Kāpēc ražas laikā maltīšu gatavotāji Latvijas laukos ēdienkartē neizmanto svaigu pašu ražotu produkciju
Mūsu ģimene ir pilsētnieki, bet brīvdienās regulāri izbraucam kādu nelielu maršrutu pa dažādām Latvijas vietām. Ir gan skaisti, gan interesanti.
Bet šoreiz ne par apskates objektiem. Tā iegājies, ka līdzi kaut ko ēdamu ņemam tikai tad, ja teju vai visu dienu būsim mežā vai kādā citā mazapdzīvotā vietā. Faktiski gandrīz jebkurā Latvijas vietā pārdesmit kilometru rādiusā maltītes ieturēšanas vieta ir atrodama. Tomēr kāda dažu gadu laikā novērotā un šoruden no jauna sastaptā parādība izraisa dažas pārdomas.
Neesmu gardēdis, bet visbiežāk atšķiru svaigu no kādu laiku pastāvējuša vai tikko vārītu no mikroviļņu krāsnī atsildīta. Nevēlos nevienu mācīt ēdienu gatavošanā vai restorāna pārvaldīšanā, bet svaigam ēdienam tomēr būtu jābūt. Viesus, manuprāt, uzrunātu pat ne tik daudz ekskluzīvi, cik godprātīgi gatavots ēdiens.
Joprojām nevaram saprast, kādēļ ar apbrīnojamu regularitāti ir tādi lauku vidienē esoši krogi vai restorāni, kuros ražas laikā nav iespējas pie ēdiena saņemt vārītus kartupeļus, bet ir tikai no pusfabrikātiem cepti frī vai no maisījuma uzmeistarots kartupeļu biezenis.
Tiešām sliecos domāt par kādu neafišētu pašmāju restorānu baušļu esamību, ja ar nedēļas intervālu vienu reizi Zemgalē, bet pēc tam Ziemeļvidzemē ceptie vai sautētie dārzeņi nebūt nebija nākuši no nesen novāktās ražas, bet virtuvē bija ieceļojuši jau sasaldētās paciņās.
Saprotams, ka garšvielu apjoma, garšas pastiprinātāju, sāls devas un eļļainības lietās gaumes var atšķirties, bet vai vienmēr to uzkrītoša klātbūtne padara ēdienu labāku? Pat īsti neceru, ka kādā vietā katrs pats varētu papildināt sāls apjomu ēdienā, ja tik ļoti vēlas; vai arī pieliet kādu prāvāku eļļas devu, ja ēdienam pietrūkst taukaina spīduma.
Nav taču jābūt Latvijas garšas konkursu dalībniekam vai ekoloģiski bioloģiskajam restorānam, lai ēdienkartē iekļautu to, ko ražas laikā dod mūsu pašu zeme, vai ne?
Autors ir Dr.sc.comp., astronomijas interesents un saules pulksteņu speciālists
Komentāri (40)
janis17 25.10.2013. 11.56
Viss ir pavisam vienkārši – lai no manis kafeinīca vai ēdnīca varētu (drīkstētu) legāli iepirkt lauksaimniecības produkciju ir jābūt virknei sertifikātu un citu papīru par saimniecības atbilstību viskautkam, ko mazie lauksaimnieki nespēj nodrošināt tonnai kartupeļu vai burkānu.
Saprotiet, ka nedrīkst lauku ēdnīcā aiziet aiz stūra, saplūkt svaigās (nesertificētās) dillītes un pārkaisīt karbonādei no kaimiņu rukša – tas ir totāls absurds, bet tā nu tas ir…
Tur vainīga nav ne Eiropa, ne Amerika, bet mūsu ūber svētā birokrātija, kas padomājusi par katru gadījumu, lai noteiktu, kontrolētu, nepieļautu un sertificētu!
http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/iedzvotjiem_un_uzmjiem/informcija_uzmjiem/prtikas_uzraudzba/higinas_prasbas_prtikas_aprit
19
Andris > janis17 25.10.2013. 12.15
Tas ir labi, ka nevar. Ilgāk dzīvosim. Tajās dillēs “aiz stūra” noteikti būs 100 reizes pārsniegts nitrātu daudzums.
