Uzsildīti pusfabrikāti
Saistītie raksti
Labsajūta /
13. novembris
Lielā garšas ekspedīcija
Personība /
13. novembris
Trāpīt mērķī
Tendences /
6. oktobris
Iesmiņš ar otiņu
1 no 2 miljoniem /
12. jūnijs
Linda Vilmansone, ēdienu stiliste
Komentāri (40)
normundskr 26.10.2013. 23.58
Domāju, uz autora jautājumu “kāpēc…?” ir vienkārša atbilde – nav ekonomiskā pamatojuma. Tiem pilsētniekiem, kas tādu vai citu iemeslu dēļ tais laukos ir ieklīduši, nav lielas izvēles, kur ēst, ir vienīgi izvēle, vai ēst. Pēc svaigā gaisā pavadītas dienas silts ēdiens… Jebkurā gadījumā, nav nemaz tik slikti.
Vietējie tur diez vai ēd, jo laukos katram latam ir vērtība.
Konkurencei arī nav kur rasties, jo divi krodziņi nelielā apkārtnē, visticamāk, neizdzīvotu.
1
normundskr > normundskr 29.10.2013. 12.29
nujā, un es gribēju aicināt brīdī, kad liktenis jautā “Tu ēdīsi šai krodziņā, vai kā?”, izvēlēties ēst, pat ja dārzeņi tur ir saldētie. Jo, manuprāt, naudu viņiem vajag vairāk nekā mums, rīdziniekiem.
0
Aleksejs Dimitrovs 25.10.2013. 19.41
Manuprāt, pamatā tomēr ir postpadomju pavārmāksla un nicīgā attieksme pret klientu. Tā tik ātri nepazudīs un ēdīsim pamatā gulašus, kurzemes stroganovus un šniceles ar rīsiem vai makaroniem un neceriet, ka ostu pilsētu ēstuvēs jūs gaidīs reņģes, butes vai kāda cita vietējā zivs.
0
mariam 25.10.2013. 17.46
Nu laikam tās tādas modernizācijas un “eiropeizācijas” (resp., visu birokrātisko regulu pārspīlēta ieviešanas) sekas. Līdz ar to tā vienkāršība, tieša tirgošana utml. lietas pazūd. Un pēc tam, lai dabūtu atpakāl, jau speciāli jāpiepūlas, un tā jau kļūst par ekskluzīvu lietu – visi tie eko veikali un restorāni, kas simulē tādu vienkāršibu un pastorālu idilli, – par pavisam citu cenu.
Taču ir arī kaut kāda jēga tais viedokļos par pārtikas kontroli.
0
Māris Vasiļjevs 25.10.2013. 15.30
Darbojos tiešās pirkšanas kustībā Rīgā,un eko produkciju bez veikala uzcenojuma par labām cenām pērkam no Gulbenes, Kokneses, Tukuma u.c zemniekiem. Ceru, ka pieprasījums pēc tīras pārtikas augs ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā. Analizējot situāciju, kādēļ krogos nepiedāvā svaigu sezonas produkciju – vai no pastāvīgiem pircējiem ir šāds pieprasījums? Laikam jāsāk klientam audzināt pārdevēju :)
5
Andris > Māris Vasiļjevs 25.10.2013. 16.35
Iesaku pārbaudīt to “tīro pārtiku”, pasūtot analīzes PVD laboratorijā.
Ja negribat āgrā vecumā nomirt no vēža.
Vai arī, ja tiešām tik daudz ņematies ar pārtikas iepirkšanu, tad labāk būtu pašiem nopirkt sev analīzes aparātus.
0
Ieva Aile > Māris Vasiļjevs 25.10.2013. 17.34
Agrunte,kur paliek to lielsaimnieku audzētie graudi,kurus redzu apsmidzinām ar ķīmiju vairākas reizes gadā?Ko tas PVD viņiem pārbauda?Kas notiek ar tiem graudiem,kuri speciāli tiek apsmidzināti ar raundapu,lai tie ātrāk paliktu sausi?
0
Andris > Māris Vasiļjevs 25.10.2013. 18.18
Tās drošivien ir vielas, kuras ātri sairst, vai arī kuras jau sākotnēi nav kaitīgas cilvēka veselībai.
