Aicinu aktīvi piedalīties Satversmes preambulas apspriešanā
Latvijas Satversmes preambula tagad ir nodota sabiedrības izvērtēšanai un apspriešanai. 2012.gada valodas referendums izraisīja pārdomas un diskusiju ne tikai par mēģinājumu mainīt Latvijas valsts pamatu, jo bez latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas mainās mūsu senču dibinātās valsts jēga. Radās loģisks jautājums, vai Latvijas valsts Satversmē ir nepieciešama preambula, kas atgādinātu visiem valsts pilsoņiem Latvijas apstāvēšanas dziļāko jēgu.
Jā, varam jautāt – vai Satversmes tēviem tālajā 1920. gadā varēja rasties doma, ka kādu dienu dažiem prātiem dzims doma, ka Latvijas valsts vairāk nav latviešu nācijas pašnoteikšanās rezultāts? Tāpēc arī Egila Levita piedāvātajā preambulā ir uzsvērta latviešu nācijas ne tikai pašnoteikšanās apziņas izveidošanās, bet arī atgādināts par nestajiem upuriem, izcīnot savu valsti. To nedrīkstam aizmirst.
Latvijas valsts mums svarīga ne tikai daudzu paaudžu upuru piemiņai, bet arī tāpēc, ka mēs turpinām mūsu valsti.
Esmu lieciniece, cik grūti ir bijis pat akadēmiskajā vidē pieņemt terminu „valstsnācija”. Dažiem pētniekiem vēl šodien termins – valstsnācija, titulnācija, nācija-valsts – dažādos salikumos, kas ir Eiropas Konstitūciju tekstos un ir valststiesību pamatā, ir grūti saprotama nāciju pašapziņas izpausme.
Ar valstsnācijas termina lietojumu Egils Levits iedrošina mūs ne tikai valststiesību juridiskajā nozīmē, bet aicina iztaisnot mugurkaulu un apzināties sevi kā nāciju, kurai arī pēc neatkarības atjaunošanas ir jānes atbildība par valsts likteni. Nevienam nav tiesību atrunai, ka preambula nav mana darīšana. Tā ir mūsu katra atbildība mūsu pagātnes un nākotnes priekšā.
Latvijas Satversmes preambula ir nokavētā savlaicība, jo mūsu abas kaimiņvalstis -Igaunija un Lietuva – savu valstu pamatlikumus papildināja pēc neatkarības atjaunošanas, apzinoties, ka Baltijas valstu likteņi XX gadsimta garumā pieprasa pamatlikuma precizējumus.
Ja palūkojamies veco demokrātiju virzienā, tad, piemēram, redzam, ka arī Francijas Republikas Konstitūcijai ir preambula, kura ir vairākas reizes papildināta (1949., 1958., 2005.gadā), Vācijas 1949.gada konstitūcijas preambula tika grozīta 1990.gadā. Preambula valsts konstitūcijai ir jāmāca bērniem pamatskolās, veidojot piederības apziņu valstij, jo valsti no valsts Eiropā atšķir Konstitucionālā identitāte.
Egila Levita piedāvātā Satversmes preambula ir nopietns un izsvērts teksts, kas ietver esenci no mūsu valsts Satversmes. Tā ir mācāma mūsu bērniem un apgūstama mums katram, kāda ir mūsu valsts rašanās un pastāvēšanas nozīme, kura atjaunotu mūsu attieksmi pret Latvijas valsti. Jo mana attieksme pret manu valsti veido nozīmi un piešķir jēgu dzīvei. Tas ir augsts uzstādījums katram no mums.
Ētikas profesors Augusts Milts mūs šodien uzrunā ar atgādinājumu, ka tikai un tieši tāpēc, lai dzīvi nodzīvotu jēgpilni, ir jāpaceļ sirds un prāts virs ikdienas. Latvijas Satversmes preambula ir izaicinājums katram pilsonim apdomāt un redzēt sevi, savu attieksmi Latvijai tik svarīgajā pamatlikuma formulējumā.
Formulējumam pretdarbojas ne tikai globalizācijas laikmets, kas ieveido attieksmi cilvēku pašizpratnē: es labi jūtos visur, jo visur pasaulē man ir mājas. Demokrātija darbojas tikai valsts ietvarā, un nacionālā piederība motivē cilvēku darboties savas valsts labā. Latvijai vajadzīga atbildīga latviešu nācija, nevis gļēvlatvieši. Mēs nedrīkstam nobīties, kārtējo reizi sazin par ko kaunēties un būt apjukuši. Sabiedrība ir vienmēr iespējamība katram un visiem, tāpat kā iespēja vienoties svarīgos jautājumos.