0
Ieva Aile > janis17 25.10.2013. 23.33
Agrunte,neviens sevi cienošs lauksaimnieks neaudzēs dārzeņus uz svaigiem mēsliem,tos sakrauj kaudzē un kompostē vai jau rudenī iestrādā zemē,lai tie satrūdētu,lai sliekas tos izlaistu caur sevi.
” Pēdējos gados paaugstināts nitrātu daudzums dārzeņos vairs nav tik aktuāla problēma. Salīdzinot ar 1982./1983. gadu, to daudzums dārzeņos ir mazinājies trīs četras reizes. Un galvenokārt tā noticis, mainoties saimniekošanas formām un paaugstinoties minerālmēslu cenām.”
http://www.vesels.lv/uzturs/nitrati-darzenos.html
0
janis17 > janis17 25.10.2013. 21.07
agrunte Pa vidu starp zemnieku un paterētāju noteikti jābūt laboratorijai!
_________________________________________________
protams, īpaši, ja tu esi laboratorijas īpašnieks :)))
Bet patiesībā jau tu tāds lauku analfabēts vien esi :)))
http://www.saimnieks.lv/Biologiska_saimniekosana/3616
0
Ieva Aile > janis17 25.10.2013. 17.30
Es gan pazīstu zemniekus,kuri tur arī lopus,kas ražo mēslus,kurus pēc tam var uzlikt uz lauka,tāpēc viņam kaut kādi dārgi minerālmēsli nav jāpērk,un tāpēc es droši pērku no viņa gan jēra gaļu,gan dilles bez visas pārtikas kvalitātes kontroles,toties lielsaimnieku redzu smidzinām lauku tepat aiz upes ar ķīmiju katru mēnesi.
0
janis17 > janis17 25.10.2013. 13.29
Tās dilles būs pagrauzis kāds gliemis un vabole, jo neviens jau neapstrādā ar pesticīdiem, herbicīdiem…
0
ineta_rr > janis17 27.10.2013. 20.22
Ļoti patīkami, atcerējos skolas gadus, kad mācījāmies visvisādiem parazītiem, gan cilvēku, gan necilvēku, dzīves ciklus. Tikai ar kādu mērķis tas palags tika te pārpublicēts? Vai ar vienu pašu saiti nepietika? Vai galvenais bija pateikt, cik labi bija padumjajos laikos, kad vidējais pilsonis pēc gaļas stāvēja garā rindā, bet uz medijumiem varēja cerēt vienīgi medību kolektīva biedri, varbūt tuvi paziņas un, protams, kompartijas biedri, kuri kā vācu baroni nereti paši bija mednieki, protams, „sporta“ nevis gaļas dēļ? Varbūt pirmās daļas mērķis bija iebiedēt publiku? Velti, mani ar tādiem sīkumiem kaut kādi aģentiņi no austrumiem neiebiedēs. Vēl acīs krīt perversā koncentrēšanās uz dzimumorgāniem.
0
Ieva Aile > janis17 27.10.2013. 19.33
Visās savas attīstības stadijās trihinellas izdala toksīnus jeb, latviski sakot, indes, tāpēc trihinelozes smagums atkarīgs no uzņemto parazītu daudzuma. Šai slimībai nav izteiktu tai vien raksturīgu simptomu. Aizdomas, ka cilvēks mielojies ar invadētu gaļu, viņam pašam vai viņa dakterim varētu rasties, ja dažas dienas pēc mielasta it kā ne no šā ne no tā pamazām paaugstinās ķermeņa temperatūra, rodas gremošanas sistēmas darbības traucējumi: nelaba dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā. Pēc nedēļas divām, kad iepriekš minētie simptomi pāriet, parādās citi: acu plakstiņu un vaigu pietūkums, sagurums, naktīs – murgi, galvas un muskuļu (žokļu, acu, rīkles) sāpes, mēles un locītavu stīvums. Šīs pazīmes liecina, ka kopā ar gaļu apēstie trihinellu kāpuri cilvēka zarnās pārtapuši par pieaugušiem tārpiem, veiksmīgi savairojušies un nu viņu pēcnācēji jau izplatās pa jaunā saimnieka organismu. Slimība ir kļuvusi neizārstējama, hroniska.
Trihineloze ir viena no tām invāzijas slimībām, kuru profilaksei tiek veltīta salīdzinoši liela valstiskā uzmanība, tiesa, šolaik uzmanības deva vairs ne tuvu nav tik liela, cik liela tā bija krievu okupācijas periodā, kad vara uzņēmās rūpes par sev pakļautā ļaužu pūļa labturību – tad trihineloskopija tika veikta pilnīgi visu legāli nobendēto cūku kautķermeņiem: gaļas pārstrādes uzņēmumos desmitiem cilvēku sēdēja pie mikroskopiem un caurskatīja katras (!) kolhoza vai sovhoza kūtī nobarotās cūkas miesas paraugus. Ja pareizi atceros, trihineloskopija tika veikta arī visos tirgos. «Sociālisms» ir beidzies. Un – piedodiet man apgrēcību! – daudzmaz ciešama kārtība cilvēku barību uzraugošajās iestādēs arī ir beigusies. Tagad – «brīvā» tirgus un mazatalgotas ierēdniecības apstākļos – jums, tāpat kā man, ir iespēja (un tiesības) apēst kilogramiem nepārbaudītas cūkgaļas, arī kaķa un suņa gaļu, gan tirgū, gan veikalā, gan «no rokas» pirktu un pēc tam paša pagatavotu, gan picu, velteņu, desiņu un belašu veidā dažā «labā» sabiedriskās ēdināšanas iestādē.
«Brīvā» tirgus apstākļos mūsu valstī «apgrozās» daudz legāli importētas gaļas un mazatalgotas ierēdniecības apstākļos arī ne mazums nelegāli «importētas» gaļas. Šo vispārzināmo faktu te pieminu tāpēc, ka Trichinella spiralis, izrādās, vairs nav vienīgā Latvijā konstatētā trihinellu suga. Pirms aptuveni ceturdaļgadsimta, kad es studēju lopārstniecību, pie mums sastopamo endoparazītu pulkā vēl nebija iekļauta ne Trichinella nativa, ne Trichinella bri-tovi…
Un tomēr, lai netiktu uzskatīts par panikas cēlāju, beigās paziņoju: mans šā stāstījuma sākumā pieminētais paziņa – «tatāru» maizīšu ēdājs –, neraugoties uz viņa itin cienījamo gadu nastu, jūtas spirgts un vesels. Tātad velns nav tik melns… •
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=88&what=21
0
Ieva Aile > janis17 27.10.2013. 19.32
Ja spējāt līdzsekot iepriekš stāstītajam, domāju, saprotat, ka dabā trihinellas cirkulē starp zvēriem, kuri ēd gaļu (pelēm, žurkām, kaķiem, caunām, seskiem, lapsām, jenotsuņiem, āpšiem, vilkiem, suņiem, lūšiem, lāčiem, mežacūkām, mājas cūkām un citiem), tāpēc, lai izvairītos no sirgšanas ar kaiti, ko sauc par trihinelozi, cilvēkiem allaž jāatceras, ka katru nezināmas izcelsmes visēdāja vai gaļēdāja (maitēdāja) zīdītāja muskulatūras gabalu pirms lietošanas uzturā nepieciešams kārtīgi (!) izvārīt, izcept vai izsutināt. «Muskuļu kāpura» stadijā trihinellas ir termiski ļoti izturīgas, tās neaiziet bojā pat 70 grādu temperatūrā. Zem kaļķa kapsulu apvalkiem kāpuri mēnešiem ilgi saglabā dzīvotspēju žāvētā un kūpinātā gaļā, arī vāji sālītā un ne-pietiekami sasaldētā gaļā, pat pūstošā gaļā tie apbrīnojami ilgu laiku paliek invadētspējīgi.
Tāpēc «tatāru» maizītes, kotletes, šašlikus un citus jēlus vai pusjēlus dzīvnieku miesas ēdienus ieteicams gatavot vienīgi no laboratoriski pārbaudītu cūku un no zālēdāju kustoņu gaļas. Kaut gan… Kaut gan šī ieteikuma vērā ņemšana nebūt negarantē simtprocentīgu drošību, jo – izrādās – trihinellu kāpurus pētnieki atraduši arī zālēdājos, teiksim, zirgos un bebros.
0
Andris > janis17 25.10.2013. 14.39
Aivarsk, ir 3 lietas, kuras ir nāvīgas ēdājam: 1. tevis pieminētie “-cīdi”, 2. ķīmiskie mēslojumi 3. dioksīni no augsnes (gruntsūdens).
Otros LV zemnieki lieto ļoti labprāt. Attiecīgiem veikaliem bizness iet labi. Bet pēdējos zemnieks tīšam neber. Viņš vnk sava stulbuma dēļ nezina, ka ja 100 attālumā viņš nolēj zemē nolietojušos traktoreļļu, tad visa viņa dārza produkcija ir bezcerīgi saindēta un izraisa nāvējošas slimības cilvēkiem.
Pa vidu starp zemnieku un paterētāju noteikti jābūt laboratorijai!
0
Ieva Aile > janis17 27.10.2013. 19.30
Lai būtu vieglāk turpināt līdzsekot trihinellas dzīves ciklam, iedomāsimies, ka mēs laboratorijas darbiniekus tomēr netikām traucējuši, bet nomedītās mežacūkas bēres gan nosvinējām, tostarp ēdām «tatāru» maizītes, kuru pagatavošanai izmantota šī dzīvnieka miesa. Paši saprotat: kopā ar maizītēm katrs esam notiesājuši ne vienu vien citronam līdzīgo veidojumu… Ja reiz tā, palūkosimies, kas notiek ar parazīta jauno paaudzi, kad tā kopā ar gaļu nokļūst gaļēdāja (šai gadījumā mūsu – mednieku) kuņģī.
Kuņģa sula izšķīdina citronveidīgo apvalku jeb kapsulu, kas apņem kāpuriņu. Atbrīvojušies kāpuri kopā ar pussagremotu barību pārvietojas no kuņģa uz tievajām zarnām. Tievajās zarnās tie dažu dienu laikā izaug par pieaugušām trihinellām – vien nieka trīs četrus milimetrus garām mātītēm un par tām vēl uz pusi mazākiem tēviņiem. Dzimumgatavie tārpi, kas tiek dēvēti par zarnu trihinellām, protams, pārojas, pēc tam tēviņi, kas savu funkciju izpildījuši, drīz vien nobeidzas, bet apaugļotās mātītes ieurbjas saimnieka zarnu sieniņu dziedzeros vai starp zarnu bārkstīm un jau pēc nedēļas caur dzimumatveri, kas atrodas to ķermeņa priekšdaļā, sāk laist pasaulē sīksīkus (tikai 0,1 mm garus) dzīvus kāpuriņus. Trihinellas tātad ir dzīvdzemdētājas, viņu oliņas attīstās jau mātītes olvados. Pusotra divu mēnešu laikā katra mātīte rada tūkstošiem mikroskopisku pēcnācēju un pēc tam mirst.
Mazie tārpiņi, kurus šai stadijā dēvē par migrējošajiem kāpuriem, no zarnu sieniņām nonāk limfātiskajā un asinsrites sistēmā un ar asiņu un limfas straumi tiek iznēsāti pa visu saimnieka organismu. Šā ceļojuma, kas ilgst aptuveni 10-12 dienas, laikā kāpuri uzņem barību un pieaug garumā desmitkārt. Tārpiņu ceļojums bei-dzas, kad tie iestrēgst muskuļšķiedru tievajos asinsvados, lielākoties, kā mēs jau zinām, tajos muskuļos, kuri labāk apasiņoti.