0
Ieva Aile > Māris Vasiļjevs 25.10.2013. 23.20
«Monsanto» vēl aizvien turpina apgalvot, ka raundaps ir nekaitīgs videi un cilvēkam, taču pētījumi pierāda, ka tā nebūt nav. Izklāstīšu mūsu eksperimentos gūtos rezultātus, kā arī literatūrā uzietās ziņas par raundapa un tā aktīvās sastāvdaļas glifosāta nelabvēlīgajiem efektiem.
Raundapa izmantošanas instrukcijā ir divas rekomendētās koncentrācijas – 7,2 g/l un 72 g/l. Mūsu pētījumos (Maija Balode, Maija Malda Toma, Jēkabs Raipulis), izmantojot Daphnia magna letalitātes testu ūdens toksicitātes noteikšanai, nelabvēlīga šā herbicīda iedarbība tika konstatēta ļoti mazās koncentrācijās. Inhibējošais jeb palēninošais efekts ir novērojams jau pirmajā diennaktī. LD50 (50% mirstība) pēc 24 stundu un 48 stundu iedarbības ir līdzīga. Mūsu eksperimentos jau 0,2 g/l koncentrācija inducēja 50% testorganismu mirstību (LD50 pēc 24 stundām izraisa 0,22 g/l herbicīda, bet pēc 46 stundām – 0,19 g/l), bet 0,25-0,5 g/l inducē 100 procentu testorganismu bojāeju (LD50 pēc 24 stundām – 0,5 g/l, pēc 40 stundām – 0,25 g/l). Šie rezultāti liecina, ka ūdens vidē raundapam piemīt izteikta toksicitāte koncentrācijā, kas ir ievērojami zemāka par rekomendētajām praktiskajā pielietošanā.
Arī genotoksiskais efekts (ietekme uz iedzimtības informāciju saturošajām DNS molekulām) parādās tajās pašās koncentrācijās kā toksicitāte. IF 1,5, ko uzskata par ticamu genotoksicitātes rādītāju, tika konstatēta jau pie koncentrācijas 0,1 g/l, bet koncentrācijā 0,25 g/l IF jau bija 5. Tātad šajās analizētajās koncentrāciju robežās inducēto ģenētisko izmaiņu pieaugums ir proporcionāls herbicīda koncentrācijas pieaugumam. Lineārs ģenētisko bojājumu pieaugums, palielinoties analizējamās vielas koncentrācijai, liecina par vielas genotoksicitāti. Tātad arī tests uz genotoksicitāti apstiprina raundapa kaitīgumu, t. i., ģenētisko izmaiņu inducēšanas spēju.
Arī citu valstu zinātnieki ziņo par pierādījumiem, kas apliecina raundapa toksicitāti un genotoksicitāti. Raundaps un tā sastāvdaļas ir viegli toksiski baktērijām un vienšūņiem. Piemēram, Petersona un Ekelunda pētījumos tas samazina vienšūņu eiglēnu kustīgumu, aktivitāti un pārvietošanās spēju. Herbicīda ietekme uz mikroaļģēm ir četras piecas reizes toksiskāka nekā uz baktērijām un vienšūņiem. Toksiskākā no raundapa sastāvdaļām ir polioksietilamīns (POEA) – tas veido aptuveni 86% raundapa toksicitātes. Nākamā toksicitātes rindā ir glifosātskābe, tad – glifosāta izopropilamīna sāls. POEA bīstamību palielina tas, ka polioksietilamīns uzkrājas barības ķēdēs, it īpaši ūdenstilpēs. Pētot herbicīdu ietekmi uz ūdensaugiem un aļģēm, tikai raundapam bija inhibējoša jeb palēninoša ietekme uz to augšanu un attīstību. Glifosāts negatīvi ietekmē ne tikai aļģu augšanu, bet arī mikroskopisko sēņu augšanu.
Raundaps un tā sastāvdaļas negatīvi ietekmē ūdens bezmugurkaulniekus. Zinātnieki Folmars un Tate, pētot glifosāta iedarbību uz dafnijām, sānpeldēm, hironomu jeb knišļu kāpuriem, jūras ežiem, gliemjiem u. c., visos gadījumos konstatēja negatīvu ietekmi.
