Darbību pārtrauks Konstitucionālo tiesību komisija

Prezidents uzskata, ka efektīvāk darbojas ekspertu grupas konkrētu uzdevumu veikšanai

Valsts prezidents Andris Bērziņš ir pieņēmis lēmumu no 1.novembra pārtraukt Konstitucionālo tiesību komisijas (KTK) darbību, aģentūra LETA noskaidroja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienestā.

Par šo lēmumu pirmdien tikšanās laikā tika informēts KTK priekšsēdētājs Egils Levits. Vienlaikus prezidents aicināja Levitu visdrīzākajā laikā pieņemt lēmumu par konkrētu ekspertu grupu veidošanu jautājumos, kuri skar neatkarīgo valsts institūciju vienota pārraudzības modeļa izveidošanu un administratīvā procesa uzlabošanu. Tika arī uzsvērta nepieciešamība veidot ekspertu grupu politisko partiju sistēmas nostiprināšanai.

Līdzīgi kā pieņemot lēmumu par Stratēģiskās attīstības komisijas (SAK) darbības pārtraukšanu, arī šajā gadījumā Bērziņš daudz efektīvāku atdevi no ekspertu darbības saredz, izveidojot ekspertu grupas konkrētu uzdevumu veikšanai.

Šāda pieeja jau tika izmantota, lai izstrādātu likumdošanas priekšlikumus izpildvaras stiprināšanai, kuri nodoti Saeimas tālākai lemšanai. Arī turpmāk prezidents iecerējis veidot citas ekspertu grupas, kurām tiks uzticēti konkrēti uzdevumi, kas veicami noteiktā laika ietvarā.

“Divu gadu laikā esmu pārliecinājies, ka efektīvai un reālai nozīmīgu jautājumu risināšanai daudz veiksmīgāk strādā konkrētam uzdevumam izveidotas ekspertu darba grupas, nevis pastāvīgas komisijas, kuru darbība nereti ir nesistemātiska arī komisiju dalībnieku profesionālās noslogotības dēļ,” atzina Bērziņš.

Konstitucionālo tiesību komisiju 2007.gada 7.decembrī izveidoja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Levita vadītajā Konstitucionālo tiesību komisijā darbojās atzīti tiesību speciālisti juristi Ineta Ziemele, Daiga Rezevska, Gunārs Kusiņš, Lauris Liepa un Mārtiņš Mits. 

Komisija savas darbības laikā noformulējusi viedokli par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu, par iespējamo ministra noteikumu satversmību, Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros, par Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmumu saņemšanai, par Saeimas priekšlaicīgu vēlēšanu mehānisma pilnveidošanu, kā arī par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu demokrātiskas valsts iekārtā.

Pēdējās aktuālās debates Latvijas sabiedrībā ir par Levita izstrādāto priekšlikumu Satversmes preambulai, krasi dalot sabiedrību tās nepieciešamības aizstāvjos un noliedzējos.