Izstāde būs ne tikai stāsts par Sutas un Beļcovas personīgās dzīves mazāk zināmajām detaļām, bet sniegs iespēju tuvāk iepazīt to viņu daiļrades daļu, kura saistīta ar šiem biogrāfijas faktiem
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā līdz 12.janvārim skatāma izstāde ar intriģējošu nosaukumu “Mīlas četrstūris”, raksta aģentūraLETA.
Visos laikos gan mākslas vēsturniekus, gan publiku interesējusi mākslinieku privātā dzīve. Šī zinātkāre ir īpaši liela, ja mākslinieki ir pāris, kā tas bija Romana Sutas (1896-1944) un Aleksandras Beļcovas (1892-1981) gadījumā. Suta – neordināra, vitāla personība, ekspansīva rakstura cilvēks – bija no tiem, kuri ir pārliecināti par savu izcilību un talantu. Beļcova, liekas, ir pilnīgs viņa pretstats – atturīga, smalka, vienmēr tiecās pēc harmonijas un vienmēr šaubījās par savām radošajām spējām. Tāpēc, šķiet, ir diezgan saprotami, kāpēc Romana un Aleksandras ģimenes dzīvē bija daudz dažādu peripetiju un emocionālu satricinājumu. Viņi nevarēja mierīgi dzīvot kopā, bet nespēja arī palikt viens bez otra. Abu daiļradei šī savienība noteikti bija veiksmīga, tomēr reizēm sagādātie “sirdsēsti” un nogurums no ģimenes dzīves grūtībām kļuva par nopietnu pārbaudījumu gan Romanam, gan Aleksandrai.
Izstāde “Mīlas četrstūris” būs ne tikai stāsts par Sutas un Beļcovas personīgās dzīves mazāk zināmajām detaļām, ekspozīcija sniegs iespēju tuvāk iepazīt to abu mākslinieku daiļrades daļu, kura tā vai citādi ir saistīta ar šiem biogrāfijas faktiem. Viens no izstādes eksponātiem ir Sutas Dailes teātra aktrisei Benitai Ozoliņai (1903-1984) adresētās vēstules, kurās viņš izklāsta savas jūtas un rakstīto bagātīgi ilustrē ar izteiksmīgiem zīmējumiem. Sutas sirdsdraudzene parādās arī viņa 30.gadu gleznojumos un ne tikai. Beļcova vīra aizraušanos uztvēra ar aristokrātisku mieru.
Tomēr drīz pēc viņa aiziešanas no ģimenes arī viņai liktenis sagādājis pārsteigumu – tikšanos ar spāņu arhitektu, tobrīd Madrides Prado muzeja direktora vietnieku Roberto Fernandesu Balbuenu (1890-1966), kura galantajam šarmam un izcilajam intelektam viņa nespēja pretoties. 1938.gada septembrī viņi kopā brauca uz Stokholmu, kur pavadīja aptuveni mēnesi. No šī ceļojuma māksliniece atveda vairākus albumus ar pilsētas ainavām, Stokholmas parkos un zoodārzā zīmētajām skicēm, vēl nezinot, ka tā bija pēdējā reize, kad viņa redzēja savu spāņu draugu. Beļcova vairākkārt viņu zīmēja un gleznoja, daži portreti tapuši pēc atmiņām.
Izstāde, kurā būs apskatāmi darbi no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja krājuma un citu muzeju kolekcijām, tiks papildināta ar dažādiem izglītojošiem sarīkojumiem.
Vairāk informācijas www.lnmm.lv
Komentāri (29)