Rīgas mērs Latvijas valsti salīdzina ar “blokmāju”, katrs atsevišķs dzīvoklis ir viena pašvaldība
Rīgas domes Licencēšanas komisija 2013. gada 7. oktobrī lēma par to, ka viena brauciena cena Rīgā sabiedriskajā transportā no 2014. gada 1. janvāra būs 1.20 eiro, jo esot pieaugusi brauciena pašizmaksa. Skaidrības par to, kā šī pašizmaksa veidojas, nebija un joprojām nav.
Tomēr, lai neriskētu no “labā zēna” rīdzinieku acīs pārvērsties par “slikto zēnu”, tajā pašā dienā Nila Ušakova uzdevumā Rīgas domes vairākums lēma, ka tikai Rīgas pilsētā deklarētiem rīdziniekiem par braukšanu sabiedriskajā transportā pienāksies 50% atlaide.
Savā 2013.gada 7. oktobra rakstā “Par biļetēm. Bez politikas” Nils Ušakovs šo lēmumu skaidro, izmantojot daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas analoģiju. Latvijas valsti viņš salīdzina ar “blokmāju”, un katrs atsevišķs dzīvoklis ir viena pašvaldība. Lai iedzīvotāji labāk izprastu Ušakova ieceri, viņš skaidro – neviens taču neiedomājas prasīt viena dzīvokļa iedzīvotājiem iznest kāpņutelpā savu ledusskapi, lai visi no tā barotos.
Tātad pašreizējo situāciju, kurā visi Latvijas valsts iedzīvotāji par galvaspilsētas Rīgas sabiedriskā transporta izmantošanu maksā vienlīdzīgi, Ušakovs salīdzina ar kāpņutelpā iznestu ledusskapi, no kura labumiem nepamatoti barojas no attāliem stāviem sanākušie kaimiņi.
Šāda Ušakova uztvere ir tieša “vakar piedzimis” doktrīna. Ušakovs laikam nekad nav dzirdējis par to, ka Rīgas sirdī ir Brīvības piemineklis, kas uzcelts par visas tautas saziedotiem līdzekļiem un ko neaizskāra pat padomju vara, baidoties no iespējas tautas gruzdošās dusmas pārvērst liesmās. Jaukais zēns Ušakovs politiski represētai kundzei no Rūjienas, kas 14. jūnijā vēlēsies pie Brīvības pieminekļa nolikt ziedus, vēsā mierā pieprasīs dubultu braukšanas maksu tramvajā, lai tur nokļūtu un pēc tam padzertu tēju pie Rīgā dzīvojošās draudzenes.
Tāpat Ušakovs ģimenei ar bērniem no Dundagas, kas 11. novembrī vēlēsies noskatīties izrādi Nacionālajā teātrī un pēc tam krastmalā pie pils mūra, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības izcīnīšanu ierakumos Daugavmalā 1919. gadā, nolikt svecītes, par nokļūšanu pie šīs “greznības” liks maksāt dubulti.
Rīgas domē pašlaik apspriež grozījumus 2013. gada budžetā. Kopumā šā gada budžetā varētu būt 50 miljonu latu liels deficīts. Tātad visa valsts kopumā 2014. gadā plāno dzīvot ar 1% budžeta deficītu, bet Rīgas pašvaldība, gluži kā pļēgurs, iespējams, 2013. gadu beigs ar 10% budžeta deficītu. Papildus septiņi miljoni latu paredzēti subsīdijās „Rīgas satiksmei”. Tomēr leģitīmi ievēlētiem Rīgas domes deputātiem nav izdevies uzzināt, kā izlietota 2013. gadā „Rīgas satiksmei” jau piešķirtā vairāk nekā 60 miljonu latu lielā dotācija un kā tiks izmantoti vēl papildus piešķiramie septiņi miljoni.
Runājot Ušakova ledusskapja demokrātijas kategorijās, visa valsts nākotnē var nonākt situācijā, kurā pļēgurs, izēdis savu ledusskapi tukšu, to izstumj kāpņutelpā un brēc, ka citiem tas jāsteidz piepildīt.
Autore ir 11.Saeimas deputāte, VIENOTĪBA
Komentāri (67)
armn 12.11.2013. 10.35
Pilnīgi nepieņemama ir ideja prasīt dažādu samaksu par transportu Rīgā, tāpat kā nepieņemama ir Latvijas šķelšana izkāpjot “īpašo Rīgas identitāti” ar karogiem ( un kāpēc ne Eiropas?) pie skolām, ideoloģisko apstrādi “mēs pret kaimiņiem” utml.
Paldies autorei par rakstu, vel gribētu lai viņa un viņas kolēģi, Saeimas deputāti, nāktu klajā ar ar atbilstošām likumdošanas iniciatīvām, kas pasargātu pārējos Latvijas iedzīvotājus no kārtējās jostu savilkšanas glābjot pārtērējušos Rīgu.
2
Rihards Sprincis > armn 13.11.2013. 13.31
Kāpēc Čigāne neko nerunā par to, ko var un ko vajag darīt Saeimai – pieņemt galvaspilsētas likumu, pārskatīt veidu, kā tiek finansētas pašvaldības funkcijas?
