Ienākumi nav vienīgais aspekts, kas būtiski ietekmē senioru dzīves kvalitāti
Pētījuma ietvaros aptaujājot ministrijas par to aktivitātēm veiksmīgas novecošanas politikas veidošanā, puse ministriju lielākoties rūpējas par iespējami ilgstošāku senioru noturēšanu darba tirgū.
Diemžēl šādi arī ministriju darbībā parādās visizplatītākais sabiedrības uzskats par senioriem, ko var izpaust vienā vārdā – pensionāri. Senioru dzīves kvalitāte valstiskā līmenī galvenokārt saistās ar pensiju jautājumiem – to lielumu, indeksāciju, pensionēšanās vecumu u.tml.. Pat Labklājības ministrijas mājas lapā sadaļā „Senioriem” ir informācija tikai un vienīgi par pensiju jautājumiem.
2012.gadā, kas bija Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gads, lai mudinātu visu līmeņu politiķus ķerties pie konkrētas rīcības, uzlabotu aktīvu novecošanu, Labklājības ministrija, kā atbildīgā iestāde iesaistījās dažādos publiskos pasākumos.
Tomēr neatbildēts paliek jautājums, vai arī šogad ministrija šo darbu turpina tikpat aktīvi? Vai varbūt iepriekšējā gada aktivitātes bijusi kārtējā populistiskā kampaņa, pēc kuras visu var aizmirst līdz nākamā Senioru gada uzsaukumam?
Veiksmīgu un pozitīvu sabiedrības novecošanos raksturo tādi principi kā tiesības, autonomija, cieņa, pilntiesīgas iespējas darboties un būt noderīgam sabiedrībai.
Ienākumi nav vienīgais aspekts, kas būtiski ietekmē senioru dzīves kvalitāti, lai gan pēc apkopotiem ministriju aktivitāšu plāniem rodas pretējs iespaids.
Esmu jau trešo gadu pievērsusies padziļinātākai senioru dzīves kvalitātes paaugstināšanas iespēju izpētei, apkopojot labās prakses piemērus dažādās kopienās. 2013.gada beigās ir paredzēts publiski prezentēt pētījuma gaitā iegūtos datus, atziņas un labās prakses piemērus.
Šobrīd pētījuma ietvaros turpinās darbs pie veiksmīgas sabiedrības novecošanas labās prakses piemēru apkopošanas visās Latvijas pašvaldībās. Pēc visu pašvaldību iesniegtās informācijas apkopošanas un izvērtēšanas pētījuma organizatori plāno nominēt Senioriem draudzīgākās pašvaldības statusa pretendentus.
1991. gada ANO Ģenerālā asambleja izsludinājusi 1. oktobri par Starptautisko veco ļaužu dienu, lai sabiedrībā aktualizētu uzmanību iedzīvotāju novecošanas problēmām. Kopš tā laika ir tikuši izsludināti – Starptautiskais senioru gads (1999.gads), kā arī Eiropas Aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gads (2012.gads), kura mērķis bija mudināt visu līmeņu politiķus ķerties pie konkrētas rīcības, lai uzlabotu aktīvu novecošanu.
Autore ir 11.Saeimas deputāte, Reformu partija
Komentāri (16)
ligakalnina 02.10.2013. 10.28
“Ministrijas par senioriem domā tikai pensiju kontekstā”
——————————————–
Ministrija par senioriem nedomā nekādā kontekstā.
Pēdējās izmaiņas pensiju aprēķināšanas kārtībā, kas ir klaji diskriminējošas tiem pensionāriem, kam liels darba stāžs taisni padomju laikos, un Viņķeles liekulīgā pļāpāšana, ka tie, redz, neko nav nopelnījuši, izraisa vienkārši riebumu.
Nez, ko tad privatizējuši daudzi patreizējie miljonāri, ja ne padomju laiku pensionāru radītās materialās vērtības?
Padomju laiku ārsti , medmāsas, utt., neārstēja slimniekus, skolotāji nemācīja bērnus, utjp?
Lietuvā pensiju fondos iet zināms % no privatizācijā iegūtiem līdzekļiem, nemaz jau nerunājot par bezmaksas medicīnu, daudz lētākiem komp. medikamentiem, utt.
Tas iemesls tādai Viņķeles vāvuļošanai, protams, skaidri saprotams – pretnostatīt tos, kas stāžu sapelnīja, sēžot speciāli partiju funkcionāriem radītos amatos, kā tas pats Viņķeles vīrs, dementais prezidents Bērziņš, utt., un kuri tā “nopelnījuši” lielas pensijas, tiem cilvēkiem, kam nepaveicās dzīvot un strādāt pie “nepareizās” iekārtas.