0
Ieva Aile > Māris Vasiļjevs 25.10.2013. 23.21
Raundaps ir toksisks cilvēkam. Par to liecina tie gadījumi, kad herbicīds ir iekļuvis cilvēka organismā. Taivānā laika posmā no 1980. gada līdz 1989. gadam Čanghua Kristiana hospitālī nonākuši 93 cilvēki, kuriem bijis kontakts ar lielākām herbicīda devām. Nāvējoša bija 41% glifosāta šķīduma 85-200 ml (184 +/- 70 ml) iedzeršana. Lielākajā daļā gadījumu nāve iestājās pirmajā stundā pēc herbicīda iedzeršanas. Interesanti, ka lielākas devas (500 ml) neizraisīja letālu iznākumu. No 80 gadījumiem, kad iedzertās devas bija mazākas, 66% novēroja kuņģa zarnu trakta eroziju, 43% – mēles jēlumu, 31% – disfāgiju (rīšanas traucējumi), 8% – kuņģa-zarnu trakta asiņošanu. Citos orgānos izmaiņas mazākas: nespecifiska leikocitoze – 65%, plaušu funkciju traucējumi – 23%, aknu bojājumi – 19%, sirds-asinsvadu – 18%, nieru – 14%, CNS (centrālās nervu sistēmas) – 12%. Līdzīgi novērojumi ir arī citās valstīs, kur lauksaimniecībā plaši izmanto raundapu.
Apsekojot vairāku ASV reģionu fermeru ģimenes, kas raundapu jau ilgāku laiku izmanto nezāļu apkarošanai, konstatēja, ka grūtniecēm ir paaugstināts spontāno abortu biežums un priekšlaicīgas dzemdības. Eksperimentālajos pētījumos noskaidroja, ka raundaps izraisa placentas šūnu (JEG 3) bojāeju 10 reižu zemākās koncentrācijās, nekā lieto lauksaimniecībā. Tātad spontāno abortu cēlonis acīmredzot ir glifosāta toksiskā iedarbība uz placentas šūnām.
Otrs embrioģenēzes traucējumu iemesls var būt dzimumhormonu balansa izmaiņas raudapa ietekmē. Organismā vīrišķo hormonu (androgēnu) pārvēršanu par sievišķajiem (estrogēnajiem) hormoniem veic ferments aromatāze. Pēc vienu stundu ilgas fermenta saskares ar raundapu tā aktivitāte palielinās, un paātrinās sievišķo hormonu veidošanās. Pēc 18 stundām fermenta aktivitāte krītas, estrogēnu veidošanās samazinās.
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=122&what=28
0
andris902 25.10.2013. 12.04
….ja autors/ceļotājs ir gatavs pasūtīto pusdienu pagatavošanai veltīt vismaz stundu sava laika – droši vien, ka viņam tiks pasniegts tikko vārīts kartupelis un kārotais karbonādes gabals…diemžēl, ceļotājam, kura mērķis gūt prieku no ceļošanas, diez vai patiks bezmērķīgi sēdēt lauku krodziņā, lai gaidītu pasūtītās pusdienas…visu vajag ātri un tūlīt, bet tas negarantē kvalitāti…
P.S. ….no pieredzes – jau iepriekš izpētām ceļojuma maršrutā iespējamās pusdienošanas vietas….tuvojoties konkrētai vietai atliek piezvanīt uz krodziņu, iepazīties ar ēdienkarti un pasūtīt pusdienas uz norunāto laiku…ērti, gardi un…laika ietaupījums…
1
Rita Lazda > andris902 25.10.2013. 15.38
Domāju, ka rakstā paustā problēma ir cita – man ir aizdomas, ka daudz kur, kur apgrozās daudz tautas vairs tā negatavo kā agrāk, bet visu iepriekš sagatavo, uzvāra, uzcep utt un pēc tam ieliekot ledusskapī un kad ienāk klients, viņam uzsildīs iepriekš sagatavotu ēdienu – vismaz tā ir ierasts ārzemēs. Un subproduktu izmantošana arī ietaupa laiku – krogs tak neuzskata, ka viņš tirgo ēdamo, bet gan sniedz pakalpojumu un jūsu lieta ir izvēlēties… Un ja kroga īstais īpašnieks ir ārzemnieks, noteikti nedomāju, ka jums gatavos ēdienu pēc latviešu ieradumiem, kur ir jāiegulda daudz darba.
