Vēršas pret “Zemgales Ziņu” žurnālistu par neslavas celšanu Caunes juristam

Žurnālists publikācijā izmantojis informāciju, ko guvis no kādas tiesas sēdes protokola

Jelgavas laikraksta “Zemgales Ziņas” galvenā redaktora vietniekam Edgaram Kupčam piemērots aizdomās turamā statuss Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par neslavas celšanu, kurā cietušais ir Jelgavas novada domes algotais jurists Dzintars Lagzdiņš, vēsta LETA.

Pret Kupču sāktais process ir saistīts ar “Zemgales Ziņu” publikāciju šogad februārī. Rakstā, atsaucoties uz kādā tiesas sēdē izskanējušo informāciju, laikraksts vēstīja, ka Jelgavas novada domes priekšsēdētāja Ziedoņa Caunes (ZZS) jurists, strādājot Valsts zemes dienestā, “piepelnījies, draugu uzņēmēju apgādājot ar ziņām par brīvajām valsts zemēm”. Publikācijā izmantoto informāciju Kupčs guvis no kādas tiesas sēdes protokola, kur fiksētas Lagzdiņa liecības.

Kā zināms, “Zemgales Ziņas” vairākkārt un neatlaidīgi kritizējušas Jelgavas novada domes priekšsēdi Cauni par viņa visatļautību. Skandalozākie gadījumi saistīti ar Caunes ļaušanos ažiotāžai baumām par “Swedbank” krīzi, bet lielākais skandāls, kas gandrīz maksāja Caunem amatu, bija saistīts ar malumedībām – tad vietējie iedzīvotāji viņu pieķēra ar ieroci pie sašautām stirnām.

Kupčs aģentūrai LETA pastāstīja, ka aicināts liecināt VP Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirknī par kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 157.panta 2.daļas – par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī.

Lagzdiņam, acīmredzot, bijušas pretenzijas, kā publikācijā pārfrazēti daži teksti, sprieda Kupčs. “Mani izbrīnīja tas, ka publikācija bija februārī, bet pirmās policijas darbības par to manītas tikai vasarā. Varu tikai iedomāties, ka varbūt Lagzdiņš nogaidīja šīs tiesas sēdes iznākumu un, varbūt tiesvedībai beidzoties viņam labvēlīgi, sadūšojās rakstīt iesniegumu policijai,” teica Kupčs. Pagaidām viņam neesot zināms laikrakstā aprakstītās tiesas sēdes iznākums, bet viņš to noskaidrošot.

Kupčs uzskata, ka par aizdomās turamo neslavas celšanas lietā kļuvis nepamatoti. “Es jau policistei teicu, ka, manuprāt, policijai darbojoties šajā lietā, tiek bezjēdzīgi tērēta nodokļu nauda,” sacīja žurnālists.

Lagzdiņš apstiprināja, ka policijai rakstījis iesniegumu par minēto Kupča publikāciju. Jurists bija neizpratnē, kā gan Kupčs ticis pie tiesas sēdes protokola. Viņam tas šķiet nepieņemami. Turklāt avīzes publikācijā esot sagrozīts personu teiktais, tāpat esot neprecizitātes apgalvojumos par faktiem. “Tās visas bija muļķības, kas neatbilst patiesībai,” teica jurists.

Lagzdiņš teica, ka iesniegumu policijai esot rakstījis nevis vasarā, bet daudz agrāk. Precīzu laiku viņš tomēr neatcerējās, bet lēsa, ka tas varētu būt darīts mēneša laikā pēc publikācijas.

Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece informēja, ka VP Jelgavas iecirknī šāds kriminālprocess gan sākts 17.jūnijā.

Dzintars Lagzdiņš sniedz juridiskos ārpakalpojumus Jelgavas novada domei. Jurists medijos minēts arī kā novada domes priekšsēdētāja Caunes pārstāvis “stirnu buku malumedību lietā”.

“Zemgales Ziņu” šā gada 5.februāra numurā tika vēstīts, ka “Caunes jurists piepelnījies, draugu uzņēmēju apgādājot ar ziņām par brīvajām valsts zemēm”.

“Jūs gribat, lai ar jums par privātu lietu runāju?! Paldies, visu gaišu!” tik nerunīgs uz “Zemgales Ziņu” aicinājumu komentēt kādu tiesvedību par parāda piedziņu bijis Jelgavas novada pašvaldības jurists Dzintars Lagzdiņš. Daudz runīgāks gan viņš bijis tiesas sēdē, kur paša paustie apgalvojumi par valsts datu bāzu informācijas tirgošanu viņam var radīt jaunas nepatikšanas,” atsaucoties uz avīzes publikāciju, rakstīja “Zemgales Ziņu” portāls.

“Tiesvedībā par parāda piedziņu viņš apgalvojis, ka, strādājot Valsts zemes dienestā, kādam uzņēmējam par naudu sniedzis ziņas par valstij piederošajām brīvajām zemēm. Dienests gan apgalvo – tā amatpersonas, veicot darba pienākumus, nedrīkst pieprasīt un saņemt informāciju, lai par to saņemtu atlīdzību no trešajām personām,” vēstīja “Zemgales Ziņas”.