Baltkrievijas opozicionāra viedoklis par Lukašenko režīmu un Latvijas attieksmi
Latvijas amatpersonu siltās jūtas pret Baltkrieviju pagājušo trešdien pludoja pa ziņu telpu. Abu valstu satiksmes ministri parakstīja sadarbības plānu transportā un apsveica viesabonēšanas tarifu samazinājumu telefonsarunām. Starpvaldību komisijas vadītāji Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts un Baltkrievijas transporta ministrs Anatolijs Sivaks vienojās veicināt savstarpējas investīcijas. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa tikšanās laikā ar Baltkrievijas vēstnieku priecājās par abu valstu politiskā dialoga aktivizēšanos.
Man bija grūti priecāties viņiem visiem līdzi, jo e-pastā stāvēja otrdien svaigi saņemta vēstule ar rakstu, kas neļauj uz šo aizvien jūsmīgāko draudzēšanos noraudzīties kā uz nevainīgu “labu kaimiņattiecību” stiprināšanu.
Šā raksta autors ir Andrejs Saņņikovs, kas pusotru gadu pavadīja Baltkrievijas cietumā par uzdrīkstēšanos 2010.gadā izvirzīt savu kandidatūru valsts prezidenta amatam. Viņš ir redzējis Lukašenko režīma seju visā tās brutalitātē – miliču vardarbību, līdzgaitnieku nepamatotos arestus, palīga mīklaino nāvi, draudus cietumā. Saņņikovs tika atbrīvots no cietuma tikai pateicoties ES spiedienam un sankcijām.
Tagad viņš dzīvo trimdā un cenšas informēt pasauli par notikumiem dzimtenē. Ar šo nolūku viņš bija atbraucis uz Latvijas valdības rīkoto Rīgas konferenci septembrī, taču sev par nepatīkamu pārsteigumu redzēja, kā Lukašenko režīma pārstāve piedalās paneļdiskusijā par ES austrumu kaimiņvalstīm. Tas bija vienīgais pasākums, kurā Baltkrievija tika apspriesta šajā konferencē, kas tradicionāli atvēl krietni vairāk laika šīs kaimiņzemes apspriešanai un turklāt uzaicina uzstāties opozīcijas pārstāvjus. Jau paneļdiskusijas laikā Saņņikovs izteica savu sašutumu.
Lai plašāks Latvijas lasītāju loks varētu sadzirdēt viņa sakāmo, lūdzu viņam atsūtīt savu viedokli par Latvijas nostāju pret Baltkrieviju. To Saņņikovs ir izdarījis – turpinājumā seko viņa teksts, kas tulkots no angļu valodas. Beigas var šķist aprautas, bet gan jau lasītājs pats varēs spriest, kas tur palicis, iespējams, aiz pieklājības nepateikts.
Baltkrievijas demokrāta sarūgtinājums
8.Rīgas konference septembrī bija augsta līmeņa forums, kurā apsprieda šā brīža degošos jautājumus un izaicinājumus. Organizētāji uzsvēra, ka tā mērķis bija “radīt pareizo vidi transatlantiskās labklājības saglabāšanai un stiprināšanai uz kopīgu vērtību pamata.”
Tā arī notika, taču šā gada konferencē bija arī kāds satraucošs moments. Organizētāji izmainīja veidu, kā tajā tika pārstāvēta Baltkrievija. Viņi paneļdiskusijā iekļāva “Eiropas pēdējās diktatūras” pārstāvi.
Agrākās Rīgas konferencēs tika izrādīta solidaritāte un atbalsts Baltkrievijas demokrātiem pat laikā, kad ES bija manāmas “reālpolitikas” pazīmes. Baltkrievijas demokrātiskie aktīvisti informēja konferences dalībniekus par patieso situāciju valstī. Mūs uzklausīja un sadzirdēja, un tur nebija vietas oficiālajai propagandai, kuras izplatīšana šobrīd ir Baltkrievijas Ārlietu ministrijas galvenā funkcija.
Par nelaimi, lēmums pieļaut Baltkrievijas valdības pārstāvja līdzdalību paneļdiskusijā nebija vienkārša neuzmanības kļūda. Latvija ir konsekventi lobējusi ES, lai tā mīkstina savu nostāju pret diktatūru pie tās robežām. Tā pat ir gājusi tik tālu, ka ir radījusi izņēmumus ES sankcijās pret Baltkrievijas uzņēmējiem un tad devusi viņiem iespēju izmantot šos robus, lai eksportētu preces caur Latvijas ostām.
Latvijas amatpersonas šo rīcību skaidro ar nepieciešamību ņemt vērā tās uzņēmēju kopienas intereses, kurai ir ciešas saites ar Baltkrievijas ekonomiku. Taču patiesībā Latvija ir daudz darījusi, lai veicinātu šādas kopienas rašanos laikā, kad ES vajadzētu ierobežot biznesa kontaktus ar Baltkrieviju, lai glābtu politieslodzīto dzīvības.
Arī Latvijas uzņēmēji sēž Baltkrievijas cietumos
Dot tribīni diktatūras pārstāvjiem ir tieši tas, kas Lukašenko ir vajadzīgs, lai nodrošinātu viņa režīma atzīšanu un leģitimāciju Eiropā, papildus investīcijas, un gatavību neredzēt rupjus cilvēktiesību pārkāpumus. Viņam izmisīgi ir nepieciešama nauda no Rietumiem, lai uzturētu savu represīvo varas aparātu, kas kļūst aizvien dārgāks. Dot priekšroku ekonomiskajām interesēm, nevis vērtībām, ir kļūmīga izvēle un nav pat tās valsts interesēs, kura sadarbojas ar diktatūru. Valstī bez tiesiskuma jebkurš ārzemju bizness neizbēgami saskarsies ar negatīvām sekām.
Kad es biju Baltkrievijas cietumā pēc notiesāšanas par savas kandidatūras izvirzīšanu pret diktatoru pēdējās prezidenta vēlēšanās, es tur satiku daudzus uzņēmējus no citām valstīm. Visi viņu stāsti bija līdzīgi. Viņu uzņēmumi tika nozagti vai sagrauti, kad tie sāka pelnīt un kļuva pievilcīgi “reideriem”. Uz katru no viņiem tika izdarīts spiediens, izvirzot kriminālapsūdzību, un katrs no viņiem nonāca cietumā pēc pretošanās šim spiedienam. Katrā gadījumā viņu uzņēmumi tika vai nu nozagti vai iznīcināti un viņi nonāca cietumā, kur turpinājās šantāža un izspiešana. Tur bija arī uzņēmēji no Latvijas. Vēsture rāda, ka iesaistīšanās biznesā ar diktatoru var nest īstermiņa dividendes, bet galu galā negatīvās sekas atsver jebkuru ātro peļņu. Ilgtermiņa personiskie un biznesa riski ir ļoti augsti, tāpat kā riski uzņēmuma reputācijai.
Latvijai ir bijuši apbrīnojami panākumi tās attīstībā un tagad tā ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts. Tajā pašā laikā Latvija zina, ko nozīmē dzīvot totalitārā sistēmā un diktatūrā. Latvijas panākumi stabili balstās valsts demokrātiskajā attīstībā un Eiropas Savienības kopējās vērtībās. ES ietvaros Latvija turpina runāt kopējo cilvēktiesību un brīvības valodā. Par nelaimi, kad ir runa par tās dienvidaustrumu robežu, šī valoda mainās, vērtības tik piemirstas, un to vietā nāk jauna valoda. Tā neņem vērā cilvēktiesības un koncentrējas uz “dialogu un sadarbību” ar diktatoru, uz tirdzniecības un finanšu interešu aizsargāšanu dažiem Latvijas biznesmeņiem, kuri kļūst bagāti, atbalstot viņa režīmu.