PS Autors gan ir latviski kautrīgs – varēja tak padalīties ar konkrētiem iestādījumu nosaukumiem, kas tā dara. Šeit nav ASV – neviens tiesā par neslavas celšanu nespēs iesūdzēt un šeit jau nav neslava – tikai fakta konstatācija, ka jums tiek piedāvāts pusfabrikāts, kas nav nemaz liegts un varbūt kādam tikai tāds ēdiens vien patīk… autors varētu teikt, ka reklamēja iestādījumu.
0
janis17 25.10.2013. 11.56
Viss ir pavisam vienkārši – lai no manis kafeinīca vai ēdnīca varētu (drīkstētu) legāli iepirkt lauksaimniecības produkciju ir jābūt virknei sertifikātu un citu papīru par saimniecības atbilstību viskautkam, ko mazie lauksaimnieki nespēj nodrošināt tonnai kartupeļu vai burkānu.
Saprotiet, ka nedrīkst lauku ēdnīcā aiziet aiz stūra, saplūkt svaigās (nesertificētās) dillītes un pārkaisīt karbonādei no kaimiņu rukša – tas ir totāls absurds, bet tā nu tas ir…
Tur vainīga nav ne Eiropa, ne Amerika, bet mūsu ūber svētā birokrātija, kas padomājusi par katru gadījumu, lai noteiktu, kontrolētu, nepieļautu un sertificētu!
http://www.pvd.gov.lv/lat/augj_izvlne/iedzvotjiem_un_uzmjiem/informcija_uzmjiem/prtikas_uzraudzba/higinas_prasbas_prtikas_aprit
19
Andris > janis17 25.10.2013. 12.15
Tas ir labi, ka nevar. Ilgāk dzīvosim. Tajās dillēs “aiz stūra” noteikti būs 100 reizes pārsniegts nitrātu daudzums.
0
esmeralda_se > janis17 25.10.2013. 12.28
Kādēļ gan? Tās “dilles aiz stūra” visticamāk ēd arī pats to audzētājs, atšķirībā no lielsaimnieka, kas ražo produkciju TIKAI pārdošanai.
0
Andris > janis17 25.10.2013. 12.42
Nu un kas ka pats ēd un sevi arī indē nost. Viņam taču loģika ir vienkārša – “šajā dobē iebēru mēslojumu no maisa un tagad re cik skaistas dilles izaugušas! Nākamreiz vēl vairāk ieberšu”.
0
janis17 > janis17 25.10.2013. 13.29
Tās dilles būs pagrauzis kāds gliemis un vabole, jo neviens jau neapstrādā ar pesticīdiem, herbicīdiem…
0
Andris > janis17 25.10.2013. 14.39
Aivarsk, ir 3 lietas, kuras ir nāvīgas ēdājam: 1. tevis pieminētie “-cīdi”, 2. ķīmiskie mēslojumi 3. dioksīni no augsnes (gruntsūdens).
Otros LV zemnieki lieto ļoti labprāt. Attiecīgiem veikaliem bizness iet labi. Bet pēdējos zemnieks tīšam neber. Viņš vnk sava stulbuma dēļ nezina, ka ja 100 attālumā viņš nolēj zemē nolietojušos traktoreļļu, tad visa viņa dārza produkcija ir bezcerīgi saindēta un izraisa nāvējošas slimības cilvēkiem.
Pa vidu starp zemnieku un paterētāju noteikti jābūt laboratorijai!
0
Rita Lazda > janis17 25.10.2013. 15.46
agrunte, diez vai zemnieki ir tik stulbi kā attēlo, ka lej eļļas pie lauka – es gan ar aizdomām raugos uz dārziem un laukiem gar šosejām, bet zaļumus bez nitrātiem gan nav iespējams izaudzēt.
0
Ieva Aile > janis17 25.10.2013. 17.30
Es gan pazīstu zemniekus,kuri tur arī lopus,kas ražo mēslus,kurus pēc tam var uzlikt uz lauka,tāpēc viņam kaut kādi dārgi minerālmēsli nav jāpērk,un tāpēc es droši pērku no viņa gan jēra gaļu,gan dilles bez visas pārtikas kvalitātes kontroles,toties lielsaimnieku redzu smidzinām lauku tepat aiz upes ar ķīmiju katru mēnesi.
