Mēģina juridiski apiet braukšanas atlaižu ierobežojumus Rīgā

Lai apietu ierobežojumus, apstiprina jaunus atlaižu noteikumus Rīgas sabiedriskajā transportā

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien apstiprināti jauni noteikumi par braukšanas maksas atvieglojumiem Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, paredzot, ka “rīdzinieki līdz 75 gadu vecumam” no 1.janvāra maksās tikai pusi no jaunā tarifa – 1,20 eiro.

Noteikumi papildināti ar frāzi, ka 50% braukšanas maksas atlaide tiek piešķirta Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušajiem iedzīvotājiem “līdz 75 gadu vecumam”. Tādējādi deklarētā dzīvesvieta formāli vairs nebūtu vienīgais kritērijs, pēc kura piešķir atlaides sabiedriskajā transportā, ziņo LETA.

Atlaide attieksies tikai uz abonementa biļetēm jeb tikai tādām, kas nopirktas iepriekšpārdošanā, ielādējot personalizētajā e-talonā. Tiem, kuriem nebūs personalizēta e-talona ar “rīdzinieka statusu”, un tiem, kuri biļetes iegādāsies pie vadītāja, būs jāmaksā pilna cena.

Personām, kurām pieder nekustamais īpašums Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā un kuras ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātājas, braukšanas maksas atvieglojums būs 50% apmērā no abonementa biļetes cenas. Šī atlaide varētu stāties spēkā no 1.februāra.

Opozīcijas deputāti kritizēja, ka šis lēmums palielinās iedzīvotāju nevienlīdzību Rīgā, negatīvi ietekmēs satiksmi un samazinās sabiedriskā transporta pasažieru skaitu. Deputāte Sarmīte Ēlerte (V) norādīja, ka pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” budžets ir trīsreiz lielāks nekā Rīgas dome izmaksā sociālajos pabalstos un 656 reizes lielāks nekā finansējums velosipēdu infrastruktūras attīstībai.

Domnieks Andris Pārups (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka šāda pieeja sabiedriskā transporta cenu noteikšanā ir neproporcionāla, nevienlīdzīga un diskriminējoša, ko norādīja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas lūdza svītrot no domes saistošajiem noteikumiem punktu par šīm atlaidēm. Deputāts kritizēja, ka šīs izmaiņas pieņemtas sasteigti, jo pastāv liels risks, ka strīdu dēļ ar valdību visiem rīdziniekiem no 1.janvāra būs jāmaksā jaunais tarifs – 1,20 eiro. “Šādam strīdam ar valdību nevajadzēja būt, ja Rīgas dome laikus būtu izpildījusi savu mājasdarbu. Ar Ministru kabineta formulu [tarifu aprēķināšanai] tam nav sakara, jo valstij nav sakara ar mainīgajiem. Ja visiem no 1.janvāra būs vienādi augsts tarifs, tā būs tikai un vienīgi Rīgas domes vadības atbildība,” uzskata Pārups.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) savukārt norādīja, ka viņu fascinē vārds “diskriminācija”. “Ja Rīga ir galvaspilsēta, tad par tās funkcijām ir jāmaksā valstij. Pašlaik tā tīrā veidā ir rīdzinieku diskriminācija, jo viņi dotē braucienus visiem. Nedrīkst būt situācija, ka rīdziniekiem jāmaksā dubultā par sevi un visiem pārējiem, tāpēc aicinu “Vienotību” un nacionālo apvienību iet pie saviem deputātiem [Saeimā] un padomāt, kā kompensēt šo funkciju,” izteicās Rīgas mērs.