Aicinu katru Latvijas valsts pilsoni, izprast, ka mūsu valsts ir Eiropas valsts, kuras nosaukumā jau ir definēta valstsnācija. Atcerēties, ka latvietība visos laikmetos bijusi atvērta tiem, kuri te atnāca dzīvot un pieņēma latviešu valodu, kultūru un izprata Latvijas valsts vēsturisko būtību. Latvijas valsts mazākumtautību politika visos valsts neatkarības posmos bijusi un ir viena no tolerantākajām Eiropā. Aicinu apzināties, ka preambula neaizskar mazākumtautības, bet nostiprina pamatnācijas valstisko apziņu.
Varam diskutēt par Egila Levita piedāvāto preambulas variantu, jo biežāk dzirdētie argumenti ir par latviešu tautas dzīvesziņas un kristietības nosaukšanu kā identitātes veidojošo faktoru. Lai nešķeltu sabiedrības skatījumu par savas patības kodolu starp kristietību un pagānismu, varam atcerēties Imanta Ziedoņa augstu vērtēto Annas Brigaderes latviešu identitātes pamatvērtības – Dievs. Daba. Darbs, kuras iekodētas nešķeļošā veidā preambulā minētās identitātes pamati.
Svarīgi ir atcerēties, ka Latvija ir latviešu nācijas valsts un šis virsprincips ir Latvijas valsts pamataksioma, tās eksistences pamats. To nostiprina Egila Levita piedāvātā preambula. Rosinu aktīvi piedalīties preambulas apspriešanā un aicināt Saeimu to pieņemt kā svarīgāko dāvanu Latvijas 95.gadadienā.
Autore ir kultūras socioloģe
Komentāri (66)
buchamona 12.11.2013. 12.05
…Esmu lieciniece, cik grūti ir bijis pat akadēmiskajā vidē pieņemt terminu „valstsnācija”. Dažiem pētniekiem vēl šodien termins – valstsnācija, titulnācija, nācija-valsts – dažādos salikumos, kas ir Eiropas Konstitūciju tekstos un ir valststiesību pamatā, ir grūti saprotama nāciju pašapziņas izpausme ++++ tas tad ir arī visu mūsu nelaimju sākums – ” akadēmiskā vide” ,kura saknes meklējamas 50 okupācijas gados sētajā ideoloģijā.
Tautas apziņā mītošā intuīcija vienmēr ir bijusi soli priekšā tā dēvētajai” akadēmiskajai videi” To labi varēja redzēt Atmodas laikā, kad ” akadēmiskā vide” akadēmiski skaldīja matus par tēmatiem, kuri tautai sen bija saprotami.
4
ligakalnina > buchamona 12.11.2013. 13.52
Visai nosacīti, ne tā “tauta” ir kāda viendabīga masa, ne tā “akadēmiskā vide”, acīmredzot, tās lielākā nelaime ir tā, ka tai tā uz rāvienu nekas nav skaidrs, un tā ir tendēta domāt un reflektēt, atšķirībā no “tautas”, kurai, protams, viss ir skaidrs, un tās domas ir tā patiesība pēdējā instancē.
Nu, vismaz vainīgie atrasti,arī labi.
0
ilmisimo > buchamona 12.11.2013. 14.56
„akadēmiskā vide” ir pārpilna ar dažādiem interešu konfliktiem un piezemētām kaislībām.
Diemžēl – nav tā, ka tur profesori sniegbaltos ķiteļos skatās debesu izplatījumā un gudro vien par Kanta imperatīvu un kā šo(imperatīvu) iesakņot uz latwju zaļās zemes..
0
Aivars Krauklis > buchamona 12.11.2013. 14.17
Un ja vēl atceramies, ka tā „akadēmiskā vide” nav gluži tukša no sociālisma ekonomistiem un marksisma filozofiem…
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > buchamona 12.11.2013. 13.12
…tas tad ir arī visu mūsu nelaimju sākums – ” akadēmiskā vide” ,kura saknes meklējamas 50 okupācijas gados sētajā ideoloģijā.
________________
Precīzāk nepateikt! Pievienojos.
0
dro 12.11.2013. 08.41
Kaut vairāk mums būtu tādu cilvēku kā Beitneres kundze. Diemžēl mums pārsvarā no “progresīvajām vēsmām” nogurušas dāmas kā Ēlerte, Strautmane, Kažoka, IR daiļrakstītājas, kuras katrā otrā latvietī saskata jukušu” fašisteli”:)
1
Alise > dro 12.11.2013. 09.59
lno, absolūta taisnība!
Un paldies autorei!
0
gliters 12.11.2013. 12.02
“kaut gan kā tiešs pretarguments tas tāpat nekalpos (ja tekstu izanalizē no valodas un juridiskā viedokļa) :)”
Lai radītu pretargumentus, nekas cits neatliek, kā pārskatīt līdzšinējo reliģisko uzskatu brīvības koncepciju visas Rietumu pasaules mērogā. Bet Satversmē būtu jāieraksta, ka Latvija ir, pirmām kārtām, SEKULĀRA valsts.
5
+1
0
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
@Vineta > gliters 13.11.2013. 17.55
zirnekliene Šeloba
lama ..
“—iespējams,ka tieši tādēl te nav sajājuši “kažoki sedluos”- lai mēs te paši izplūcamies par kristīgajām vētībām(tās jau viņus pārāk neinteresē). bet gara diskusija “par šuo varētu līdzēt tikt vaļā nuo tuo”(Latvija = latviešu valsts)- to nu gan šie negrib pieļaut”
Kā kulaks uz acs.
0
gliters > gliters 12.11.2013. 17.31
Es “nestresoju” – ja jau reiz mums reliģija ir atdalīta no valsts, tad nevienas reliģijas “vērtībām” valsts pamatlikumā nav jābūt nekādā kontekstā, turklāt, kā jau teicu, ar “kristīgajām vērtībām” daudzi saprot ne jau tikai 10 baušļus, bet arī kristīgās baznīcas dominanci sabiedrībā kā tādu.
Tā tik vēl trūka, lai visādi šmiti uz tā pamata sāktu “krusta karu” pret pagāniem, ateistiem u.c., kam VD un JD ir tikai un vienīgi jūdu mitoloģija un nekas vairāk.
Esmu gatava saderēt, ka ja Satversmes preambulā būs jelkāda atsauce uz kristietību, līdzīgas spekulācijas un demagoģija būs bez sava gala.
0
buchamona > gliters 12.11.2013. 17.04
zirnekliene Šeloba. Nevajag tā stresot :) Es nezinu, kā tas ir ar katoļiem, bet zinu, ka LELB pilnībā atbalsta nostādni – Baznīca ir atdalīta no valsts. Ja ir pretenzijas pret jēdzienu ” kristīgas vērtības” , ta lūdzu – formulējiet jaunu, bet tik pat ietilpīgu jēdzienu, kā kristīgā pasaule, jeb kristīgās vērtības. Mēģiniet to izdarīt un problēma tiks atrisināta.
0
Alise > gliters 12.11.2013. 12.13
Zirnekliene, tas jau Satversmē ir:
“99. pants. Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts.”
0
gliters > gliters 12.11.2013. 13.18
Es tomēr uzskatu, ka šo visu derētu papildināt ar frāzi par “sekulāru valsti”, lai iedīglī piežmiegtu gan šmitveidīgo spekulācijas, gan mēģinājumus pa ķēķa durvīm ievazāt šariata tiesas, kas šur tur Eiropā notiek.
“Reliģiskās pārliecības brīvību” derēja iztirzāt smalkāk, detalizētāk un niansētāk – protams, ne jau Satversmē. Bet papildus likumdošanas akti par tādas reliģiskās darbības aizliegumu, kas vērsta uz valsts pamatu graušanu, iestāšanos pret cilvēku tiesībām un brīvībām, manuprāt, ir nepieciešami.
Tas varētu būt daudz labāks aizsargmehānisms pret islamistu centieniem, nekā atsauksme uz “kristīgajām tradīcijām”, kas veidojušas identitāti.
Kā (patētiskā tonī) saka vispāsaules valdības karsēji – “mūsu globalizācijas laikmetā” (t.i. v naš vek, kogda korabļi borozdjat prostori kosmosa), jo tiešāk un nepārprotamāk būs definēti konstitucionālie pamati, jo labāk.
0