0
Andris > janis17 25.10.2013. 18.13
Ērik, pārbaudi kaut vienu reizi nitrātu līmeni tām dillēm. Arī ar kūts mēsliem to var pāršaut 10x pāri pieļaujamai normai. Kūts mēsli satur tās pašas ķīmiskas vielas, kā ķīmiskie mēslojumi no veikala. No kūts mēsliem āgrāk ražoja nitrātu šaujampulveri, starp citu. Tāpēc ka tie bija vienīgais zināmais nitrātu avots.
Ja pārbaudīsi un būs OK, tikai tad varēsi būt mierīgs.
0
janis17 > janis17 25.10.2013. 21.07
agrunte Pa vidu starp zemnieku un paterētāju noteikti jābūt laboratorijai!
_________________________________________________
protams, īpaši, ja tu esi laboratorijas īpašnieks :)))
Bet patiesībā jau tu tāds lauku analfabēts vien esi :)))
http://www.saimnieks.lv/Biologiska_saimniekosana/3616
0
Andris > janis17 25.10.2013. 21.35
Nosaukt diskusijas biedru par analfabētu ir ļoti labs arguments, apsveicu!
0
Ieva Aile > janis17 25.10.2013. 23.33
Agrunte,neviens sevi cienošs lauksaimnieks neaudzēs dārzeņus uz svaigiem mēsliem,tos sakrauj kaudzē un kompostē vai jau rudenī iestrādā zemē,lai tie satrūdētu,lai sliekas tos izlaistu caur sevi.
” Pēdējos gados paaugstināts nitrātu daudzums dārzeņos vairs nav tik aktuāla problēma. Salīdzinot ar 1982./1983. gadu, to daudzums dārzeņos ir mazinājies trīs četras reizes. Un galvenokārt tā noticis, mainoties saimniekošanas formām un paaugstinoties minerālmēslu cenām.”
http://www.vesels.lv/uzturs/nitrati-darzenos.html
0
ineta_rr > janis17 26.10.2013. 20.53
Un atkal tiek palaists garām, ka neviens nekontrolē tos mazos. Jau labu laiku šausminos, kā Rīgas iemītnieki internetā lamā lielražotājus un jaunu kultūru, piemēram, lielogu melleņu audzētājus, bet fanātiski slavina sīkaudzētājus, kamēr lielajam kaklā elš PVD, bet mazais, ja nav slinkums, uz lauka uzšauj gan minerālmēslus uz aci, gan nomiglo, kad ieperinās kukaiņi, lai arī pēc visām instrukcijām vajadzēja preventīvi miglot vairākas nedēļas iepriekš, tikai Rīgā sēdošais nīdējs jau to nezina, jo sēž Rīgā, un raksta pārgudrus un naidpilnus komentārus par jebkuru tēmu.
Un vēl ēst gaļu, kurai nav veiktas analīzes – tā var nomirt vai palikt par invalīdu. Protams, riskam pakļauti galvenokārt medījumi, kurus jebkurš sakarīgs mednieks nodod analīzēm, taču vidējais pāķis nereti nezina, ka, piemēram, applūstošas pļavas arī ir teicama vieta parazītiem.
0
Ieva Aile > janis17 27.10.2013. 09.56
ex diena lasītāji paši ir pāķi,jo sēž Rīgā un citus uzskata par neko nesaprotošiem dumiķiem.Mednieku kolektīvos parasti ir cilvēki no vairākām paaudzēm,kur tēvi var pastāstīt dēliem,ka:Liellopa un cūkas gaļa pirms lietošanas pamatīgi jāizcep vai jāizvāra,ja ir aizdomas par parazītiem.Turklāt mazie zemnieki nav tik bagāti,lai šķaidītos ar ķimikālijām.
0
ineta_rr > janis17 27.10.2013. 15.34
Pirmkārt, Rīgā kāja nav sperta vairāk nekā gadu, vasarā vienreiz izbraucām cauri, neizkāpjot no auto, tas arī viss. Otrkārt, uzreiz skaidrs, ka atkal betonējat, zinu vienu mednieku ģimeni, un viņi vienmēr aiznes laikam pusi no katra zvēra uz analīzēm, bet otra puse netiek aiztikta, kamēr nav rezultāti, un nereti PVD atbilde ir, ka gaļa jāiznīcina.