Latvija zaudē ne tikai hokejā
12.oktobrī amatieru hokeja komanda, kurā spēlēja arī Latvijas Saeimas deputāti, ieradās Minskā, lai spēlētu pret Lukašenko komandu. Nākamajā dienā neatkarīgā prese rakstīja: “Diktators uzvar Latvijas parlamentu”. Latvijas valdība mēģina apgalvot, ka “biznesam nav sakara ar politiku.” Latvijas parlamentāriešiem šķiet, ka “sports stāv pāri politika”. Taču faktiski tā kļūst par Latvijas politiku.
Lukašenko nav muļķis. Viņa režīma pastāvēšana ir atkarīga tieši no šādas attieksmes, un viņš neatlaidīgi to veicina, padarot šauras interešu grupas bagātas un cenšoties nošķirt ekonomiku no cilvēktiesībām. “Apspiešana, spīdzināšana, pretinieku nogalināšana, nevainīgo apcietināšana – tam visam nav nekāda sakara ar ekonomiskajām interesēm, kuras jūs esat gatavi realizēt. Kļūstiet par maniem lobistiem savās valstīs, lai tās kļūst par manu lobistu ES. Būsim draugi, taisīsim biznesu, kopā pelnīsim.” [Tādi ir Lukašenko argumenti.]
Rīgas konferencē man bija liels prieks satikt bijušo prezidentu Valdi Zatleru, kuru es ļoti cienu. Kad viņš bija Latvijas prezidents, mēs tikāmies dažādos starptautiskos forumos un es vienmēr izjutu viņa patieso interesi par stāvokli Baltkrievijā. Viņš man stāstīja, cik grūti ir izturēt “biznesa lobija” spiedienu mīkstināt Latvijas nostāju pret Baltkrieviju. Viņš man arī teica, ka šim spiedienam nepakļausies.”
Andrejs Saņņikovs ir Pilsoniskās kustības “Eiropiskā Baltkrievija” vadītājs, Baltkrievijas prezidenta amata kandidāts, 2010; sirdsapziņas cietumnieks, 2010 – 2012
Pauls Raudseps ir žurnāla “Ir” komentētājs
Komentāri (67)
dancis4 27.10.2013. 01.58
Ja mūsu valdošie tik ļoti vēlas aizrauties ar “reālpolitiku” flirtējot ar diktatoriem, lai beidzot, mazākais, valsts aizsardzībai novirza 2% no budžeta, ko sen no Latvijas sagaida sadarbības partneri. Redzot, kā mūsu bālēliņi raujas totalitāro režīmu apkampienos, respektīvi – lamatās, mūsu draugu pacietības mērs var izbeigties, viņi var novērsties, un tad mums ir drūma perspektīva Latvijas simtgadi nobērēt pie sasistas demokrātisko vērtību siles, pie piesmieta Latvijas valstiskuma, jo lamatas var būt jau aizcirtušās…
Mūsu “reālpolitiķiem” derētu atgādināt par demokrātiskām vērtībām un par to, kā Lukašenko un Putina režīmi tās nicinājuši un nīcinājuši.
Ja mazām demokrātiskām valstīm ir lieli draugi, tām ir privilēģija būt par demokrātisko vērtību ruporiem, turklāt, tik ļoti neraizējoties par diktatoru iespējamo reakciju,jo vienīgais, ko totalitāri režīmi patiešām respektē, ir spēks, piemēram, NATO. Kamēr demokrātijas lielvaras tiešām veido globālu reālpolitiku, tai skaitā ar dažāda veida režīmiem, mazās valstis var un to pienākums ir atbalstīt draugus, tādējādi mums ir iespēja baudīt demokrātijas privilēģijas, dzīvot brīvi un droši, būt saimniekiem pašiem savā zemē.
