinot tās būvvaldes pārstāvi, kas izdevusi būvatļauju, informēt kompetences pārbaudes iestādi par būvspeciālistu pārkāpumiem. Veicot valsts kontroli, iestāde varētu pieņemt šādus lēmumus – apturēt būvdarbus, ja konstatēti būtiski būvniecības procesa pārkāpumi vai bīstamība, uzdot ekspluatācijā nodotas būves īpašniekam novērst bīstamību būvē, informējot par to pašvaldību, aizliegt būves ekspluatāciju, ja konstatēta tās bīstamība, līdz bīstamības novēršanai.

Iesniegtajos priekšlikumos grozījumiem jaunajā Būvniecības likumā teikts, ka kontrolējošās iestādes sastāvā ir valsts būvinspektori – iestādē nodarbinātas personas, kuras ir reģistrētas būvinspektoru reģistrā.

Jautājums par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu aktualizējās pēc traģēdijas Zolitūdē, kad, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, 54 cilvēki gājuši bojā un vairāki desmiti cilvēku cietuši.

Saeima gan noraidīja šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Opozīcijas ierosinājumu par būvinspekcijas atjaunošanu noraida

Saeima ceturtdien, izskatot pirmajā lasījumā, noraidīja opozīcijas rosinātos grozījumus Būvniecības likumā, kas paredzēja Valsts būvinspekcijas atjaunošanu.

Deputāts Ivars Zariņš (SC) iepriekš skaidroja, ka likumprojekts paredz atjaunot Valsts būvinspekciju – “neatkarīgu un kompetentu institūciju, kas būtu tiesīga veikt gan būvniecības procesu uzraudzību, gan arī būvvalžu darbības uzraudzību”. Likumprojektā tika paredzēta obligāta būvekspertīze sabiedriski nozīmīgām būvēm un publiski lietojamai infrastruktūrai. Tāpat bija paredzēts, ka būvniecības procesa kontrole būs jāveic vairākos būvniecības procesa posmos, likuma izmaiņās noteikta arī regulāra un stingrāka sertificēšanas kārtība atbildīgajiem būvspeciālistiem, ziņo LETA.

Ar likuma izmaiņām bija plānots pastiprināt būvniecības procesa dalībnieku atbildību, un tika paredzēts, ka arī ģenerāluzņēmējam vajadzēs atbildēt par apakšuzņēmēju veiktajiem darbiem un atbilstību normatīvajiem aktiem. Tāpat bija iecerēts precizēt, ka atbildība par būvprojekta risināšanu būtu jāuzņemas ne tikai tam, kas to ir izstrādājis, bet arī atbildīgajam ekspertam, kurš būtu sniedzis pozitīvo atzinumu par būvprojektu, teica Zariņš.

Jautājums par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu aktualizējās pēc traģēdijas Zolitūdē, kad, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, 54 cilvēki gāja bojā un vairāki desmiti cilvēku cietuši.

Saeima vēl vērtēs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu, kas, balstoties uz Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumiem, paredz izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju.

EM piedāvā izveidot valsts līmeņa kontroles sistēmu, kas nodrošinātu lielāku kontroli pār būvniecības procesa normatīvo aktu, kā arī kvalitātes un cilvēku drošības prasību ievērošanu. Ministrija norāda, ka finansējums, kas ir nepieciešams šādas funkcijas izveidei, konceptuāli nosakāms pēc lēmuma pieņemšanas par tās īstenojamo darbību sarakstu. EM skatījumā, būtiskie posmi, kad varētu nodrošināt papildu uzraudzību ārpus būvniecības procesā iesaistītājiem, ir apelācijas iestāde un būvju pieņemšana ekspluatācijā (noteiktās būves).

Vienlaikus EM jaunajā būvniecības regulējumā, kas ir izstrādes stadijā, jau plāno noteikt stingrākas prasības attiecībā uz garantiju termiņiem sabiedriskajām ēkām, obligāto profesionālās darbības apdrošināšanu, būvniecības informācijas sistēmu, kas ļaus elektroniski iegūt konkrētu informāciju par būvinspektoru, būvdarbu veicēju un būvuzraugu darbu un atrašanos konkrētos objektos. Tāpat jaunais regulējums paredz stingrākas valsts definētas, nevis sabiedrisko organizāciju pašu noteiktas prasības speciālistu kompetencei un kvalifikācijai, kā arī kārtību sertifikātu anulēšanai vai apturēšanai.

(papildināta ar jaunāko informāciju)