0
Ieva Aile > janis17 27.10.2013. 19.30
Lai būtu vieglāk turpināt līdzsekot trihinellas dzīves ciklam, iedomāsimies, ka mēs laboratorijas darbiniekus tomēr netikām traucējuši, bet nomedītās mežacūkas bēres gan nosvinējām, tostarp ēdām «tatāru» maizītes, kuru pagatavošanai izmantota šī dzīvnieka miesa. Paši saprotat: kopā ar maizītēm katrs esam notiesājuši ne vienu vien citronam līdzīgo veidojumu… Ja reiz tā, palūkosimies, kas notiek ar parazīta jauno paaudzi, kad tā kopā ar gaļu nokļūst gaļēdāja (šai gadījumā mūsu – mednieku) kuņģī.
Kuņģa sula izšķīdina citronveidīgo apvalku jeb kapsulu, kas apņem kāpuriņu. Atbrīvojušies kāpuri kopā ar pussagremotu barību pārvietojas no kuņģa uz tievajām zarnām. Tievajās zarnās tie dažu dienu laikā izaug par pieaugušām trihinellām – vien nieka trīs četrus milimetrus garām mātītēm un par tām vēl uz pusi mazākiem tēviņiem. Dzimumgatavie tārpi, kas tiek dēvēti par zarnu trihinellām, protams, pārojas, pēc tam tēviņi, kas savu funkciju izpildījuši, drīz vien nobeidzas, bet apaugļotās mātītes ieurbjas saimnieka zarnu sieniņu dziedzeros vai starp zarnu bārkstīm un jau pēc nedēļas caur dzimumatveri, kas atrodas to ķermeņa priekšdaļā, sāk laist pasaulē sīksīkus (tikai 0,1 mm garus) dzīvus kāpuriņus. Trihinellas tātad ir dzīvdzemdētājas, viņu oliņas attīstās jau mātītes olvados. Pusotra divu mēnešu laikā katra mātīte rada tūkstošiem mikroskopisku pēcnācēju un pēc tam mirst.
Mazie tārpiņi, kurus šai stadijā dēvē par migrējošajiem kāpuriem, no zarnu sieniņām nonāk limfātiskajā un asinsrites sistēmā un ar asiņu un limfas straumi tiek iznēsāti pa visu saimnieka organismu. Šā ceļojuma, kas ilgst aptuveni 10-12 dienas, laikā kāpuri uzņem barību un pieaug garumā desmitkārt. Tārpiņu ceļojums bei-dzas, kad tie iestrēgst muskuļšķiedru tievajos asinsvados, lielākoties, kā mēs jau zinām, tajos muskuļos, kuri labāk apasiņoti.
Iestrēgušie kāpuri, kas parazitologu terminoloģijā nu jau ieguvuši nosaukumu «muskuļu kāpuri», pamazām vijas spirālē, ap tiem sāk veidoties hialīna apvalks – kapsula. Šis process ilgst vidēji divus mēnešus. Bet vairākus mēnešus pēc kapsulas izveidošanās pamazām notiek tās saistaudu pārkaļķošanās, līdz beidzot kalcijs izgulsnējas visapkārt kapsulai. Šajā stadijā trihinellas kāpuri var palikt daudzus, pat ļoti daudzus gadus. Vārdu sakot, attīstība apstājas, precīzāk sakot, attīstības process uz zināmu (piedodiet – uz nezināmu!) laiku pārtraucas. Lai tas varētu atsākties un turpināties, kāpurus saturošajām cistām atkal jānokļūst gaļas ēdāja kuņģī, pēc tam tievajās zarnās un… viss sākas no jauna. Sevi neviens neēd, tātad pašsaprotami, ka trihinellu attīstības ceļam no kāpuru «muskuļu stadijas» jāved uz kāda cita gaļas ēdāja gremošanas sistēmu. Bet, ja tārpa kāpuri ir iekapsulējušies cilvēka muskuļos, varam uzskatīt, ka tiem nav paveicies, jo tādā gadījumā šo parazītu attīstība nevis uz laiku pārtraucas, bet beidzas uz visiem laikiem: kā nekā – cilvēka miesas nokļūšana cita gaļēdāja kuņģī mūsdienās praktiski ir neiespējama. Cilvēks trihinellu attīstības kokā ir «akls zars».