Domnieks Ģirts Lapiņš (VL-TB/LNNK) teica, ka biļešu cenu diferencēšana nozīmē, ka Rīgas domes vadība neprot vai nespēj sabalansēt galvaspilsētas budžetu. “Ja šogad Rīgas budžeta deficīts ir 40 miljoni, nauda ir kaut kur jāņem, un galvenais vainīgais ir nerīdzinieks, kura ienākumi nav lieli. Ir ļoti nekorekti salīdzināt Rīgu ar Siguldu, jo Sigulda ir maza pilsēta, bet Rīga ir galvaspilsēta, kurā ir visas valsts iestādes, transnacionālas kompānijas, kultūras un sporta iestādes. Šis nav stāsts par tarifiem, bet par nespēju sabalansēt budžetu,” uzskata Lapiņš.

Deputāts Mihails Kameņeckis (SC) savukārt norādīja, ka opozīcijas domnieki ir aizmirsuši – deputātu galvenais mērķis ir rūpēties par savu vēlētāju. “Izskatās, ka dažiem deputātiem vārdi “strādāt rīdzinieku labā” ir tukša mantra, ne galvenais mērķis. Mums ir unikāla situācija, ka šodien daži deputāti ne tikai pasīvi seko līdzi tam, ka pozīcija kaut ko labu grib izdarīt saviem vēlētājiem, bet pat aktīvi pretojas. Tas notiek tāpēc, ka notiek cīņa starp veco un jauno pieeju. Vecā pieeja ir vienkārša – pagastvecis sēž novadā, ne par ko neuztraucas, jo Saeima piemetīs naudiņu no budžeta. Rīgas pieeja un pieredze – varbūt agresīvi aizstāvēt savu vēlētāju intereses, lai pārējiem pašvaldību vadītājiem būtu skaidrs – ja viņi sēdēs un neko nedarīs, tad savu silto vietiņu pazaudēs,” uzskata Kameņeckis. Viņš aicināja opozīcijas domniekus “netaisīt politisku harikiri” un vismaz nebalsot pret šiem noteikumiem.

Jaunie noteikumi par atlaidēm sabiedriskajā transportā tika pieņemti ar koalīcijas deputātu balsu vairākumu – “par” balsoja 31 SC un “Gods kalpot Rīgai” deputāts, bet 17 opozīcijas domnieki bija pret.

Trīs dienu laikā pēc gala lēmuma pieņemšanas noteikumu projekts būs jānosūta VARAM, kas 30 dienu laikā sniegs savu atzinumu par tiem. Ja atzinums būs negatīvs, Rīgas domei būs jālemj, vai tā piekrīt ministrijas argumentiem. Saeimas valdošās koalīcijas politiķi jau ir pieļāvuši, ka, visticamāk, Rīgas domes lēmuma izvērtēšana nonāks līdz tiesai, kurai būs jāsniedz gala vērtējums.

Visas atlaides, ko piešķir Rīgas dome, pašvaldībai jāsedz pašai, piešķirot pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” dotācijas no pašvaldības budžeta. Ņemot vērā Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” prognozi saistībā ar pašreizējiem un no jauna ieviešamajiem sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumiem, uzņēmuma nesaņemtie ieņēmumi par visām Rīgas domes noteiktajām atlaidēm kopā nākamgad sasniegs aptuveni 109,5 miljonus eiro jeb 77 miljonus latu.

Vienlaikus Satiksmes departaments norāda, ka, ieviešot šādas priekšrocības deklarētajiem iedzīvotājiem, Rīgā sagaidāms deklarēto iedzīvotāju skaita pieaugums un līdz ar to arī lielāki ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Rīgas dome 7.oktobrī nolēma paaugstināt sabiedriskā transporta biļešu cenu no 50 uz 84 santīmiem jeb 1,20 eiro, vienlaikus nosakot, ka Rīgā deklarētie iedzīvotāji, kas saņēmuši “Rīdzinieka karti”, varēs braukt ar 50% atlaidi un maksāt 42 santīmus jeb 0,60 eiro.

VARAM uzskata, ka šie noteikumi ir diskriminējoši, un pieprasa veikt izmaiņas, savukārt Saeimā atbalstītas izmaiņas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, paredzot, ka personas deklarēto dzīvesvietu nevar izmantot par vienīgo kritēriju, nosakot braukšanas atvieglojumus sabiedriskajā transportā.