Kaut, pēc patreizējās pensiju formulas, arī tiem, kas pelna patreiz tās pensijas, nekas nespīd, ja alga mazāka par 400 – 500 latiem, pensija būs zem iztikas minimuma, ja nestrādāsi līdz gadiem 70 – 75.
Tūlīt pateiks – naudas ir, cik ir.
Tas ir pareizi, pie nosacījuma, ja esošo naudu izlieto kaut cik adekvāti, ja nav nodokļu sistēma, kas labvēlīga taisni tiem, kas varētu maksāt vairāk, ja nodokļu ieksēšana ir līmenī, ievērojot visā ES izplatīto solidaritātes principu, nevis pēc principa – jo tev lielāki ienākumi, jo tu % mazāk maksā un vairāk saņem, jo mazāki, jo mazāk saņem, toties,, % no ienākumiem vairāk maksā.
Par to mūsu nodokļu un “pabalstu” sistēmu, kas sekmē nabadzīgāko slāņu ienākumu novirzīšanu bagātākajiem, ir jau runāts, tāda ir tikai mums un Krievijā.
Pieņemsim, tās mazās pensijas daudz nepalielināsies, bet, kaut par 10%, tomēr, tie ir cilvēki, kam no svara katrs lats, un cilvēkiem, reizēm, taisnīguma izjūta svarīgāka par naudu.
Par to būtu jāmēģina runāt Viņķelei un deputātiem, nevis par kādām nebūtiskām tēmām, tā ir folozofija, kāda mums ir tā valsts, vai tā strādā tikai “elites”, vai visas sab. labā, kaut, ņemot vērā šeit valdošo politisko korupciju, labi apmaksātā augstākā ierēdniecība, partiju funkcionāri, un ar tiem saauguši biznesmeņi, protams, tāpat nolobēs to, kas tiem izdevīgi.
Un šī raksta autorei, ja nav tēmā, un grib populistiskos nolūkos izmest tādus ūdensgabalus, labāk nerakstīt vispār neko.
Nešaubos, ka arī mūsu sab. vairākuma attieksme pret šo pensionāru daļu ir, principā, vienaldzīga, un pie šī raksta komentāru daudzums būs minimāls, un tas ir loģiski – kāda sabiedrība, tāda “elite”.
3
Una Grinberga > ligakalnina 03.10.2013. 04.11
Viss ir slikti, bet ko darīt? Komentēt un vāvuļoti visi prot!
0
dzintarz > ligakalnina 02.10.2013. 20.38
Nešaubos, ka arī mūsu sab. vairākuma attieksme pret šo pensionāru daļu ir, principā, vienaldzīga.
==============
Vai tas Jūs pārsteidz nesagatavotu?
0
ligakalnina > ligakalnina 03.10.2013. 06.32
Ko darīt, zināms, tikai neviens to nedara, jo elitei, kas lobē tos lēmumus, tas nav izdevīgi.
Jāmaina nodokļu sistēma, un jāmaina pabalstu un pensiju maksāšanas kārtība uz nedaudz eiropeiskākām, ievērojot solidaritātes principus.
Cik zinu, tai pašā Anglijā vecuma pabalsts visiem, praktiski, vienāds, kas nodrošina normālu dzīves līmeni, un atkarīgs tikai no stāža., tādus milzu pabalstus no soc. budžeta arī neviens nemaksā, un, kaut kā, no Anglijas uz Latviju pelnīt pensijas nemūk, notiek otrādi.
Nu, paši jau vainīgi, faktiski, ja nevar izveidot normālu kreiso partiju, kas to visu lobētu.
0
Ieva Priedenfelde 02.10.2013. 10.33
Bravo, dzeri, nedēļas komentārs!
0
silvija_vitina 02.10.2013. 12.33
Es arī gribu piekasīties pie terminoloģijas.
Šis pārmērīgi pieglaudīgais politkorektums vienkārši riebjas. Pensionāri, vecie ļaudis (un kāpēc gan kautrēties no šāda termina, ja cilvēks ir ar lielu gadu nastu uz pleciem) tiek mīļi dēvēti par senioriem. Ak, kāda iejūtība! Vai tas padara pensionārus turīgākus? Sociāli labāk aizsargātus? Ceļ viņu pašapziņu? Liek viņiem justies tā, kā jūtas, piem., Vācijas seniori, kas savas vecumdienas pavada, braukājot pa pasauli? Nē! Tik vien ir cieņas pret šiem cilvēkiem, kā nosaukt viņus mīļvārdiņā par “senioriem”, štrunts, kā viņi velk savu dzīvību!
Tas pats par invalīdiem… Ak, personas ar “īpašām vajadzībām”. Tikai šo īpašo vajadzību apmierināšana paliek bieži vien pašu invalīdu un viņu tuvinieku ziņā. Galvenais, lai termins neskan kaut kā pārprasti “aizskaroši”.
0