FOTO: Čehijas parlamenta vēlēšanās uzvar sociāldemokrāti (papild.)

Prāgā Staļina pieminekļa vietā pirms vēlēšanām bija izkārts milzīgs Putina plakāts

Čehijā sestdien noslēgušās parlamenta vēlēšanas, kurās uzvarējuši sociāldemokrāti (ČSSD), vēsta Čehijas televīzija, ziņo LETA/AFP.

Kā liecina vēlēšanu komisijas dati pēc 99% nodoto balsu saskaitīšanas, ČSSD ieguvusi 20,5% balsu, lai gan pirms vēlēšanām tai tika prognozēti ap 25%. Otrajā vietā ir lauksaimniecības magnāta Andreja Babiša jaunizveidotā Neapmierināto pilsoņu akcija (ANO) ar 18,7% balsu, trešajā vietā ir Čehijas un Morāvijas komunistiskā partija (KSČM) ar 14,9% balsu.

Konservatīvā partija “TOP 09” saņēmusi 11,9% vēlētāju balsu, centriski labējā Pilsoniski demokrātiskā partija (ODS) ieguvusi 7,7%, senatora Tomio Okamuras vadītā kustība “Tiešās demokrātijas ausma” – 6,9%, kristīgie demokrāti (KDU-ČSL) – 6,8%.

Analītiķi iepriekš prognozēja ČSSD uzvaru, taču ka tā nespēs izcīnīt absolūto vairākumu un nāksies veidot koalīcijas valdību. Kā norāda komentētāji, vēlēšanu rezultāti liecina par to, ka tuvākajās nedēļās gaidāmas smagas sarunas par koalīcijas izveidi.

Iepriekš tika pieļauts, ka ČSSD varētu veidot valdību ar komunistu atbalstu, tomēr abas partijas parlamenta apakšpalātā ieguvušas nedaudz mazāk par 100 no 200 deputātu vietām.

Brīdina par komunisma briesmām

Kustības “Dekomunizācija” aktīvisti Prāgā agrākajā padomju diktatora Josifa Staļina pieminekļa atrašanās vietā izkāruši milzīgu plakātu ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina portretu, vēsta izdevums “Lidové noviny“. Akcija saistīta ar pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām, kas šodien noslēdzas Čehijā.

Plakāts tiek turēts ar divu celtņu palīdzību, tajā Putina galva piemontēta Staļina figūrai. Milzīgais Staļina piemineklis Prāgā atradās līdz 1962.gadam, kad tas tika uzspridzināts, vēsta LETA/AFP.

Čehijā sestdien noslēdzas parlamenta vēlēšanas, kurās, pateicoties vēlētāju neapmierinātībai ar smago ekonomisko situāciju un korupcijas skandāliem, kas vasarā noveda pie centriski labējās valdības krišanas, domājams, uzvarēs kreisās partijas.

Vēlētāji jau janvārī nodemonstrēja krasu pavērsienu pa kreisi, prezidenta amatā ievēlot kādreizējo komunistu Milošu Zēmanu, kurš Prāgas pilī nomainīja Vāclavu Klausu, centriski labējās Pilsoniski demokrātiskās partijas (ODS) līdzdibinātāju un pazīstamu eiroskeptiķi.

Tagad aptaujas liecina, ka vēlēšanās, kas sākās piektdien un noslēgsies sestdien, uzvarēs sociāldemokrāti (ČSSD). Tomēr domājams, ka viņi nespēs izcīnīt absolūto vairākumu, un ČSSD veidotajai valdībai nāksies paļauties uz komunistu (KSČM) atbalstu. Tādējādi pirmo reizi kopš Samta revolūcijas, kurā tika gāzts komunistiskais režīms, kreisie ekstrēmisti varētu atgriezties Prāgas varas gaiteņos.

“Neskatoties uz neseno vēlētāju atbalsta mazināšanos sociāldemokrātiem, joprojām visticamākais scenārijs ir ČSSD valdība ar komunistu atbalstu,” intervijā aģentūrai AFP atzinis neatkarīgais politikas analītiķis Jirži Pehe.