0
Ieva Aile > janis17 27.10.2013. 19.32
Ja spējāt līdzsekot iepriekš stāstītajam, domāju, saprotat, ka dabā trihinellas cirkulē starp zvēriem, kuri ēd gaļu (pelēm, žurkām, kaķiem, caunām, seskiem, lapsām, jenotsuņiem, āpšiem, vilkiem, suņiem, lūšiem, lāčiem, mežacūkām, mājas cūkām un citiem), tāpēc, lai izvairītos no sirgšanas ar kaiti, ko sauc par trihinelozi, cilvēkiem allaž jāatceras, ka katru nezināmas izcelsmes visēdāja vai gaļēdāja (maitēdāja) zīdītāja muskulatūras gabalu pirms lietošanas uzturā nepieciešams kārtīgi (!) izvārīt, izcept vai izsutināt. «Muskuļu kāpura» stadijā trihinellas ir termiski ļoti izturīgas, tās neaiziet bojā pat 70 grādu temperatūrā. Zem kaļķa kapsulu apvalkiem kāpuri mēnešiem ilgi saglabā dzīvotspēju žāvētā un kūpinātā gaļā, arī vāji sālītā un ne-pietiekami sasaldētā gaļā, pat pūstošā gaļā tie apbrīnojami ilgu laiku paliek invadētspējīgi.
Tāpēc «tatāru» maizītes, kotletes, šašlikus un citus jēlus vai pusjēlus dzīvnieku miesas ēdienus ieteicams gatavot vienīgi no laboratoriski pārbaudītu cūku un no zālēdāju kustoņu gaļas. Kaut gan… Kaut gan šī ieteikuma vērā ņemšana nebūt negarantē simtprocentīgu drošību, jo – izrādās – trihinellu kāpurus pētnieki atraduši arī zālēdājos, teiksim, zirgos un bebros.
0
Ieva Aile > janis17 27.10.2013. 19.33
Visās savas attīstības stadijās trihinellas izdala toksīnus jeb, latviski sakot, indes, tāpēc trihinelozes smagums atkarīgs no uzņemto parazītu daudzuma. Šai slimībai nav izteiktu tai vien raksturīgu simptomu. Aizdomas, ka cilvēks mielojies ar invadētu gaļu, viņam pašam vai viņa dakterim varētu rasties, ja dažas dienas pēc mielasta it kā ne no šā ne no tā pamazām paaugstinās ķermeņa temperatūra, rodas gremošanas sistēmas darbības traucējumi: nelaba dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā. Pēc nedēļas divām, kad iepriekš minētie simptomi pāriet, parādās citi: acu plakstiņu un vaigu pietūkums, sagurums, naktīs – murgi, galvas un muskuļu (žokļu, acu, rīkles) sāpes, mēles un locītavu stīvums. Šīs pazīmes liecina, ka kopā ar gaļu apēstie trihinellu kāpuri cilvēka zarnās pārtapuši par pieaugušiem tārpiem, veiksmīgi savairojušies un nu viņu pēcnācēji jau izplatās pa jaunā saimnieka organismu. Slimība ir kļuvusi neizārstējama, hroniska.
Trihineloze ir viena no tām invāzijas slimībām, kuru profilaksei tiek veltīta salīdzinoši liela valstiskā uzmanība, tiesa, šolaik uzmanības deva vairs ne tuvu nav tik liela, cik liela tā bija krievu okupācijas periodā, kad vara uzņēmās rūpes par sev pakļautā ļaužu pūļa labturību – tad trihineloskopija tika veikta pilnīgi visu legāli nobendēto cūku kautķermeņiem: gaļas pārstrādes uzņēmumos desmitiem cilvēku sēdēja pie mikroskopiem un caurskatīja katras (!) kolhoza vai sovhoza kūtī nobarotās cūkas miesas paraugus. Ja pareizi atceros, trihineloskopija tika veikta arī visos tirgos. «Sociālisms» ir beidzies. Un – piedodiet man apgrēcību! – daudzmaz ciešama kārtība cilvēku barību uzraugošajās iestādēs arī ir beigusies. Tagad – «brīvā» tirgus un mazatalgotas ierēdniecības apstākļos – jums, tāpat kā man, ir iespēja (un tiesības) apēst kilogramiem nepārbaudītas cūkgaļas, arī kaķa un suņa gaļu, gan tirgū, gan veikalā, gan «no rokas» pirktu un pēc tam paša pagatavotu, gan picu, velteņu, desiņu un belašu veidā dažā «labā» sabiedriskās ēdināšanas iestādē.