Tāpēc, ka vieglāk ir tikai rosīties, šķietami aizsargājot nabadziņus, gaidāmo Saeimas vēlēšanu gaismā, pašai nepieņemot nekādus (varbūt nepopulārus) lēmumus. Kaut kā liekulīgi tomēr sanāk.
0
Aivars Laicāns > armn 16.11.2013. 20.39
Kapec punkts slepjas aiz nika un kritize drosmigus saeimas deputatus?
0
valdis 12.11.2013. 10.55
Rīgas gadījumā ir pilnīgi “šķērsām” rēķināt tikai naudas izteiksmē. Būtība ir kur citur. Jādomā pavisam citās dimensijās.
Kā I.Ziedonis, kas runāja par “visiem satekošajiem ceļiem”, “nevis izklaidēt, bet savākt. Un atkal izsūtīt pa ģimenēm un mājām, un laukiem savējos. Jāsajūt šo saplūst – atplūst pulsāciju.
Kā tonim piepulcēt toni. Mums jāpanāk akords.”
Un šajā gadījumā, tas ir Rīgas kā galvaspilsētas pienākums.
Tā nav tikai dzejnieka izteiksme, tas ir mūsu būtības un jēgas meklējums.
Problēma nav tikai tajā, ka N.Ušakovs nejūt toni, bet tāda sajūta, ka viņam nav pat vēlēšanās sadzirdēt to toni, iemīlēt.
Tagad viņš runā par to, ka rūpēsies par latviešu valodu. Jūs varat tam noticēt?
Tie puiši, kas dzied Latiņa dziesmu, viņi nav latvieši, bet kāda sirsnība un mīļums… bet N.Ušakova attieksmi pret mums es nesaprotu, man grūti viņa “lecīgajās” runās klausīties.
2
eva_o > valdis 13.11.2013. 11.12
“Kā I.Ziedonis, kas runāja par “visiem satekošajiem ceļiem”, “nevis izklaidēt, bet savākt. Un atkal izsūtīt pa ģimenēm un mājām, un laukiem savējos. Jāsajūt šo saplūst – atplūst pulsāciju.
Kā tonim piepulcēt toni. Mums jāpanāk akords.”
Un šajā gadījumā, tas ir Rīgas kā galvaspilsētas pienākums.
Tā nav tikai dzejnieka izteiksme, tas ir mūsu būtības un jēgas meklējums.”
———————————————–
Nilam Ušakovam situācija galvaspilsētā ir grūtāka un sarežģītāka – vākt kopā kapitālismā sasāpējušo un prihvatizācijā sanaidoto Latviju. Ziedonis nebūt nevāca Latviju saplūsmē. Vīzija Ziedonim bija cita – “par savējiem”:
“Mēs jau lielākā daļa te, Rīgā, esam laucinieki. Es pārstāvu lauciniecisko ideoloģiju visā – gan saimnieciskajā politikā, gan partiju politikā. … Nē, Rīgas stihija mani neinteresē. Es dzīvoju tādā kā izolācijā, iecistēti. Inteliģencē es vēl kaut cik apgrozos, bet fabriku cilvēki, piemēram, mani nekad nav interesējuši. Galu galā es jau tik plurāli esmu izniekojies, ka tas tik vēl trūka, lai man viss būtu jāzina. Es negribu. Ir tādas lietas, ko es negribu zināt” – dzejnieks Imants Ziedonis (intervija žurnālam Rīgas Laiks, 1995.g., Nr.4.)”
Nu, ko? Tagad “mīnusosim” nepatīkamā citāta pieminētāju un izliksimies, ka Ziedonis neko nav teicis? Ziedonis mums “labais”, Ušakovs “sliktais”, lai ko tur abi būtu izteikuši par Rīgas misiju Latvijā?
0
valdis > valdis 13.11.2013. 14.56
Vākt kopā ar divvalodības referendumu (tas par N.U.)?
I.Ziedoņa teiktajā nekādas pretešķības nesaredzu.
0
ligakalnina 12.11.2013. 10.29
Ja Ušakovs salīdzina valsti ar blokmāju, kura sastāv no atsevišķiem autonomiem dzīvokļiem, no kuriem kāds, nezin kāpēc, novietojis savu ledusskapi ar produktiem kāp[ņu telpā, tad Ušakovs varētu būt šī dzīvoļa īpašnieks, kas tai ledusskapī salicis produktus, ko, pa kluso, sazadzies, vai arī nopircis uz kredīta.
Un tagad viņam būtu ārkārtīgi izdevīgi bļaustīties, ka viņu, redz, apzaguši, un viņš, redz, nespēj atdod kredītus un pabarot to savu “ģimeni”, ja visi pārējie dzīvokļi nesametīs viņam naudu.
Tātad, uzvelt atbildību par savu nesaimnieciskumu un blēdīgumu citiem, un vēl nopelnīt, lai tā viņa ģimene, ko viņš it kā baro, lai tie par viņu balso, būtu paēdusi, un, ja ne – vismaza, parādīt “vainīgos”, kāpēc “haļava” vairs nenāk.
Primitīvi, bet, Ušakova elektorātam derēs.
0