Nesenās aptaujas liecina, ka abas partijas parlamenta apakšpalātā varētu iegūt nedaudz vairāk kā 100 no 200 deputātu vietām, lai gan iepriekš tās kopā varēja cerēt pat uz 120 mandātiem.

Pateicoties fragmentētajai politiskajai videi, koalīcijas valdības, kurām trūkst pārliecinoša parlamentārā vairākuma, Čehijā ir ierasta parādība, un valdībām bieži nākas lenkt neatkarīgos deputātus, kas pārstāv sīkpartijas, lai nodrošinātu nepieciešamās balsis savas politikas īstenošanai.

Pehe norāda, ka ČSSD un KSČM atbalstītāju skaita samazināšanās notikusi, pateicoties jaunizveidotās Neapmierināto pilsoņu akcijas (ANO) augošajai popularitātei. To dibinājis lauksaimniecības magnāts Andrejs Babišs, kurš čehu presē izpelnījies populista reputāciju. Tomēr pati ANO sevi pozicionē kā labēji centrisku partiju, kas gatava sadarboties ar visiem, izņemot komunistus. “Jebkura kreisā vai labējā koalīcija ar ANO būtu ārkārtīgi nestabila,” tomēr brīdina Pehe.

Visticamākais kandidāts uz premjera krēslu ir 41 gadu vecais ČSSG līderis Bohuslavs Sobotka, kas gan neizceļas ar īpašu harismu.

Līdz šim sociāldemokrāti noraidījušu iespēju iesaistīties tiešā koalīcijā ar komunistiem, kas neslēpj savas ilgas pēc totalitārā režīma atgriešanās, tomēr Sobotka ļāvis noprast, ka būtu gatavs uzņemties mazākuma valdības vadību, ja tai parlamentā atbalstu nodrošinātu KSČM. “Mēs meklējam partnerus (..), un bieži neviena cita nav, tikai komunisti, ar kuriem mēs racionāli varam sadarboties, neatsakoties no ČSSD politikas,” atzinis sociāldemokrātu līderis.

Abas partijas atbalsta atgriešanos pie dāsnām sociālajām programmām, pieliekot punktu septiņus gadus ilgušajam labējo partiju varas periodam, kura laikā čehiem nācās pierast pie pastāvīgas jostu savilkšanas. Neskatoties uz nepopulāro taupības politiku, valstij nācās piedzīvot arī 18 mēnešu ilgu ekonomikas lejupslīdi, un izaugsme Čehijas tautsaimniecībā atsākās tikai šā gada otrajā ceturksnī.

Komunisti jūsmo par Staļinu

“Domstarpības mums pamatā ir ārpolitikā,” norāda komunistu pārstāve Marta Semelova, kas uz pārvēlēšanu parlamenta apakšpalātā kandidē Prāgā. Atšķirībā no ČSSD KSČM pieprasa Čehijas izstāšanos no NATO un nākotnē vēlētos alianses pilnīgu likvidēšanu.

53 gadus vecā Semelova neslēpti jūsmo par PSRS komunistiskā režīma vadoni Josifu Staļinu, kurš, viņasprāt, esot bijis “svarīga personība”. Viņa arī ir pārliecināta, ka pirms 1989.gada, kad tika gāzts totalitārais režīms, čehiem esot bijusi labāka dzīve, jo tiem bijis darbs un garantētas algas. “Pašreizējais režīms ir netaisns,” saka Semelova.

Iespēja, ka komunisti varētu atgūt ietekmi uz valdību, izsaukusi nopietnu satraukumu čehu sabiedrībā, un bažas par to izteikuši visdažādākie sabiedrības pārstāvji, sākot ar garīdzniecību un beidzot ar rokzvaigznēm.

Komunisti “nekad nav skaidri nosodījuši pagātnes noziedzīgo ideoloģiju”, norādījis kardināls Miloslavs Vlks. “Staļinisma idejas partijā joprojām ir dzīvas.”