2
Inese > dancis4 27.10.2013. 02.41
Pilnībā pievienojos. Latvijas ārpolitikas tuvākie uzdevumu varētu būt pilnīga dajebkādu saišu saraušana ar Ķīnas komūnistu režīmu, nekavējoša diplomātisko attiecību nodibināšana ar Taivānu un Tibetas neatkarības atzīšana. Ja jau demokrātisko vērtību ruporu loma, tad ruporiem jābūt patiesi skaļiem!
0
Ieva Aile > dancis4 27.10.2013. 10.48
Kādi saimnieki,kāda demokrātija?!Kur ir referendums par pieviešanos eurozonai?
0
dace_ampermane 27.10.2013. 07.54
Apsveicu IR! Naida pilni kremļa uzsūtīti Latvijas ienaidnieki ir pārņēmuši portālu un, protams, mums jābūt iejūtīgiem, korektiem, caurspīdīgiem, tolerantiem. Tas jau nekas, ka šeit riebjās ienākt pēdējā laikā. Tādus fašistus kā mordu un ombrosu būtu jāizsviež laukā pēc jebkura jauna komentāra ar jebkuru jaunu niku, uzreiz! Nellijai varbūt patīk, ka morda tagad apgāna Latviju zem viņas uzvārda.
12
ievuliitis > dace_ampermane 27.10.2013. 14.39
Kāda būs kritiskā masa? Cik cilvekiem ir jānoignorē šķēlacis? Un vai nedomā, ka ar Krievijas vēstniecības budžeta palīdzību daudzskaitlīgie purni noignorēs tevi?
0
ilmisimo > dace_ampermane 27.10.2013. 13.18
++Nellijai nepatīk, taču viņa nes upuri, to vajag novērtēt :)
————————————————–
weimārdemokrātijas poligonā- ar personisku piemēru?
0
putekliic > dace_ampermane 27.10.2013. 19.21
Pie tam ignorēt šos provokatorus varam jau tagad un tas ir ļoti vienkārši – neko nekomentējam un pat vērtējumus neliekam.
0
putekliic > dace_ampermane 27.10.2013. 19.17
Nu tad rakstām epastu visi un ik viens, kuri vēlas ignore pogu, uz IR redakciju. Ja redakcija nevēlas cenzēt krievu specdienestu mediju diversantus (apstiprināts fakts, ka tādi tiešām ir), tad lai dod mums tādu iespēju. Protams, ne jau segvārds, bet IP adrese ir jānobloķē. Gan jau, ka to tehniski var izdarīt.
0
dace_ampermane > dace_ampermane 27.10.2013. 08.57
riņķī apkārt======.++++Nellijai nepatīk, taču viņa nes upuri, to vajag novērtēt :)
:)) +
0
ievuliitis > dace_ampermane 27.10.2013. 15.22
Paldies, r_r! Gribu tadu pogu.
0
Alise > dace_ampermane 27.10.2013. 14.39
nulle, es par IGNORE pogas ieviešanu jau sen te rakstīju, bet redakcija neklausās. Pie tam, ja jau redakcijai bail nodarboties ar banošanu, tad tai sirdsapziņa arī būtu tīra, ka šie nevienu nav nobanojuši un ļauj visiem runāt, ko vēlas. Toties katrs lietotājs varēs ielikt IGNORE listā tos, ar kuriem nevēlas diskutēt, un tie viņam diskusijās nerādīsies un vietu neaizņems.
