Saeimas „atturībnieku” problēma

„Atturībnieku” jautājums jau tiek risināts pašvaldību un MK darba pilnveidē, kārta ķerties pie Saeimas balsojumiem

Pieļauju, ka vairākums vēlētāju ikdienā neseko līdzi visiem Saeimā pieņemtiem vai arī nepieņemtajiem lēmumiem, bet pamana tikai pieņemtos lēmumus par būtiskākajām – ikvienu iedzīvotāju skarošām – tēmām. Un vēl mazāk ir to Latvijas iedzīvotāju, kuri pievērš uzmanību, kā šādos būtiskos lēmumos ir balsojis katrs no 100 tautas pārstāvjiem.

Domāju, ka ikviens vēlētājs, balsojot par Saeimas deputātiem, vēlas redzēt izlēmīgus un lemt spējīgus pārstāvjus parlamentā, kuriem ir savs viedoklis un nostāja izskatāmajos jautājumos un likumprojektos. Tomēr Saeimas deputātiem ir iespējas ne tikai paust savu atbalstu vai noraidošo attieksmi, balsojot „par” vai „pret”, bet arī parādīt savu vienaldzību vai izvairīties no neērtiem jautājumiem, atturoties vai vispār nebalsojot.

Lai Saeima pieņemtu lēmumu, par to ar savu balsi „par” jānobalso 50% + 1 klātesošajam deputātam. Ja balsojot lēmums netiek pieņemts, tas nozīmē, ka balsis „pret” un „atturos” kopā ir bijušas vairāk nekā „par” balsis. Līdz ar to deputāts, balsojot ar iespēju „atturos”, principā ir nobalsojis „pret”.

Šeit vēlos pievērst īpašu uzmanību, ka ārēji deputāta neitrālā pozīcija „atturos”, faktiski un pēc būtības ir neapzināta vai pat tīšs, bet slēpts noraidošs balsojums.

Un tad ir retorisks jautājums pašiem vēlētājiem – vai jūs vēlaties Saeimā redzēt izlēmīgus pārstāvjus, vai vienaldzīgus, ietekmējamus, ar neskaidru pozīciju un motivāciju raksturojamus deputātus, kuri neapzinās sava „atturas” balsojuma negatīvo būtību.

Piemēram, viens no pagājušā mēneša balsojumiem, kur ar “atturos” palīdzību panāca negatīvu lēmumu, bija mēģinājums atsaukt Janīnu Kursīti-Pakuli (Vienotība) no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas. Ar 30 balsīm “par”, 23 “pret” un 30 “atturas”, lēmums netika pieņemts. Pēc loģikas balsojuma rezultātam vajadzēja būt pozitīvam, jo „par” bija 30 balsis, bet „pret” tikai 23! Tomēr 30 „vienaldzīgo” deputātu „atturas” balsis bija izšķirīgas, lai svaru kausus nosvērtu pretējā virzienā.

Jautājums par „atturas” balsojumu izskaušanu Latvijas politikā jau tiek risināts pašvaldību un Ministru kabineta līmenī. Latvijas Valsts prezidents 2012. gada jūnijā izveidoja ekspertu grupu, kuras uzdevums bija izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus Latvijas publiskās varas pilnveidošanai valsts un vietējā līmenī.

2012. gada nogalē klajā nāca ziņojums, kurā ekspertu grupa analizējusi pašvaldības sistēmas pilnveidošanas iespējas. Viens no priekšlikumiem, kuru eksperti sniedza ir: “Ieteicams izslēgt pašvaldības domes deputāta iespēju balsošanā atturēties, būtu pieņemami balsojumi “par” un “pret”.”

Tikpat nopietna ekspertu uzmanība pievērsta Ministru kabinetam. 2013. gada septembrī publicēts apjomīgs ziņojums un ieteikumi, kā panākt, lai Ministru kabineta darbs kļūtu efektīvāks, atbildīgāks un stabilāks. Viens no ieteikumiem, kas norādīts ziņojumā ir: “Ministru kabineta sēdēs pieņem lēmumu, panākot konsensu (vienprātību) par attiecīgo jautājumu. Ja tomēr nepieciešams balsot, būtu iespējams balsot tikai “par” vai “pret””.

Loģiski būtu, ja eksperti šādu atzinumu sniegtu arī par Saeimas balsojumiem un “neitralizētu” atturēšanās problēmu Saeimā, padarot tās darbu caurspīdīgāku, efektīvāku, atbildīgāku un stabilāku. Savukārt Latvijas iedzīvotāji redzētu atbildīgākus, lemt spējīgākus tautas pārstāvjus Saeimā. Būtu pielikts punkts „atturībnieku” problēmai Saeimā.

Mazam ieskatam Saeimas balsojumos septembrī redzams, ka vairākās partijās ikviens deputāts ir atturējies pat sešos septiņos balsojumos.

Kopējā „atturos” balsojumu statistika pa frakcijām:

Apkopoti balsojumi Saeimas plenārsēdēs laika posmā no 05.09.2013 – 26.09.2013

Autors ir 11.Saeimas deputāts, Reformu partija