Iestrēgušie kāpuri, kas parazitologu terminoloģijā nu jau ieguvuši nosaukumu «muskuļu kāpuri», pamazām vijas spirālē, ap tiem sāk veidoties hialīna apvalks – kapsula. Šis process ilgst vidēji divus mēnešus. Bet vairākus mēnešus pēc kapsulas izveidošanās pamazām notiek tās saistaudu pārkaļķošanās, līdz beidzot kalcijs izgulsnējas visapkārt kapsulai. Šajā stadijā trihinellas kāpuri var palikt daudzus, pat ļoti daudzus gadus. Vārdu sakot, attīstība apstājas, precīzāk sakot, attīstības process uz zināmu (piedodiet – uz nezināmu!) laiku pārtraucas. Lai tas varētu atsākties un turpināties, kāpurus saturošajām cistām atkal jānokļūst gaļas ēdāja kuņģī, pēc tam tievajās zarnās un… viss sākas no jauna. Sevi neviens neēd, tātad pašsaprotami, ka trihinellu attīstības ceļam no kāpuru «muskuļu stadijas» jāved uz kāda cita gaļas ēdāja gremošanas sistēmu. Bet, ja tārpa kāpuri ir iekapsulējušies cilvēka muskuļos, varam uzskatīt, ka tiem nav paveicies, jo tādā gadījumā šo parazītu attīstība nevis uz laiku pārtraucas, bet beidzas uz visiem laikiem: kā nekā – cilvēka miesas nokļūšana cita gaļēdāja kuņģī mūsdienās praktiski ir neiespējama. Cilvēks trihinellu attīstības kokā ir «akls zars».
0
Ieva Aile > janis17 27.10.2013. 21.24
Tu,exlasītāj,neesi drusku jocīgs?No austrumu propagandista dzirdu!Tev nelīdz ne īsi, ne gari palagi,lai uztvertu domu,ka gaļas laba,spēcīga termiska apstrāde nobendē parazītus,kuri ir gaļā??!
0
ineta_rr > janis17 27.10.2013. 15.34
Pirmkārt, Rīgā kāja nav sperta vairāk nekā gadu, vasarā vienreiz izbraucām cauri, neizkāpjot no auto, tas arī viss. Otrkārt, uzreiz skaidrs, ka atkal betonējat, zinu vienu mednieku ģimeni, un viņi vienmēr aiznes laikam pusi no katra zvēra uz analīzēm, bet otra puse netiek aiztikta, kamēr nav rezultāti, un nereti PVD atbilde ir, ka gaļa jāiznīcina.
0
Andris > janis17 25.10.2013. 12.42
Nu un kas ka pats ēd un sevi arī indē nost. Viņam taču loģika ir vienkārša – “šajā dobē iebēru mēslojumu no maisa un tagad re cik skaistas dilles izaugušas! Nākamreiz vēl vairāk ieberšu”.
0
Ieva Aile > janis17 27.10.2013. 09.56
ex diena lasītāji paši ir pāķi,jo sēž Rīgā un citus uzskata par neko nesaprotošiem dumiķiem.Mednieku kolektīvos parasti ir cilvēki no vairākām paaudzēm,kur tēvi var pastāstīt dēliem,ka:Liellopa un cūkas gaļa pirms lietošanas pamatīgi jāizcep vai jāizvāra,ja ir aizdomas par parazītiem.Turklāt mazie zemnieki nav tik bagāti,lai šķaidītos ar ķimikālijām.