0
Alise > dace_ampermane 27.10.2013. 14.49
betija, tur nekādas kritiskās masas nevajag un banošana nenotiek. Tas IGNORE lists un IGNORE poga strādā savādāk. Pie katra nika/profila ir IGNORE poga un katram lietotājam savs IGNORE lists. Un pie tiem komentētājiem, kurus nevēlos diskusijā redzēt, es viņa profilā vai pie nika nospiežu šo IGNORE pogu un tas lietotājs parādās manā IGNORE listē. Un šī lietotāja komentāri man vairs nav redzami. Pārējiem lietotājiem, ja tie šo nav noignorējuši, viņa komentāri ir redzami. Un es arī jebkurā brīdī varu to lietotāju izņemt no savas IGNORE listes. Tā ir kā tāda mana personīgā lietotāju pārvaldība, kura uz citiem neatstāj iespaidu. Attiecīgā lietotāja komentārus neredz tikai tas, kurš ir to ielicis IGNORE listē.
Piemēram, jūs kaut ko nokomentēsiet, un es ar jums sākšu diskutēt, bet katram komentāram pa starpu kaut ko ierakstīs, piemēram linuxmints/ločmelis. Ja es viņu ielikšu IGNORE listā, tad man diskusijā būs redzami tikai mani un jūsu komentāri, bet nebūs redzami linuxminta/ločmeļa komentāri. Tie būs redzami tikai viņam pašam un tiem lietotājiem, kas nebūs viņu ielikuši IGNORE listā.
0
armn > dace_ampermane 27.10.2013. 09.15
es nezinu kadi motivi vada IR redakciju, bet ja ta ir runas briviba, tad sie spama komentari ir tiesi, kas pretejs. Tie dzes sarunu starp tiem, kas patiesi grib diskutet.
Redakcijai ir jaatrod risinajums.
0
jmaklakovs > dace_ampermane 27.10.2013. 08.53
+++
Spams ir diezgan efektīvs līdzeklis pret iespēju izteikt savu viedokli. Vislabāk tas novērojams delfi.ru, kur jau pāris minūtes pēc kāda aktuāla raksta ievietošanas parādās 100+ nenobriedušu pusaudžu komentāru, un vari būt pilnīgi drošs, ka tavējo – 101. neviens neizlasīs.
Cerams mūs nepiemeklēs Igaunijas liktenis, kur igauņu delfi.ru izdzēš jebkuru sakarīgu viedokli, kurš ir pretrunā Krievijas maigajai varai.
0
ligakalnina > dace_ampermane 27.10.2013. 08.35
Piekrītu klejotājam un RA.
Portāls tiek tīšuprāt degradēts, manuprāt, arī ombross varētu būt kremļa trollis, tāpat, kā tas otrais, tikai taktika abiem dažāda.
0
buchamona > dace_ampermane 27.10.2013. 08.31
Nellijai varbūt patīk, ka morda tagad apgāna Latviju zem viņas uzvārda.++++Nellijai nepatīk, taču viņa nes upuri, to vajag novērtēt :)
Taču, ja nopietni, tad piekrītu Tev, tiešām šinī portālā ir kļuvis nepatīkami ienākt, bet ne jau tādēļ, ka daži ļauži šeit raksta savus tekstus, kurus es vnk citādi nevaru uztvert, kā seklas preteklības. Varētu piekrist, ka tās ir viņu tiesības. Taču neredzēt to, ka šo pašu dažu ļaužu mērķis ir nevis apkopot savas domas vienā, jeb dažos komentos un tā paust savu viedokli, bet gan nobloķēt iespēju bez traucējumiem savstarpēji sarunāties pārējiem komentētājiem savā starpā..:)
Grūti izskaidrot šādu šī portāla attieksmi pret savu lasītāju. Domāju, ka šāda IR ” politika” drīz vien nesīs loģiskus augļus un ļauži par kuriem runājam būs sasnieguši savu mērķi
0
simpsons 27.10.2013. 08.25
Ja nevar uzreiz visu pasauli uztaisīt perfektu, tad nav vērts arī savu pagalmu satīrīt, kur nu aizrādīt kaimiņam, lai nesit bērnus.
Jebkurš iemesls der slinkošanai. Mēs jau maziņi un neko nevaram. Gaidīsim atkal, kad Eiropas problēmas risinās amerikāņi.
0