“Es pārāk labi atceros tos laikus, lai ļautu notikumiem risināties tā, kā tie diemžēl šobrīd varētu risināties,” savukārt norādījis čehu rokmūzikas veterāns Mihals Dvoraks, kurš Prāgas centrā sarīkojis antikomunistisku koncertakciju “Nekad neaizmirsīsim”.

Lai brīdinātu no komunistu atgriešanās, kustība “Dekomunizācija” Prāgā veidojusi vizuālas akcijas, vēloties piesaistīt uzmanību komunisma ideju atdzimšanas briesmām, kā arī iespējamajai politikas pārorientācijai uz austrumiem. Pēc kustības dalībnieku domām, tas novedīs pie autoritāra režīma izveidošanās valstī un Krievijas ietekmes atjaunošanās.

Izkarot plakātu ar Putina portretu Staļina pieminekļa kādreizējā vietā, aktīvisti aicina nebalsot par partijām un kustībām, kas, pēc viņu domām, ir orientētas uz austrumiem. Runa ir par Čehijas un Morāvijas komunistisko partiju (KSČM).

Otra akcija, ko īstenoja „Dekomunizācija”, bija pirmdienas vakarā Prāgā un citās Čehijas pilsētās parādījušies laternu stabos sarkanās cilpās pakārti manekeni, kuriem pie krūtīm piestiprinātas plāksnītes ar uzrakstiem: “Viņš iebilda Komunistiskajai partijai”. Manekeni simbolizēja cilvēkus, kurus komunistiskais režīms laikā no 1948. līdz 1989.gadam noslepkavojis politisku iemeslu dēļ, aģentūrai ČTK norādīja „Dekomunizācijas” pilsoniskās grupas pārstāvis Jirži Novaks.

Pirmdienas vakarā pieci pakārtie manekeni parādījās Jihlavā, bet nedaudz vēlāk – Prāgas centrā. Savukārt naktī uz otrdienu baigie atgādinājumi uzradās uz tilta Austrumbohēmijas galvaspilsētā Hradeckrālovē.

Starp “Dekomunizācijas” dibinātājiem ir sabiedrībā labi zināmi cilvēki, tai skaitā žurnālists un kādreizējais disidents Ivans Madeks, kurš laikā no 1996. līdz 1998.gadam vadīja toreizējā prezidenta Vāclava Havela kanceleju.

Labējiem maz izredžu vēlēšanās

Pateicoties ekonomiskajām grūtībām un korupcijas skandāliem, kas vasarā noveda pie Petra Nečasa valdības krišanas un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanas, ODS un tās koalīcijas partneru – konservatīvās partijas “TOP 09” – popularitāte ir strauji kritusies, un labējās partijas nespēj nodrošināt reālu alternatīvu kreisajiem.

Kamēr “TOP 09” atbalsta deviņi procenti vēlētāju, par ODS gatavi balsot vien 6,5% čehu, liecina pirmdien publicētie aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptauju, kuru veikusi sabiedriskās domas pētniecības organizācija ČVVM un kuras rezultāti tika publicēti pirmdien, kopumā parlamentā varētu iekļūt septiņas partijas. Par ČSSD gatavojas balsot 26% čehu, bet par komunistiem – 18%. Trešajā vietā varētu ierindoties ANO, kuru atbalsta 16,5% vēlētāju.

Vēl parlamentā varētu iekļūt kristīgie demokrāti (KDu-CSL) un senatora Tomio Okamuras vadītā kustība “Tiešās demokrātijas ausma”. Par katru no abām partijām grasās balsot pa pieciem procentiem vēlētāju, kas ir tieši tik daudz, lai pārvarētu iekļūšanai parlamentā noteikto procentu barjeru.

Neviena cita partija nevar cerēt uz balsu skaitu, kas ievērojami pārsniegtu vienu procentu. Kā liecina ČVVM aptauja, pie balsošanas urnām kopumā piektdien un sestdien gatavojas doties 63% čehu.

(papildināta ar vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem)