Prezidents aicina necelt sētu ap Latviju ne darbos, ne domās

Lāpu gājiens pulcējis 12 400 cilvēkus

Valsts prezidents Andris Bērziņš svētku uzrunā pie Brīvības pieminekļa aicināja būt atvērtiem un nenorobežoties no pārējās pasaules, norādot, ka sadarbojoties, nevis konkurējot Baltijas valstīm ir iespēja gūt panākumus.

“Lai gan latvietis ir viensētnieks, es aicinu necelt sētu ap Latviju ne darbos, ne domās, jo tā būs tikai šķietama aizsardzība. Tā mēs nekļūsim ne stiprāki, ne gudrāki, ne turīgāki, jo mūsdienās norobežošanās nav īstais virzītājspēks,” sacīja Bērziņš, piebilstot, ka tikai prasme apgūt labāko, ko pasaule ir radījusi, “padarīs mūs īsteni stiprus un neatkarīgus, gudrus un tālredzīgus, kas saudzē savējo un prot pieņemt citādo”.

Savukārt Nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK rīkotajā svētku lāpu gājienā pirmdien piedalījušies aptuveni 12 400 cilvēki, aģentūru LETA informēja apvienībā. Gājiens, kas notika jau vienpadsmito gadu.

Pēc sadziedāšanās un Nacionālās apvienības līdera Raivja Dzintara svinīgajs uzrunas gājiena dalībnieki devās uz Brīvības pieminekli.

Valsts prezidents uzrunā pie Brīvības pieminekļa norādīja, ka dzīvosim tādā pasaulē, kādus mērķus izvirzīsim. Tāpēc nevajag baidīties no augstiem, pat šķietami nesasniedzamiem mērķiem.

“Latvijas patrioti nenobijās pirms 95 gadiem, un mēs ieguvām savu valsti. Mēs nenobijāmies pirms 25 gadiem un atguvām Latvijas neatkarību. Un tāpēc šis ir īstais brīdis, lai strādātu pie Baltijas valstu ciešākas sadarbības un kopīgas nākotnes. Tikai sadarbojoties, nevis konkurējot, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kā vienota reģiona valstīm ir iespēja kļūt par pasaules līmeņa spēlētāju. Pats liktenis Latvijai ir vēlējis būt vidū, uzliekot mums pienākumu veicināt šo tuvināšanos un kopīgā meklējumus,” sacīja Bērziņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas 95.gadskārtas svētkos cilvēki apliecina cieņu un mīlestību savai zemei un šī ir īstā reize un vieta, kur uzdot sev jautājumu, kādēļ nerimst mēģinājumi mūs šķelt un pretnostatīt vienam pret otru. “Domāsim par to, jo mums vairs nav ļauts kļūdīties. Vai Latvijas vēsturē nav mazums skarbu mācību par laikiem, kad brālis karoja pret brāli, kad aiz cēliem saukļiem slēpās zemiski un ciniski mērķi? Mēs nedrīkstam pieļaut, ka sliktākais vēsturē atkārtojas, tāpēc vēl un vēlreiz ir vērts atgādināt, ka viss ir mūsu pašu rokā,” norādīja prezidents.

Kā uzskata Bērziņš, būtiskākie un sarežģītākie jautājumi ir kā neizzust atvērtajā un mainīgajā pasaulē un kā saglabāt latvisko identitāti un tautas gara spēku. “Atbilde ir – apzinīgs darbs, kultūra un izglītība – pasaules līmeņa izglītība, kas atver visas durvis un nostiprina Latvijas pamatus. Mums jāprot atrast un apgūt vislabākās zināšanas, lai no pasaules zinību metropolēm atgrieztos izglītoti un pašapzinīgi cilvēki, kas mācīs tās Latvijā, gluži kā jaunlatvieši 19. gadsimta nogalē, kuri mācīja veidot savu valsti, cienīt un godāt tās kultūru un valodu,” sacīja Valsts prezidents.

Runas noslēgumā Bērziņš sveica Latvijas valsts 95.dzimšanas dienā. “Būsim gudri un arī dzīves gudri. Mācīsimies paši un skolosim savus bērnus. Visi, kam šī zeme dārga un svēta, iesaistīsimies Latvijas nākotnes veidošanā, liekot kopā savas zināšanas, prasmes un pieredzi! Lai mums kopīgi izdodas līdz Latvijas simtgadei padarīt tik daudz, ka varam teikt: mēs dzīvojam labāk, un to visu esam panākuši ar savu darbu,” sacīja Bērziņš.