Rosina mikrouzņēmuma nodokļa likmi no 2017.gada noteikt 15%

Patlaban vidējā summa, no kuras par mikrouzņēmuma darbiniekiem tiek veiktas sociālās iemaksas, ir maza, tāpēc viņiem ir niecīgas sociālās garantijas

Saeimas neatkarīgā deputāte Elīna Siliņa Saeimā iesniegusi iepriekš valdošajā koalīcijā atbalstīto priekšlikumu, kas paredz pakāpeniski palielināt mikrouzņēmuma nodokli, sākot no 2015.gada, līdz 2017.gadā tas sasniegs 15%, ziņo LETA.

Mikrouzņēmumam, kura apgrozījums gadā pārsniedz 7000 eiro (4920 latus), likmei pārsnieguma daļai no 2017.gada ir jābūt 15%, paredz Siliņas iesniegtais priekšlikums grozījumiem valsts 2014.gada budžeta likumprojektu pavadošajā likumā.

Grozījumi iesniegti Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kurā patlaban mikrouzņēmumiem neatkarīgi no apgrozījuma apmēra nodokļa likme noteikta 9%. Pārejas noteikumos Siliņa rosina noteikt, ka 2015.taksācijas gadā tiktu piemērota mikrouzņēmuma nodokļa likme 11% un 2016.taksācijas gadā 13%.

Siliņas priekšlikumā 2017.gads nav tieši ierakstīts, taču deputāte skaidroja, ka saskaņā ar juridisko tehniku, ja pārejas periods beidzas, stājas spēkā likumā noteiktā pamatlikme. Priekšlikumā kā pēdējais pārejas perioda gads minēts 2016.gads.

Tāpat arī iecerēts, ka, iesniedzot mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs izsniedz darbiniekam aprēķinu par darbiniekam aprēķināto sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu un aprēķinātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ceturksnī. Priekšlikumā runa ir par Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) elektroniski sagatavoto informatīvo aprēķinu.

Valdošā koalīcija atbalsta ierosinājumu pakāpeniski palielināt mikrouzņēmuma nodokli, sākot no 2015.gada, līdz 2017.gadā tas sasniegs 15%.

Vidējā summa, no kuras par mikrouzņēmuma darbiniekiem tiek veiktas sociālās iemaksas, ir maza, tāpēc viņiem pienākas arī mazas sociālās garantijas, secinājusi Labklājības ministrija (LM), analizējot Mikrouzņēmumu nodokļa likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus.

Kopš 2011.gada sākuma mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits palielinājies vairāk nekā četras reizes, liecina LM rīcībā esošā informācija. 2013.gada pirmajā ceturksnī mikrouzņēmumos bija nodarbināti 55 454 cilvēki, kas ir 13,3 reizes vairāk nekā 2010.gada ceturtajā ceturksnī.

LM skaidro, ka cilvēkiem, par kuriem nodokļus maksā, piemērojot mikrouzņēmuma nodokļa kārtību, ir neliels valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs salīdzinājumā ar tiem, kuri sociālās iemaksas veic vispārējā kārtībā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka “šā brīža piedāvājumu izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanā uzņēmēji vērtē kā katastrofu Latvijas mazajam biznesam”. “Mikrouzņēmumu kā uzņēmējdarbības formas izveide ir mazinājusi “ēnu” ekonomiku Latvijā un legalizējusi desmitiem miljonu latu, kas šobrīd kā mikrouzņēmumu darbinieku atalgojums silda iekšējo tirgu – tas ir fakts,” vērš uzmanību Endziņš.

Viņš uzsver, ka mikrouzņēmumu nodokļa paaugstināšana daļu sīkbiznesa aizdzīs atpakaļ “ēnu” sektorā un mazinās jaunu biznesa ideju pārtapšanu mikrouzņēmumos.

“Izveidotā mikrouzņēmumu nodokļa sistēma pielīdzināma bērnu un jaunatnes sporta skolām – likvidējot jaunatnes sportu, ir bezcerīgi cerēt uz labu sabiedrības veselību un augstiem sasniegumiem profesionālajā sportā. Ja nepārdomāti tiks pacelts nodoklis mazajam biznesam, nav ko cerēt uz Latvijas “Skype” un vidēja, liela mēroga nodokļu maksātāju pieaugumu,” pauž LTRK vadītājs.

Arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzskata, ka mikrouzņēmuma nodokļa izmaiņām ir jābūt pārdomātām, un Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumu grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz, ka 9% likme no mikrouzņēmuma apgrozījuma tiek saglabāta komersantiem, kuru apgrozījums ir līdz 15 000 eiro (10 542 latiem), 10% likme uzņēmumiem ar apgrozījumu no 15 001 eiro (10 543 latiem) līdz 40 000 eiro (28 112 latiem), 11% – ar apgrozījumu no 40 001 eiro (28 113 latiem) līdz 70 000 eiro (49 196 latiem), bet 12% – no 70 001 eiro (49 197 latiem) līdz 100 000 eiro (70 300 latiem).