«Brīvā» tirgus apstākļos mūsu valstī «apgrozās» daudz legāli importētas gaļas un mazatalgotas ierēdniecības apstākļos arī ne mazums nelegāli «importētas» gaļas. Šo vispārzināmo faktu te pieminu tāpēc, ka Trichinella spiralis, izrādās, vairs nav vienīgā Latvijā konstatētā trihinellu suga. Pirms aptuveni ceturdaļgadsimta, kad es studēju lopārstniecību, pie mums sastopamo endoparazītu pulkā vēl nebija iekļauta ne Trichinella nativa, ne Trichinella bri-tovi…
Un tomēr, lai netiktu uzskatīts par panikas cēlāju, beigās paziņoju: mans šā stāstījuma sākumā pieminētais paziņa – «tatāru» maizīšu ēdājs –, neraugoties uz viņa itin cienījamo gadu nastu, jūtas spirgts un vesels. Tātad velns nav tik melns… •
http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=88&what=21
0
ineta_rr > janis17 27.10.2013. 20.22
Ļoti patīkami, atcerējos skolas gadus, kad mācījāmies visvisādiem parazītiem, gan cilvēku, gan necilvēku, dzīves ciklus. Tikai ar kādu mērķis tas palags tika te pārpublicēts? Vai ar vienu pašu saiti nepietika? Vai galvenais bija pateikt, cik labi bija padumjajos laikos, kad vidējais pilsonis pēc gaļas stāvēja garā rindā, bet uz medijumiem varēja cerēt vienīgi medību kolektīva biedri, varbūt tuvi paziņas un, protams, kompartijas biedri, kuri kā vācu baroni nereti paši bija mednieki, protams, „sporta“ nevis gaļas dēļ? Varbūt pirmās daļas mērķis bija iebiedēt publiku? Velti, mani ar tādiem sīkumiem kaut kādi aģentiņi no austrumiem neiebiedēs. Vēl acīs krīt perversā koncentrēšanās uz dzimumorgāniem.
0
Ieva Aile > janis17 27.10.2013. 21.24
Tu,exlasītāj,neesi drusku jocīgs?No austrumu propagandista dzirdu!Tev nelīdz ne īsi, ne gari palagi,lai uztvertu domu,ka gaļas laba,spēcīga termiska apstrāde nobendē parazītus,kuri ir gaļā??!
0
ligakalnina 25.10.2013. 11.46
Toties cik esmu bijis Lietuvā, tur nekad neko tādu neesmu manījis, mazajās ēdinātavās pasniedz milzīgas porcijas no vietējiem produktiem, ļoti garšīgi pagatavotus, bieži vien nacionālos ēdienus, pie kam ļoti lēti.
0
Dancis 25.10.2013. 11.43
Vēl garšīgāk, ja zini, ka kartupelis, sīpols, ķiploks, ābols, burkāns nācis no savas dobes.
Autor, ekoloģiskie produkti arī mūsu valstī kļūst retāki/vērtīgāki, kāds ir ieguldījis laiku, pūles un naudu to audzēšanā.
Varu ieteikt autoram tos meklēt, atrast un gatavot mājās.
0
lebronj2356 25.10.2013. 10.45
Viens iemesls tam varētu būt tas, ka leukos praktiski vairs neko nevar no rokas dabūt – mazās saimniecības ir ciet, lielās savukārt pārdod vairumtirgotājiem, kas pieliek savu ciparu – vārdu sakot ir izskausta tiešā tirdzniecība starp cilvēkiem ! Otrs aspekts ir tas, ka Latvijā ļoti daudz kas iziet uz lētumu un, lai gan ražas laikā ir labas cenas dārzeņiem un augļiem, tomēr vēl lētāk ir tos gatavot no saldētām pakām !
0