0
ineta_rr > janis17 26.10.2013. 20.53
Un atkal tiek palaists garām, ka neviens nekontrolē tos mazos. Jau labu laiku šausminos, kā Rīgas iemītnieki internetā lamā lielražotājus un jaunu kultūru, piemēram, lielogu melleņu audzētājus, bet fanātiski slavina sīkaudzētājus, kamēr lielajam kaklā elš PVD, bet mazais, ja nav slinkums, uz lauka uzšauj gan minerālmēslus uz aci, gan nomiglo, kad ieperinās kukaiņi, lai arī pēc visām instrukcijām vajadzēja preventīvi miglot vairākas nedēļas iepriekš, tikai Rīgā sēdošais nīdējs jau to nezina, jo sēž Rīgā, un raksta pārgudrus un naidpilnus komentārus par jebkuru tēmu.
Un vēl ēst gaļu, kurai nav veiktas analīzes – tā var nomirt vai palikt par invalīdu. Protams, riskam pakļauti galvenokārt medījumi, kurus jebkurš sakarīgs mednieks nodod analīzēm, taču vidējais pāķis nereti nezina, ka, piemēram, applūstošas pļavas arī ir teicama vieta parazītiem.
0
Andris > janis17 25.10.2013. 18.13
Ērik, pārbaudi kaut vienu reizi nitrātu līmeni tām dillēm. Arī ar kūts mēsliem to var pāršaut 10x pāri pieļaujamai normai. Kūts mēsli satur tās pašas ķīmiskas vielas, kā ķīmiskie mēslojumi no veikala. No kūts mēsliem āgrāk ražoja nitrātu šaujampulveri, starp citu. Tāpēc ka tie bija vienīgais zināmais nitrātu avots.
Ja pārbaudīsi un būs OK, tikai tad varēsi būt mierīgs.
0
Rita Lazda > janis17 25.10.2013. 15.46
agrunte, diez vai zemnieki ir tik stulbi kā attēlo, ka lej eļļas pie lauka – es gan ar aizdomām raugos uz dārziem un laukiem gar šosejām, bet zaļumus bez nitrātiem gan nav iespējams izaudzēt.
0
esmeralda_se > janis17 25.10.2013. 12.28
Kādēļ gan? Tās “dilles aiz stūra” visticamāk ēd arī pats to audzētājs, atšķirībā no lielsaimnieka, kas ražo produkciju TIKAI pārdošanai.
0
Andris > janis17 25.10.2013. 21.35
Nosaukt diskusijas biedru par analfabētu ir ļoti labs arguments, apsveicu!
0
lebronj2356 25.10.2013. 10.45
Viens iemesls tam varētu būt tas, ka leukos praktiski vairs neko nevar no rokas dabūt – mazās saimniecības ir ciet, lielās savukārt pārdod vairumtirgotājiem, kas pieliek savu ciparu – vārdu sakot ir izskausta tiešā tirdzniecība starp cilvēkiem ! Otrs aspekts ir tas, ka Latvijā ļoti daudz kas iziet uz lētumu un, lai gan ražas laikā ir labas cenas dārzeņiem un augļiem, tomēr vēl lētāk ir tos gatavot no saldētām pakām !
0
normundskr 26.10.2013. 23.58
Domāju, uz autora jautājumu “kāpēc…?” ir vienkārša atbilde – nav ekonomiskā pamatojuma. Tiem pilsētniekiem, kas tādu vai citu iemeslu dēļ tais laukos ir ieklīduši, nav lielas izvēles, kur ēst, ir vienīgi izvēle, vai ēst. Pēc svaigā gaisā pavadītas dienas silts ēdiens… Jebkurā gadījumā, nav nemaz tik slikti.
Vietējie tur diez vai ēd, jo laukos katram latam ir vērtība.
Konkurencei arī nav kur rasties, jo divi krodziņi nelielā apkārtnē, visticamāk, neizdzīvotu.
1
0
0
Atbildēt
@normundskr > normundskr 29.10.2013. 12.29
nujā, un es gribēju aicināt brīdī, kad liktenis jautā “Tu ēdīsi šai krodziņā, vai kā?”, izvēlēties ēst, pat ja dārzeņi tur ir saldētie. Jo, manuprāt, naudu viņiem vajag vairāk nekā mums, rīdziniekiem.
0